Pilngadības krājkonts

• Ierobežota piekļuve

  Pilngadības krājkonts tiek atvērts uz bērna vārda un trešo personu piekļūšana uzkrājumam ir ierobežota. Noguldījuma naudas līdzekļus, sasniedzot 18 gadu vecumu, var izmantot tikai konta īpašnieks.

• Peļņas procenti

  Procentu likme tiek mainīta reizi gadā datumā, kas atbilst līguma sākuma datumam. Peļņas procenti reizi gadā tiek pieskaitīti uzkrājuma pamatsummai.

• Vienkārša papildināšana

  Uzkrājumu var papildināt neierobežoti un ērti vēlamajā apjomā un brīdī, kā arī pievienot regulāro maksājumu internetbankā.

Pieslēgšana

Pilngadības krājkontu var atvērt bērna vecāki vai aizbildnis jebkurā bankas filiālē. Nepilngadīgā aizbildnim bankā ir jāiesniedz šādi dokumenti:

• aizbildņa pase;
• bērna dzimšanas apliecība (kur redzams ieraksts par vecākiem) un pase (ja ir izsniegta);
• bāriņtiesas lēmums par aizbildņa iecelšanu vai tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu (ja aizbildnis ir iecelts ar bāriņtiesas lēmumu vai adoptētājs apstiprināts ar tiesas spriedumu).

Izmaksa

Līgums automātiski izbeidzas bērna 18 gadu sasniegšanas dzimšanas dienā. Lai pirms termiņa slēgtu pilngadības krājkontu, bērna aizbildnim ir jāiesniedz bankā iesniegums par konta slēgšanu un Bāriņtiesas lēmums pārtraukt noguldījumu. Bāriņtiesas lēmumā ir jābūt norādītam aizbildnim, kurš ir tiesīgs saņemt uzkrātos naudas līdzekļus.

Sākot ar 2010. gada 1. janvāri, saskaņā ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" privātpersonu ienākumi no kapitāla tiek aplikti ar nodokli.

Rūpējoties par mūsu klientu ērtībām, Swedbank nodrošina iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanu par ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, jau kopš 2010.gada.

Mūsu noguldītājiem pašiem nav jāveic nodokļa nomaksa un nav jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ienākumu deklarācija (izņemot gadījumus, kad gada ienākumu deklarēšana ir nepieciešama saskaņā ar likumu par IIN).

Skaidrojums nodokļa piemērošanai

Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumiem nodoklis par ienākumiem no kapitāla ir attiecināms uz dažiem bankas pakalpojumiem, tādēļ piedāvājam mūsu noguldītājiem skaidrojumu, kā notiks nodokļa piemērošana un iekasēšana.

• Termiņdepozīts

  • Nodokļa likme ir 20 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
  • Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri neatkarīgi no līguma spēkā stāšanās datuma.
  • Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, depozīta termiņa beigās, un pārskaitīs valsts budžetā.

• Termiņdepozīts ar ikmēneša procentu izmaksu

  • Nodokļa likme ir 20 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
  • Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri neatkarīgi no līguma spēkā stāšanās datuma.
  • Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, depozīta termiņa beigās, un pārskaitīs valsts budžetā.

• Dinamiskais depozīts

  • Nodokļa likme ir 20 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
  • Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
  • Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, reizi mēnesī, un pārskaitīs valsts budžetā.

• Krājkonts

  • Nodokļa likme ir 20 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
  • Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
  • Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, depozīta termiņa beigās vai citā procentu izmaksas brīdī, un pārskaitīs valsts budžetā.

• Mērķa krājkonts

  • Nodokļa likme ir 20 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
  • Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
  • Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, reizi ceturksnī vai līdzekļu izmaksas brīdī, un pārskaitīs valsts budžetā.

• Pilngadības krājkonts

  • Nodokļa likme ir 20 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
  • Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
  • Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, termiņa beigās, un pārskaitīs valsts budžetā.

• Dividendes

  • Nodokļa likme ir 20 %.
  • Likumā ir noteikts, ka no dividendēm, kuras aprēķinātas par publiskajā apgrozījumā esošajām akcijām, nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, dividenžu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
  • Nodokli no šīm dividendēm Swedbank ieturēs automātiski, veicot dividenžu pārskaitījumus saviem klientiem.
  • Par nodokļa ieturēšanu no pārējām dividendēm, kuras izmaksā Latvijas uzņēmums, ir atbildīgs šis uzņēmums. Savukārt par nodokļa samaksu no tām dividendēm, kuras izmaksā ārzemju uzņēmums, ir atbildīgs pats dividenžu saņēmējs.

• Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana

  • Nodokļa likme ir 20 % no ienākuma.
  • Ienākums no dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar uzkrājuma veidošanu ir pozitīvā starpība starp atpirkuma summu, izbeidzot apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, vai apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līguma termiņa beigās un iemaksātajām apdrošināšanas prēmijām.
  • Nodokli apdrošinātājs ieturēs automātiski ienākuma gūšanas dienā, tas ir, ienākuma izmaksas brīdī, un pārskaitīs valsts budžetā, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.

• Privātie pensiju fondi

  • Likumā, sākot ar 2010. gada 1. janvārī, ir noteikts, ka ar nodokli ir apliekams arī ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas (peļņas).
  • Nodokļa likme ir 20 %.
  • Nodokli Swedbank atklātais pensiju fonds ieturēs automātiski papildpensijas kapitāla izmaksas brīdī.

• Ieguldījumu fondi

  • Likumā ir noteikts, ka par kapitāla pieaugumu, t. sk. ienākumu no tādu kapitāla aktīvu kā ieguldījumu fondu apliecības atsavināšanas, ir jāmaksā nodoklis.
  • Nodokļa likme ir 20 %.
  • Kapitāla pieaugumu nosaka kā kapitāla aktīva atsavināšanas (piem., pārdošanas) cenas un iegādes vērtības starpību. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi par vērtspapīru iegādi un turēšanu, kā arī citi likumā noteiktie ar kapitāla aktīva iegūšanu saistītie izdevumi.
  • Atsavinot ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības jeb daļas, kuras iegādātas līdz 2009. gada 31. decembrim, ar nodokli apliekamo ienākumu nosaka, no ieguldījumu fondu atsavināšanas vērtības atņemot ieguldījumu fondu iegādes vērtību, dalot ar ieguldījumu fonda turēšanas laika mēnešu skaitu un reizinot ar mēnešu skaitu no 2010. gada 1. janvāra līdz pārdošanas mēnesim ieskaitot.

  • Piemērs:

    • 2009. gada aprīlī klients iegādājās ieguldījumu fonda daļas par 1 000 EUR (tai skaitā fonda pirkšanas komisija 15 EUR).
    • 2018. gada februārī pārdod fonda daļas par 1 500 EUR.
    • Fonda turēšanas izmaksas šajā periodā bijušas 7 EUR.

    • Klientam par ienākumu no kapitāla pieauguma jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis:

      (1 500 - 1000 - 15 - 7) / 107*x 98** = 478 / 107 x 98 x 20 % = 87,56 EUR

      * mēnešu skaits, cik ilgi fonda daļas bija klienta īpašumā
      ** mēnešu skaits, cik ilgi fonda daļas bija klienta īpašumā pēc 2010. gada 1. janvāra

  • Kapitāla pieauguma aprēķināšana, ienākuma deklarēšana un nodokļa nomaksa jāveic klientam pašam. Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma VID jāiesniedz:
    • reizi ceturksnī - līdz ceturksnim, kura laikā gūts ienākums, sekojošā mēneša 15. datumam, ja kopējie ienākums no kapitāla pieauguma pārsniedz 1 000 EUR,
    • reizi gadā - līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārim, ja ienākums ceturksnī nepārsniedz 1 000 EUR.
  • Ja ienākumu no kapitāla pieauguma gūšanas gada (taksācijas gada) laikā aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas - pozitīvs, tad radušos zaudējumus var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu. Lai taksācijas gada ietvaros segtu zaudējumus, kuri nav segti taksācijas gada laikā, sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu, var iesniegt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju.
  • Deklarācijas forma un informācija par tās aizpildīšanu pieejama Ministru Kabineta noteikumos nr. 568.

• Ienākumi no akciju un parāda vērtspapīru atsavināšanas

  Arī no fizisko personu ienākumiem no tādu kapitāla aktīvu kā akciju un parāda vērtspapīru atsavināšanas ar 2010. gada 1. janvāri jāmaksā nodoklis. Šādi ienākumi likumā tiek saukti par kapitāla pieaugumu, un tas ir viens no ienākuma no kapitāla veidiem. Ņemot vērā, ka akcijas un parāda vērstpapīri ir vieni no klientu darījumos biežāk sastopamo vērtspapīru veidiem, sniedzam informāciju par nodokļa piemērošanu arī kapitāla pieaugumam no šiem vērtspapīriem:

  • Nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 20 %.
  • Kapitāla pieaugumu nosaka kā kapitāla aktīva (akciju vai parāda vērstpapīru) atsavināšanas (piem., pārdošanas) cenas un iegādes vērtības starpību. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi par kapitāla aktīva iegādi un turēšanu, kā arī citi likumā noteiktie ar kapitāla aktīva iegūšanu saistītie izdevumi.
  • Par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad fiziska persona - nodokļa maksātājs - saņem naudu.
  • Taksācijas gada ietvaros gūtos ienākumus un zaudējumus no kapitāla aktīvu atsavināšanas, ja taksācijas gadā ir atsavināti vairāki kapitāla aktīvi, var summēt: ja kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas - pozitīvs, tad radušos zaudējumus taksācijas gada ietvaros var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu; ja aprēķinātais kapitāla pieaugums (ja ir bijis tikai viens kapitāla aktīva atsavināšanas darījums) vai kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumu un zaudējumu summa ir negatīva, nodokļa aprēķināšanas vajadzībām to neņem vērā.
  • Ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva, tad radušos zaudējumus nevar segt no nākamo taksācijas gadu kapitāla pieauguma vai uz taksācijas gada cita veida ienākumu rēķina.
  • Kapitāla pieauguma aprēķināšana, ienākuma deklarēšana un nodokļa nomaksa jāveic pašam klientam. Deklarācija par kapitāla pieauguma ienākumu VID jāiesniedz:
    • līdz nākamā mēneša 15. datumam, ja ienākums mēnesī pārsniedz EUR 711,44.
    • līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 15. datumam, ja ienākums mēnesī nepārsniedz EUR 711,44.

• Procentu ienākumi no parāda vērtspapīriem

  • Arī procentu ienākumi no parāda finanšu instrumentiem (piem., kuponu maksājumi) kopš 2010. gada 1. janvāra ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums.
  • Nodokļa likme ir 20 %.
  • Likumā noteiktais izņēmums ir ienākumi no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību parādzīmēm. No šiem ienākumiem fiziskām personām Latvijā ienākuma nodoklis nav jāmaksā.
  • Par ienākuma nodokļa ieturēšanu no izmaksātā ienākuma ir atbildīgs ienākuma izmaksātājs. Tomēr gadījumos, kad procentu ienākums tiek izmaksāts ārvalstīs, nodokļa ieturēšanu no šī procentu ienākuma var nebūt iespējams nodrošināt, un šādā gadījumā pašam ienākuma saņēmējam būtu jāparūpējas par nodokļa nomaksu.

* Šeit sniegtā informācija ir informatīva un Swedbank neuzņemas nekādu atbildību par izdevumiem vai zaudējumiem, kuri var rasties, ja tā nesakritīs ar Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kompetentas iestādes sniegto skaidrojumu. Lai iegūtu pilnvērtīgāku informāciju par ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, Swedbank iesaka Jums konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā vai pie saviem nodokļu konsultantiem.