Ieguldītāju interešu aizsardzība

• Nodokļa likme ir 25,5% no izmaksātajiem peļņas procentiem.
• Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri neatkarīgi no līguma spēkā stāšanās datuma.
• Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, depozīta termiņa beigās, un pārskaitīs valsts budžetā.
• Ja termiņdepozīta līgums tiek noslēgts no naudas līdzekļiem, kas atrodas ieguldījumu kontā, tad 25,5% nodokļu likme pie procentu izmaksas netiek ieturēta. Saņemtos procentu maksājumus nedrīkst skaitīt kā ieguldījuma konta iemaksu, un atbilstošos laukos ir jānorāda ieturamais nodoklis.

• Nodokļa likme ir 25,5% no izmaksātajiem peļņas procentiem.
• Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri neatkarīgi no līguma spēkā stāšanās datuma.
• Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, depozīta termiņa beigās, un pārskaitīs valsts budžetā.
• Ja termiņdepozīta līgums tiek noslēgts no naudas līdzekļiem, kas atrodas ieguldījumu kontā, tad 25,5% nodokļu likme pie procentu izmaksas netiek ieturēta. Saņemtos procentu maksājumus nedrīkst skaitīt kā ieguldījuma konta iemaksu, un atbilstošos laukos ir jānorāda ieturamais nodoklis.

• Nodokļa likme ir 25,5% no izmaksātajiem peļņas procentiem.
• Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
• Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, depozīta termiņa beigās vai citā procentu izmaksas brīdī, un pārskaitīs valsts budžetā.

• Nodokļa likme ir 25,5% no izmaksātajiem peļņas procentiem.
• Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
• Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, termiņa beigās, un pārskaitīs valsts budžetā.

• Standarta nodokļa likme ir 25,5%. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pašlaik ir noteikti vairāki izņēmuma gadījumi, kad Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendes neapliek. Piemēram:
  • - no Latvijā dividendēs izmaksātās peļņas, ja par šo peļņu jau ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis;
  • - no ārvalstīs izmaksātajām dividendēm, ja ārvalstī jau ir samaksāts ienākuma nodoklis (tam jābūt pierādāmam faktam, lai Latvijā nodokli varētu neieturēt. Par dividendēm, kas izmaksātas citās ES dalībvalstīs vai EEZ valstīs tiek automātiski pieņemts, ka ienākuma nodoklis ir nomaksāts un papildu pierādījumi nav nepieciešami.
• Likumā ir noteikts, ka no dividendēm, kuras aprēķinātas par publiskajā apgrozījumā esošajām akcijām, nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, dividenžu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
• Nodokli, ja tāds būs ieturams, no šīm dividendēm Swedbank ieturēs automātiski, veicot dividenžu pārskaitījumus saviem klientiem.
• No pārējām dividendēm: par nodokļa ieturēšanu , kuras izmaksā Latvijas uzņēmums, ir atbildīgs šis uzņēmums. Savukārt par nodokļa samaksu no tām dividendēm, kuras izmaksā ārzemju uzņēmums, ir atbildīgs pats dividenžu saņēmējs.

• Nodokļa likme ir 25,5% no ienākuma.
• Ienākums no dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar uzkrājuma veidošanu ir pozitīvā starpība starp atpirkuma summu, izbeidzot apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, vai apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līguma termiņa beigās un iemaksātajām apdrošināšanas prēmijām.
• Nodokli apdrošinātājs ieturēs automātiski ienākuma gūšanas dienā, tas ir, ienākuma izmaksas brīdī, un pārskaitīs valsts budžetā, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.

• Likumā, sākot ar 2010. gada 1. janvārī, ir noteikts, ka ar nodokli ir apliekams arī ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas (peļņas).
• Nodokļa likme ir 25,5%.
• Nodokli Swedbank atklātais pensiju fonds ieturēs automātiski papildpensijas kapitāla izmaksas brīdī.

• Likumā ir noteikts, ka par kapitāla pieaugumu, t. sk. ienākumu no tādu kapitāla aktīvu kā ieguldījumu fondu apliecības atsavināšanas, ir jāmaksā nodoklis.
• Nodokļa likme ir 25,5%.
• Kapitāla pieaugumu nosaka kā kapitāla aktīva atsavināšanas (piem., pārdošanas) cenas un iegādes vērtības starpību. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi par vērtspapīru iegādi un turēšanu, kā arī citi likumā noteiktie ar kapitāla aktīva iegūšanu saistītie izdevumi.
• Kapitāla pieauguma aprēķināšana, ienākuma deklarēšana un nodokļa nomaksa jāveic klientam pašam. Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma VID jāiesniedz:
  • reizi ceturksnī - līdz ceturksnim, kura laikā gūts ienākums, sekojošā mēneša 15. datumam, ja kopējie ienākums no kapitāla pieauguma pārsniedz 1 000 EUR,
  • reizi gadā - līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārim, ja ienākums ceturksnī nepārsniedz 1 000 EUR.
• Ja ienākumu no kapitāla pieauguma gūšanas gada (taksācijas gada) laikā aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas - pozitīvs, tad radušos zaudējumus var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu. Lai taksācijas gada ietvaros segtu zaudējumus, kuri nav segti taksācijas gada laikā, sākot ar pēctaksācijas gada 1. februāri, var iesniegt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju.
• Deklarācijas forma un informācija par tās aizpildīšanu pieejama Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.

Arī no fizisko personu ienākumiem no tādu kapitāla aktīvu kā akciju un ETF daļu atsavināšanas ar 2010. gada 1. janvāri jāmaksā nodoklis. Šādi ienākumi likumā tiek saukti par kapitāla pieaugumu, un tas ir viens no ienākuma no kapitāla veidiem. Ņemot vērā, ka akcijas un ETF daļas ir vieni no klientu darījumos biežāk sastopamo vērtspapīru veidiem, sniedzam informāciju par nodokļa piemērošanu arī kapitāla pieaugumam no šiem vērtspapīriem:

• Nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 25,5%.
• Kapitāla pieaugumu nosaka kā kapitāla aktīva (piem., akciju) atsavināšanas (piem., pārdošanas) cenas un iegādes vērtības starpību. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi par kapitāla aktīva iegādi un turēšanu, kā arī citi likumā noteiktie ar kapitāla aktīva iegūšanu saistītie izdevumi.
• Par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad fiziska persona - nodokļa maksātājs - saņem naudu.
• Taksācijas gada ietvaros gūtos ienākumus un zaudējumus no kapitāla aktīvu atsavināšanas, ja taksācijas gadā ir atsavināti vairāki kapitāla aktīvi, var summēt: ja kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas - pozitīvs, tad radušos zaudējumus taksācijas gada ietvaros var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu. Ja aprēķinātais kapitāla pieaugums (ja ir bijis tikai viens kapitāla aktīva atsavināšanas darījums) vai kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumu un zaudējumu summa ir negatīva, nodokļa aprēķināšanas vajadzībām to neņem vērā.
• Ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva, tad radušos zaudējumus nevar segt no nākamo taksācijas gadu kapitāla pieauguma vai uz taksācijas gada cita veida ienākumu rēķina.
• Kapitāla pieauguma aprēķināšana, ienākuma deklarēšana un nodokļa nomaksa jāveic klientam pašam. Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma VID jāiesniedz:
  • reizi ceturksnī - līdz ceturksnim, kura laikā gūts ienākums, sekojošā mēneša 15. datumam, ja kopējie ienākums no kapitāla pieauguma pārsniedz 1 000 EUR,
  • reizi gadā - līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārim, ja ienākums ceturksnī nepārsniedz 1 000 EUR.
• Ja ienākumu no kapitāla pieauguma gūšanas gada (taksācijas gada) laikā aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas - pozitīvs, tad radušos zaudējumus var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu. Lai taksācijas gada ietvaros segtu zaudējumus, kuri nav segti taksācijas gada laikā, sākot ar pēctaksācijas gada 1. februāri, var iesniegt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju.
• Deklarācijas forma un informācija par tās aizpildīšanu pieejama Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.

• Arī procentu ienākumi no parāda finanšu instrumentiem (piem., kuponu maksājumi) un procentiem pielīdzināms ienākums (t.i. ienākums no parāda vērtspapīru atsavināšanas) kopš 2010. gada 1. janvāra ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums.
• Nodokļa likme ir 25,5%.
• Likumā noteiktais izņēmums ir ienākumi (gan procentu ienākumi jeb kuponi, gan ienākumi no atsavināšanas) no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību vērtspapīriem. No šiem ienākumiem fiziskām personām Latvijā ienākuma nodoklis nav jāmaksā.
• Latvijas Uzņēmumu parāda vērtspapīru gadījumā procentu ienākumu izmaksas gadījumā nodokli ietur emitents. Gadījumā, ja procentu ienākumu izmaksā Ieguldījumu kontā, nodokli ienākumu izmaksas brīdī emitents neietur.
• Par ienākuma nodokļa ieturēšanu no izmaksātā ienākuma ir atbildīgs ienākuma izmaksātājs. Tomēr gadījumos, kad procentu ienākums tiek izmaksāts ārvalstīs, pašam ienākuma saņēmējam ir jāparūpējas par nodokļa nomaksu Latvijā.

Kopš 2018. gada 1. janvāra likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikts jauns ienākums no kapitāla – ienākums no ieguldījumu konta. Ieguldījumu konts ir piemērots risinājums īpaši aktīvākiem ieguldītājiem, lai atvieglotu ienākuma nodokļa aprēķināšanu, deklarēšanu no nomaksu no ienākumiem, kas gūti no kapitāla aktīviem, kas ir finanšu instrumenti, un darījumiem ar šādiem kapitāla aktīviem.

• Nodokļa likme ienākumam no ieguldījumu konta ir 25,5%.
• Kontu drīkst izmantot kā ieguldījumu kontu tad, ja par Kontu reģistram (VID) ir paziņots par konta ar šādu statusu atvēršanu Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nenodrošina informācijas sniegšanu Kontu reģistram, maksātājs ne vēlāk kā līdz taksācijas gada beigām informē VID par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam. Par Bankā atvērtajiem ieguldījumu kontiem paziņojumu Kontu reģistram nosūta Banka.
• Ienākumu no ieguldījumu konta nosaka kā no ieguldījumu konta izmaksātās naudas summas pārsniegumu pār ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu, kurš samazināts par:
  1. dividendēm un procentu ienākumu, kas gūts ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros (tie tiek iemaksāti ieguldījumu kontā un piesaistītajos kontos), ja no šiem ienākumiem jau ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un dividendēm, kas nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pantu;
  2. ienākumu no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību vērtspapīriem.
• Ienākuma no ieguldījumu konta aprēķināšana un deklarēšana, kā arī nodokļa nomaksa jāveic klientam pašam. Banka nodrošina iespēju saņemt ieguldījumu konta izrakstu, ko Klients izmanto ienākuma aprēķināšanai un nepieciešamības gadījumā iesniedz VID. Ienākums no ieguldījumu konta deklarējams gada ienākumu deklarācijā un tikai tad, ja pārskata gadā šāds ienākums ir gūts. Deklarācijas forma un informācija par tās aizpildīšanu pieejama Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.