Pāriet uz lapas sākumu
PrivātpersonāmUzņēmumiem

Ieguldītāju interešu aizsardzība

Noguldījumu garantijas likums

Saskaņā ar LR "Noguldījumu garantiju likumu" ikvienam Latvijas komercbankas, tostarp Swedbank termiņdepozītam, noguldījumam Krājrīka kontā, Pilngadības krājkontā vai norēķinu kontā tiek garantēta atlīdzība noguldījuma apmērā līdz pat EUR 100 000 vienam noguldītājam.

Pamatinformācija par valsts garantēto noguldījumu atlīdzību.

Noguldītājam rodas tiesības uz garantēto atlīdzību, ja kredītiestādei, kurā izvietoti viņa naudas līdzekļi, konstatē noguldījumu nepieejamību, t.i., noguldījumu piesaistītāja nespēju izmaksāt noguldījumus, ja ir iestājies vismaz viens zemāk minētais apstāklis vai vairāki kopā:

  • tiesa pasludināja noguldītāju piesaistītāju par maksātnespējīgu;
  • Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - FKTK) ir anulējusi atļauju (licenci) kredītiestādes/krājaizdevu sabiedrības darbībai;
  • FKTK konstatēja, ka noguldījumu piesaistītājs nespēj izmaksāt noguldītājiem noguldījumu, un pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.

Tiesības saņemt garantēto atlīdzību par komercbankā izvietotajiem naudas līdzekļiem (norēķinu konta atlikums, termiņdepozīts, Krājrīks, Pilngadības krājkonts) noguldījumu apmērā ir ikvienai privātpersonai.

Maksimālais garantētās atlīdzības apmērs ir EUR 100 000 vienam noguldītājam.

Noguldītājam ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību EUR 200 000 apmērā, ja naudas līdzekļi ir izvietoti bankā pēdējo trīs mēnešu laikā un noguldījumu veido:

  1. naudas summa no darījumiem ar personai piederošu dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu;
  2. sociālie pabalsti, kompensācijas;
  3. kompensācija par krimināla rakstura kaitējumu vai personas nepatiesu notiesāšanu.

Privātpersonai garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par:

  • noguldījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, ja stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums;
  • noguldījumiem, kuru noguldītājs kā klients nav identificēts atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem;
  • privāto pensiju fondu noguldījumiem;
  • noguldījumiem mazākiem par EUR 10, ja pēdējo divu gadu laikā ar tiem nav veikti nekādi darījumi.

Noguldījumu nepieejamības gadījumā garantētās atlīdzības izmaksa noguldītājiem notiek, sākot ar 21. darbdienu no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas.

Garantētās atlīdzības izmaksa paredzēta tikai euro valūtā, atlikumi ārzemju valūtā tiek pārrēķināti euro.

Detalizēta informācija Noguldījumu garantiju likumā.

Sākot ar 2010. gada 1. janvāri, saskaņā ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" privātpersonu ienākumi no kapitāla tiek aplikti ar nodokli.

Rūpējoties par mūsu klientu ērtībām, Swedbank nodrošina iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanu par ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, jau kopš 2010.gada.

Mūsu noguldītājiem pašiem nav jāveic nodokļa nomaksa un nav jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ienākumu deklarācija (izņemot gadījumus, kad gada ienākumu deklarēšana ir nepieciešama saskaņā ar likumu par IIN).

Skaidrojums nodokļa piemērošanai

Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumiem nodoklis par ienākumiem no kapitāla ir attiecināms uz dažiem bankas pakalpojumiem, tādēļ piedāvājam mūsu noguldītājiem skaidrojumu, kā notiks nodokļa piemērošana un iekasēšana.

  • Nodokļa likme ir 20 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
  • Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri neatkarīgi no līguma spēkā stāšanās datuma.
  • Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, depozīta termiņa beigās, un pārskaitīs valsts budžetā.
  • Nodokļa likme ir 20 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
  • Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri neatkarīgi no līguma spēkā stāšanās datuma.
  • Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, depozīta termiņa beigās, un pārskaitīs valsts budžetā.
  • Nodokļa likme ir 20 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
  • Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
  • Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, depozīta termiņa beigās vai citā procentu izmaksas brīdī, un pārskaitīs valsts budžetā.
  • Nodokļa likme ir 20 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
  • Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
  • Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, termiņa beigās, un pārskaitīs valsts budžetā.
  • Standarta nodokļa likme ir 20 %. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pašlaik ir noteikti vairāki izņēmuma gadījumi, kad Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendes neapliek. Piemēram:
    • - no Latvijā dividendēs izmaksātās peļņas, kas gūta pēc 2018. gada 1. janvāra, ja par šo peļņu jau ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis;
    • - no ārvalstīs izmaksātajām dividendēm, ja ārvalstī jau ir samaksāts ienākuma nodoklis (tam jābūt pierādāmam faktam, lai Latvijā nodokli varētu neieturēt. Par dividendēm, kas izmaksātas citās ES dalībvalstīs vai EEZ valstīs tiek automātiski pieņemts, ka ienākuma nodoklis ir nomaksāts un papildu pierādījumi nav nepieciešami.
  • Likumā ir noteikts, ka no dividendēm, kuras aprēķinātas par publiskajā apgrozījumā esošajām akcijām, nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, dividenžu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
  • Nodokli, ja tāds būs ieturams, no šīm dividendēm Swedbank ieturēs automātiski, veicot dividenžu paskaitījumus saviem klientiem.
  • No pārējām dividendēm: par nodokļa ieturēšanu , kuras izmaksā Latvijas uzņēmums, ir atbildīgs šis uzņēmums. Savukārt par nodokļa samaksu no tām dividendēm, kuras izmaksā ārzemju uzņēmums, ir atbildīgs pats dividenžu saņēmējs.
  • Nodokļa likme ir 20 % no ienākuma.
  • Ienākums no dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar uzkrājuma veidošanu ir pozitīvā starpība starp atpirkuma summu, izbeidzot apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, vai apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līguma termiņa beigās un iemaksātajām apdrošināšanas prēmijām.
  • Nodokli apdrošinātājs ieturēs automātiski ienākuma gūšanas dienā, tas ir, ienākuma izmaksas brīdī, un pārskaitīs valsts budžetā, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
  • Likumā, sākot ar 2010. gada 1. janvārī, ir noteikts, ka ar nodokli ir apliekams arī ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas (peļņas).
  • Nodokļa likme ir 20 %.
  • Nodokli Swedbank atklātais pensiju fonds ieturēs automātiski papildpensijas kapitāla izmaksas brīdī.
  • Likumā ir noteikts, ka par kapitāla pieaugumu, t. sk. ienākumu no tādu kapitāla aktīvu kā ieguldījumu fondu apliecības atsavināšanas, ir jāmaksā nodoklis.
  • Nodokļa likme ir 20 %.
  • Kapitāla pieaugumu nosaka kā kapitāla aktīva atsavināšanas (piem., pārdošanas) cenas un iegādes vērtības starpību. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi par vērtspapīru iegādi un turēšanu, kā arī citi likumā noteiktie ar kapitāla aktīva iegūšanu saistītie izdevumi.
  • Atsavinot ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības jeb daļas, kuras iegādātas līdz 2009. gada 31. decembrim, ar nodokli apliekamo ienākumu nosaka, no ieguldījumu fondu atsavināšanas vērtības atņemot ieguldījumu fondu iegādes vērtību, dalot ar ieguldījumu fonda turēšanas laika mēnešu skaitu un reizinot ar mēnešu skaitu no 2010. gada 1. janvāra līdz pārdošanas mēnesim ieskaitot.
  • Piemērs:

    • 2009. gada aprīlī klients iegādājās ieguldījumu fonda daļas par 1 000 EUR (tai skaitā fonda pirkšanas komisija 15 EUR).
    • 2018. gada martā pārdod fonda daļas par 1 500 EUR.
    • Fonda turēšanas izmaksas šajā periodā bijušas 7 EUR.
    • Klientam par ienākumu no kapitāla pieauguma jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis:

      (1 500 - 1000 - 15 - 7) / 107*x 98** = 478 / 107 x 98 x 20 % = 87,56 EUR

      * mēnešu skaits, cik ilgi fonda daļas bija klienta īpašumā
      ** mēnešu skaits, cik ilgi fonda daļas bija klienta īpašumā pēc 2010. gada 1. janvāra

  • Kapitāla pieauguma aprēķināšana, ienākuma deklarēšana un nodokļa nomaksa jāveic klientam pašam. Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma VID jāiesniedz:
    • reizi ceturksnī - līdz ceturksnim, kura laikā gūts ienākums, sekojošā mēneša 15. datumam, ja kopējie ienākums no kapitāla pieauguma pārsniedz 1 000 EUR,
    • reizi gadā - līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārim, ja ienākums ceturksnī nepārsniedz 1 000 EUR.
  • Ja ienākumu no kapitāla pieauguma gūšanas gada (taksācijas gada) laikā aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas - pozitīvs, tad radušos zaudējumus var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu. Lai taksācijas gada ietvaros segtu zaudējumus, kuri nav segti taksācijas gada laikā, sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu, var iesniegt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju.
  • Deklarācijas forma un informācija par tās aizpildīšanu pieejama Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.

Arī no fizisko personu ienākumiem no tādu kapitāla aktīvu kā akciju un ETF daļu atsavināšanas ar 2010. gada 1. janvāri jāmaksā nodoklis. Šādi ienākumi likumā tiek saukti par kapitāla pieaugumu, un tas ir viens no ienākuma no kapitāla veidiem. Ņemot vērā, ka akcijas un ETF daļas ir vieni no klientu darījumos biežāk sastopamo vērtspapīru veidiem, sniedzam informāciju par nodokļa piemērošanu arī kapitāla pieaugumam no šiem vērtspapīriem:

  • Nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 20 %.
  • Kapitāla pieaugumu nosaka kā kapitāla aktīva (piem., akciju) atsavināšanas (piem., pārdošanas) cenas un iegādes vērtības starpību. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi par kapitāla aktīva iegādi un turēšanu, kā arī citi likumā noteiktie ar kapitāla aktīva iegūšanu saistītie izdevumi.
  • Par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad fiziska persona - nodokļa maksātājs - saņem naudu.
  • Taksācijas gada ietvaros gūtos ienākumus un zaudējumus no kapitāla aktīvu atsavināšanas, ja taksācijas gadā ir atsavināti vairāki kapitāla aktīvi, var summēt: ja kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas - pozitīvs, tad radušos zaudējumus taksācijas gada ietvaros var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu. Ja aprēķinātais kapitāla pieaugums (ja ir bijis tikai viens kapitāla aktīva atsavināšanas darījums) vai kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumu un zaudējumu summa ir negatīva, nodokļa aprēķināšanas vajadzībām to neņem vērā.
  • Ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva, tad radušos zaudējumus nevar segt no nākamo taksācijas gadu kapitāla pieauguma vai uz taksācijas gada cita veida ienākumu rēķina.
  • Kapitāla pieauguma aprēķināšana, ienākuma deklarēšana un nodokļa nomaksa jāveic klientam pašam. Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma VID jāiesniedz:
    • reizi ceturksnī - līdz ceturksnim, kura laikā gūts ienākums, sekojošā mēneša 15. datumam, ja kopējie ienākums no kapitāla pieauguma pārsniedz 1 000 EUR,
    • reizi gadā - līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārim, ja ienākums ceturksnī nepārsniedz 1 000 EUR.
  • Ja ienākumu no kapitāla pieauguma gūšanas gada (taksācijas gada) laikā aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas - pozitīvs, tad radušos zaudējumus var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu. Lai taksācijas gada ietvaros segtu zaudējumus, kuri nav segti taksācijas gada laikā, sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu, var iesniegt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju.
  • Deklarācijas forma un informācija par tās aizpildīšanu pieejama Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.
  • Arī procentu ienākumi no parāda finanšu instrumentiem (piem., kuponu maksājumi) un procentiem pielīdzināms ienākums (t.i. ienākums no parāda vērtspapīru atsavināšanas) kopš 2010. gada 1. janvāra ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums.
  • Nodokļa likme ir 20 %.
  • Likumā noteiktais izņēmums ir ienākumi (gan procentu ienākumi jeb kuponi, gan ienākumi no atsavināšanas) no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību vērtspapīriem. No šiem ienākumiem fiziskām personām Latvijā ienākuma nodoklis nav jāmaksā.
  • Par ienākuma nodokļa ieturēšanu no izmaksātā ienākuma ir atbildīgs ienākuma izmaksātājs. Tomēr gadījumos, kad procentu ienākums tiek izmaksāts ārvalstīs, pašam ienākuma saņēmējam ir jāparūpējas par nodokļa nomaksu Latvijā.

Kopš 2018. gada 1. janvāra likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikts jauns ienākums no kapitāla – ienākums no ieguldījumu konta. Ieguldījumu konts ir piemērots risinājums īpaši aktīvākiem ieguldītājiem, lai atvieglotu ienākuma nodokļa aprēķināšanu, deklarēšanu no nomaksu no ienākumiem, kas gūti no kapitāla aktīviem, kas ir finanšu instrumenti, un darījumiem ar šādiem kapitāla aktīviem.

  • Nodokļa likme ienākumam no ieguldījumu konta ir 20%.
  • Kontu drīkst izmantot kā ieguldījumu kontu tad, ja par Kontu reģistram (VID) ir paziņots par konta ar šādu statusu atvēršanu Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nenodrošina informācijas sniegšanu Kontu reģistram, maksātājs ne vēlāk kā līdz taksācijas gada beigām informē VID par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam. Par Bankā atvērtajiem ieguldījumu kontiem paziņojumu Kontu reģistram nosūta Banka.
  • Ienākumu no ieguldījumu konta nosaka kā no ieguldījumu konta izmaksātās naudas summas pārsniegumu pār ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu, kurš samazināts par:
    1. dividendēm un procentu ienākumu, kas gūts ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros (tie tiek iemaksāti ieguldījumu kontā un piesaistītajos kontos), ja no šiem ienākumiem jau ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un dividendēm, kas nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pantu;
    2. ienākumu no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību vērtspapīriem.
  • Ienākuma no ieguldījumu konta aprēķināšana un deklarēšana, kā arī nodokļa nomaksa jāveic klientam pašam. Banka nodrošina iespēju saņemt ieguldījumu konta izrakstu, ko Klients izmanto ienākuma aprēķināšanai un nepieciešamības gadījumā iesniedz VID. Ienākums no ieguldījumu konta deklarējams gada ienākumu deklarācijā un tikai tad, ja pārskata gadā šāds ienākums ir gūts. Deklarācijas forma un informācija par tās aizpildīšanu pieejama Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.

* Šeit sniegtā informācija ir informatīva un Swedbank neuzņemas nekādu atbildību par izdevumiem vai zaudējumiem, kuri var rasties, ja tā nesakritīs ar Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kompetentas iestādes sniegto skaidrojumu. Lai iegūtu pilnvērtīgāku informāciju par ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, Swedbank iesaka Jums konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā vai pie saviem nodokļu konsultantiem.

Kontakti

Noderīgi

Paldies, ka izmantojāt Swedbank internetbanku!

Drošības nolūkos, lūdzu, aizveriet pārlūkprogrammu!

logo

Mēs palīdzēsim tev sākt krāt!

Atbildi uz 3 jautājumiem un uzzini, kādi uzkrājumu veidi tev būtu vispiemērotākie un kā visvieglāk sākt.