Hipotekārais kredīts

Starpbanku tirgus likmes (IBOR) ir atsauces likmes, kuru pamatā ir banku savstarpējos aizdevumos piemērotās likmes. Atsauces likmes ir etaloni finanšu līgumu un produktu cenu noteikšanā, un tām ir būtiska nozīme finanšu tirgus pareizā funkcionēšanā. Tuvākajos gados IBOR likmes (piemēram, EUR LIBOR, USD LIBOR, GBO LIBOR, CHF LIBOR utt.) tiks pakāpeniski aizstātas ar bezriska atsauces procentu likmēm (RFR).

Visu bezriska likmju vienojošais faktors ir tas, ka tās ir balstītas faktiskos darījumos un ir retrospektīvas. Vienlaikus tajās arī netiek ņemti vērā termiņi, līdz ar to tām nav kredītriska. Kopumā bezriska atsauces procentu likmes ir uzticamākas par IBOR likmēm.

Taču termiņu struktūras neesamība dēļ šīs jaunās bezriska atsauces procentu likmes ir mazāk piemērotas ilgtermiņa finansējumam privātiem klientiem (piemēram, hipotekārajiem aizdevumiem) – procentu likme mainās katru dienu, nevis 6 vai 12 mēnešu periodā, kā tas ir privāto klientu finansēšanā izmantoto IBOR likmju gadījumā.

Pēc 2007. – 2009. gada globālās finanšu krīzes tika identificēti vairāki IBOR likmju trūkumi. Precīzāk likmju pamatā bija piedalošos banku veikti profesionāli vērtējumi, nevis faktiski darījumi, un pamatojošie darījumu dati reizēm bija nepietiekami. IBOR likmju izmantošana arī ir saistīta ar manipulēšanas risku likmju noteikšanas procesa ietvaros. Attiecīgi šajā periodā samazinājās IBOR likmju uzticamība. Rezultātā valstu uzraudzības iestādes pastiprināja prasības attiecībā uz iekšējās kontroles veikšanu. Vienlaikus tika arī palielināti ar IBOR likmēm saistītie sodi, kā rezultātā bankas aizvien mazāk vēlējās uzņemties atbildību par IBOR likmju izmantošanu.

Pieprasījums pēc bezriska atsauces procentu likmēm sāka palielināties tirgū kopumā, bet jo īpaši atvasināto instrumentu tirgū. Kļuva skaidrs, ka ir jāreformē cenu noteikšanas process, un sākās darbs pie IBOR likmju alternatīvu izstrādes. Starptautiskas atsauces procentu likmju pārskatīšanas rezultātā tika izstrādātas alternatīvas bezriska atsauces procentu likmes.

Atsauces procentu likmju reformu virza tirgus, līdz ar to pārejas īstenošanas ātrums dažādās valstīs atšķiras un jaunās bezriska atsauces procentu likmes var tikt definētas atšķirīgi.

Apvienotās Karalistes Finanšu uzraudzības iestāde (Financial Conduct Authority) ir paziņojusi, ka pēc 2021. gada bankām vairs nebūs obligāti jāiesniedz dati Londonas starpbanku likmes (LIBOR) uzturēšanai, kas nozīmē, ka LIBOR izmantošana pēc 2021. gada tiks pakāpeniski izbeigta.

Eiropas regula par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības mērīšanai stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, un tā nosaka vienotu satvaru etalonlikmju administrēšanai, ievades datu sniegšanai un etalonlikmju izmantošanai Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Regulas mērķis ir nodrošināt finanšu līgumos, finanšu instrumentos vai ieguldījumu fondu darbības mērīšanai izmantoto etalonu integritāti ES.

Tā arī paredz attiecīgajos līgumos un vienošanās iekļaut precīzākus alternatīvo risinājumu noteikumus. Alternatīvo risinājumu mērķis ir definēt soļus, kas veicami, lai atrastu un vienotos par alternatīvu etalonu gadījumā, ja sākotnēji noteiktais vairs nav izmantojams vai tiek būtiski mainīts, kā arī rīcību gadījumā, ja nav iespējams vienoties par alternatīvu etalonu.