Investīciju fonds ir vairāku ieguldītāju, kuriem ir līdzīgi mērķi, naudas līdzekļu apvienojums, ko pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrība. Atsevišķus fondus pārvalda šim nolūkam darbā pieņemti fondu pārvaldnieki.
Ja vēlaties ieguldīt savus naudas līdzekļus fondā, jums jāiegādājas fonda daļas jeb ieguldījumu apliecības. Katra fonda daļa būtībā ir visa fonda investīciju portfeļa miniatūru kopija. Piemēram, ja fonds 5% savu aktīvu iegulda Baltika akcijās, tad simt eiro vērtas fonda daļas īpašniekam pieder Baltika akcijas 5 eiro vērtībā.
Investīciju fonda neto aktīvu vērtību aprēķina katru darba dienu – tiek novērtēti fondam piederošie aktīvi (akcijas, obligācijas, depozīti u.tml.) un tiek atskaitītas fonda saistības. Fonda neto aktīvu vērtību dalot ar fonda daļu skaitu iegūst fonda daļas neto aktīvu vērtību, ko parasti apzīmē ar saīsinājumu „NAV”.
Pamatu fondu popularitātei ielika Harijs Markovics (dzimis 1927.g.) ar savu portfeļu teoriju, kurā viņš pierādīja, ka portfeļa līdzekļu sadalīšana ļauj būtiski samazināt investīciju riskus, ilgtermiņā nekaitējot ienesīgumam. Pēc šodienas principiem darbojošos fondu prototipi pirmo reizi tika radīti ASV 20. gs. divdesmitajos gados.
Visbiežāk izmantotā fondu klasifikācijas metode ir pēc to investīciju stratēģijas – fondi tiek diferencēti saskaņā ar to riska līmeni.
Naudas tirgus fondi
ir paredzēti īstermiņa investīcijām (ar termiņu līdz vienam gadam). To ienesīgums ir līdzīgs depozītu ienesīgumam un to riska līmenis ir ļoti zems.
Fiksēta ienākuma fondi vai obligāciju fondi
ieguldījumus veic uzņēmumu (korporatīvajās) un valdību obligācijās. Obligācijas ir mazāk riskantas kā akcijas un to ienesīgums ir paredzamāks.
Sabalansētie fondi
ieguldījumus veic akcijās un obligācijās un riska līmeņa un sagaidāmā ienesīguma ziņā tie ierindojas starp obligāciju fondiem un akciju fondiem.
Akciju fondiem
raksturīgas ir fondu daļas cenas ievērojamas svārstības, tomēr ilgtermiņa peļņas potenciāls tiem ir augstāks.
Fondus var klasificēt arī pēc tā, vai tie ir atvērta tipa vai slēgta tipa fondi. Vairums Swedbank piedāvāto fondu ir atvērta tipa investīciju fondi. Ja vēlaties pārdot savas atvērta tipa fonda daļas, pārvaldīšanas uzņēmumam ir pienākums tās atpirkt viena mēneša laikā. Slēgta tipa fonda gadījumā pārvaldīšanas uzņēmumam šāds pienākums nav.
Fondu fonds ir investīciju fonds, kas savus aktīvus izvieto dažādos fondos visā pasaulē, pieņemot, ka vietējie fondu pārvaldnieki vietējo situāciju pārzina vislabāk un līdz ar to spēj izvēlēties visperspektīvākās akcijas un obligācijas.
Piemēram, ja vēlaties ieguldīt akciju fondā, jums nākas izvēlēties vai ieguldīt Āzijā, Krievijā vai Eiropā.
Tad nākamais jautājums ir vai attiecīgais brīdis ir piemērots pirkšanas veikšanai. Fondu fonda pārvaldnieks visizdevīgākos reģionus izvēlas, balsoties uz investīciju analīzi. Fonda pārvaldnieks arī pieņem lēmumu par noteiktā reģionā investējošo fondu daļu iegādes un pārdošanas laiku. Šādā veidā ieguldītāji var gūt labumu no visinteresantākajām investīciju idejām no visas pasaules un riski ir mazāki kā tad, ja visi investoru līdzekļi būtu ieguldīti fondā, kas investē tikai vienā reģionā.
Pirms fonda izvēlēšanās vispirms jāvelta nedaudz laika, apdomājot savu mērķus un nosakot savu investīciju stratēģiju – vai vēlaties tikai pasargāt savus naudas līdzekļus no inflācijas vai jūsu mērķis ir gūt pēc iespējas lielāku peļņu?
Piemēram, ja vēlaties par katru cenu izvairīties pat no īslaicīga savu investīciju vērtības krituma, tad vispiemērotāk būtu ieguldīt zema riska naudas tirgus vai obligāciju fondos. Tomēr, ja plānojat veikt ilgtermiņa investīcijas, tad var apsvērt iespēju izvēlēties fondus ar augstāku riska līmeni.
Obligāciju fondi un sabalansētie fondi ir piemērota izvēle investīcijām ar termiņu līdz trīs gadiem. Akciju fondus der apsvērt, ja vēlaties ieguldīt uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem.
Daudz vieglāk izvēlēties fondu ir tad, ja ir skaidrs mērķis un stratēģija. Tomēr ir daudz dažādi fondi ar līdzīgām stratēģijām, tāpēc tomēr ir nepieciešams izanalizēt dažādus fondus, kam ir tāda pati vispārējā investīciju politika. Pirms izvēlēties fondu, ieteicams noskaidrot, kādi ir fonda investīciju objekti, kādi ir fondu saistītie riski, kas ir fonda pārvaldītājs un kādas ir ar fondu saistītās izmaksas.
Riska līmenis un ienesīgums parasti ir savstarpēji saistīti lielumi. Nav iespējams par savu mērķi noteikt maksimāli iespējamas peļņas gūšanu un vienlaicīgi būt drošam, ka investīcijas vērtība kādā brīdi nenokritīsies.
Ļoti iespējams, ka fondi vai akcijas, kas gūst vislielāko pieaugumu tirgus kāpuma laikā, visvairāk arī zaudēs vērtību krituma gadījumā. Klasisks piemērs ir interneta uzņēmumu akciju bums deviņdesmito gadu beigās. Lai arī bija daži, kam izdevās saglabāt vēsu prātu un kas brīdināja, ka IT uzņēmumu akcijas ir nesaprātīgi augstas, nebija daudz tādu, kas būtu bijuši gatavi bumam sekojošajam straujajam kritumam.
Pat parasto akciju tirgus sarukums bija pietiekami krass – no augstākā punkta 2000.gada martā tirgus nokritās par 38,2% zemākajā punktā 2002.gada septembrī. Neveiksmīgo interneta uzņēmumu investoru fondu ieguldījumu vērtība šajā laikā saruka pat par 80%.
Fonda riska līmeni var novērtēt, analizējot fonda vēsturisko ienesīgumu.
Statistiski par fonda riska līmeni var spriest pēc tā ienesīguma standarta novirzes, proti vidējās starpības starp fonda ienesīgumu un vidējo ienesīgumu noteiktā laikposmā. Fonda standarta novirze ir norādīta tā ikmēneša pārskatā.
Lielākajai daļai Swedbank piedāvāto atvērtā tipa investīciju fondu nav noteikta minimālā investīciju summa, tomēr darījumu un vērtspapīru kontu komisijas maksām ir noteikti zināmi ierobežojumi.
Piemēram, vērtspapīru konta ikmēneša maksa ir 1 eiro mēnesī. 500 eiro investīciju gadījumā ikmēneša maksa veido 0,2% no investīciju summas. 50 eiro investīciju gadījumā tā veido jau 2%, tāpēc ļoti nelielu investējamo summu gadījumā izmaksas būtiski samazina potenciālo ienesīgumu.
Lai gan ieteicamā minimālā investīciju summa ir atkarīga arī no konkrētā fonda sagaidāmā ienesīguma, vispārējais ieteikums ir, ka vienreizējam ieguldījumam būtu jābūt virs 500 eiro un regulāru investīciju gadījumā vajadzētu ieguldīt vismaz 100 eiro mēnesī.
Lai varētu iegādāties fondu daļas, internetbankā jāatver vērtspapīru konts.
Kad vērtspapīru konts ir atvērts, fondu daļas iespējams iegādāties internetbankā. Iespējams arī noslēgt līgumu par regulārām automātiskām iemaksām fondos.
Informācija par fonda ienesīgumu ir pieejama fondu pārskatos internetbankā, tomēr, izvērtējot fonda sniegumu vai izvēloties fondu, investori parasti vēlas zināt vairāk kā tikai informāciju par fonda ienesīgumu. Detalizētāks pārskats par fonda investīcijām ir pieejams fonda ikmēneša pārskatā.
Ikmēneša pārskati var būt dažādi atkarībā no pārvaldes sabiedrības un fonda stratēģijas, bet jebkurā gadījumā parasti tajos ir ietvertas vispārīgas ziņas par fondu (aktīvu apmērs, fonda daļu neto aktīvu vērtība, ziņas par pārvaldes sabiedrību un komisijas maksām, salīdzinošais indekss), fonda pārvaldnieka komentāri, portfeļa sadalījums pa valstīm, valūtām un ekonomikas sektoriem, kā arī lielāko ieguldījumu saraksts.
Pārskats ļauj ieguldītājam saprast, vai fonda pārvaldnieks turpina turēties pie vienas un tās pašas stratēģijas un vai fondā ir notikušas kādas būtiskas pārmaiņas, kas varētu ietekmēt fonda riska līmeni un var kalpot par labu iemeslu pārskatīt savu investīciju portfeli. Tāpat jautājumu vai neskaidrību gadījumā ieteicams arī sazināties ar savu investīciju konsultantu.
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai ir pienākums atpirkt atvērto ieguldījumu fondu daļas viena mēneša laikā no fonda daļas īpašnieka pieteikuma saņemšanas.
Reālajā praksē gan pārvaldes sabiedrība fondu daļas atpērk daudz ātrāk, parasti 3 – 4 darba dienu laikā.
Fondu reklāmas materiālos parasti ir norādīts ieteicamais investīciju termiņš. Ieteicamais investīciju termiņš ir ieteikums ar mērķi investoriem palīdzēt gūt lielāko iespējamo ienesīgumu, kā arī neciest zaudējumus. Tomēr nepieciešamības gadījumā investors savas fondu daļas vienmēr var pārdot arī ātrāk.
Slēgto investīciju fondu daļas var pārdot tikai tad, ja tirgū ir interese tās iegādāties. Pārvaldes sabiedrībai nav pienākums atpirkt šādas fondu daļas.
