Procentu izmaksa termiņa beigās
Procentu izmaksa katru mēnesi
Termiņdepozīts ir noguldījuma veids, kas piemērots brīvo naudas līdzekļu noguldīšanai uz noteiktu termiņu no 1 mēneša līdz 5 gadiem ar fiksētu procentu ienākumu termiņa beigās. Termiņdepozītu nav iespējams papildināt.
Procentu izmaksa termiņa beigās
Procentu izmaksa katru mēnesi
| Noguldījuma periods |
|
|
| Gada procentu likme |
Uzkrāto procentu summa | Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (10%) | Kopējais ienākums |
| 0 | 0 | 0 | 0 |

Sākot ar 2010. gada 1. janvāri, saskaņā ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" privātpersonu ienākumi no kapitāla tiek aplikti ar nodokli.
Rūpējoties par mūsu klientu ērtībām, Swedbank nodrošina iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanu par ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, jau kopš 2010.gada.
Mūsu noguldītājiem pašiem nav jāveic nodokļa nomaksa un nav jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ienākumu deklarācija (izņemot gadījumus, kad gada ienākumu deklarēšana ir nepieciešama saskaņā ar likumu par IIN).
Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumiem nodoklis par ienākumiem no kapitāla ir attiecināms uz dažiem bankas pakalpojumiem, tādēļ piedāvājam mūsu noguldītājiem skaidrojumu, kā notiks nodokļa piemērošana un iekasēšana.
Arī no fizisko personu ienākumiem no tādu kapitāla aktīvu kā akciju un parāda vērtspapīru atsavināšanas ar 2010. gada 1. janvāri jāmaksā nodoklis. Šādi ienākumi likumā tiek saukti par kapitāla pieaugumu, un tas ir viens no ienākuma no kapitāla veidiem. Ņemot vērā, ka akcijas un parāda vērstpapīri ir vieni no klientu darījumos biežāk sastopamo vērtspapīru veidiem, sniedzam informāciju par nodokļa piemērošanu arī kapitāla pieaugumam no šiem vērtspapīriem:
* Šeit sniegtā informācija ir informatīva un Swedbank neuzņemas nekādu atbildību par izdevumiem vai zaudējumiem, kuri var rasties, ja tā nesakritīs ar Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kompetentas iestādes sniegto skaidrojumu. Lai iegūtu pilnvērtīgāku informāciju par ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, Swedbank iesaka Jums konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā vai pie saviem nodokļu konsultantiem.
Vēlamies Jūs informēt, ka saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu Swedbank ir ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībniece, un uz klientu naudas noguldījumiem Swedbank attiecas Noguldījumu garantijas likuma noteikumi.
Lūdzam Jūs iepazīties ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem ieguldītāju aizsardzības shēmas un noguldījumu garantijas sistēmas noteikumiem.
Ieguldītāju aizsardzības sistēma ir pasākumu kopums ieguldītāju interešu aizsardzībai, šai aizsardzībai nepieciešamo finanšu līdzekļu nodrošināšanai un kompensāciju izmaksai saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu. Sistēmas dalībnieces ir visas juridiskās personas, kas saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.
Tiesības uz kompensāciju ir ieguldītājam - personai, kas nodod sistēmas dalībniekam naudu vai finanšu instrumentus, lai saņemtu ieguldījumu pakalpojumu.
Kompensāciju izmaksā par neatgriezeniski pazudušiem finanšu instrumentiem un zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums situācijā, kad sistēmas dalībnieks ar tā finanšu stāvokli tieši saistītu iemeslu dēļ nespēj pilnā apjomā un termiņos izpildīt savas saistības pret ieguldītāju, bet ne situācijā, kad ieguldījumu pakalpojuma izpilde nav notikusi sistēmas dalībnieka normālas darbības laikā.
Finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
Neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ir ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet daļēji vai vispār nav veicis, kā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finanšu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši.
Neatkarīgi no dienas, kad ieguldījumu aizsardzības shēmas dalībnieks pieņēmis izpildei ieguldījuma pakalpojumu kompensācija vienam ieguldītājam ir 90 % apmērā neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu vērtības vai zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums, bet ne vairāk kā 20 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par kompensācijas pieteikuma pamatotību.
Kompensācija tiek izmaksāta tikai tiem ieguldītājiem, kuri Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesnieguši pieteikumu par finanšu instrumentu neatgriezenisku pazušanu vai zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums. Pieteikums kompensācijas saņemšanai jāiesniedz gada laikā, kopš ieguldītājam kļuvis zināms, ka ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībnieks nav izpildījis savas saistības, bet ne vēlāk kā piecus gadus no saistību neizpildes dienas.
Noguldījumu garantijas sistēma ir izveidota un darbojas, pamatojoties uz Noguldījumu garantiju likumu. Tā ir izveidota, lai nodrošinātu noguldītājiem atlīdzības izmaksu par noguldījumiem, kas veikti pie noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieka, bet kļuvuši nepieejami, t. i., gadījumā, kad noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieks nespēj klientam izmaksāt viņa noguldījumu tādēļ, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija sistēmas dalībniekam anulējusi licenci, tiesa pasludinājusi noguldījumu piesaistītāju par maksātnespējīgu vai citos gadījumos, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk tekstā - Komisija), ir konstatējusi ka noguldījumu piesaistītājs nespēj izmaksāt noguldītājam garantēto noguldījumu, un pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
Noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieki ir noguldījumu piesaistītāji, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas bankas un to filiāles, krājaizdevu sabiedrības, kā arī ārvalstu banku filiāles Latvijā.
Izņēmums - Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētu banku filiāles Latvijā, ja šo valstu normatīvie akti paredz noguldījumu garantēšanu banku filiālēs ārvalstīs, ieskaitot Latviju, un aptver visus šajā likumā paredzētos noguldījumus, turklāt garantētā atlīdzība nav mazāka par Noguldījumu garantiju likumā noteikto garantēto atlīdzību;
Ja Noguldījumu garantiju likuma noteikumi attiecināmi Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu banku filiālēm Latvijā , noguldījumu nepieejamība iestājas ar brīdi, kad šāda noguldījumu nepieejamība ir iestājusies atbilstoši attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem.
Noguldījumu garantiju fonds ir mantas kopums, kuru veido:
Ja noguldījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu, lai veiktu garantētās atlīdzības izmaksas saskaņā ar likumu, tās ar komisijas starpniecību tiek izmaksātas no valsts budžeta.
Noguldījumu garantiju likums noteic, ka garantēto atlīdzību izmaksā noguldītājam, kuram atbilstoši likuma noteikumiem ir tiesības uz garantētās atlīdzības saņemšanu. Garantētās atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši informācijai, kāda ir noguldījumu piesaistītāja grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā. Noguldītājam nav nepieciešams iesniegt noguldījumu piesaistītājam iesniegumu un citus dokumentus, kas pamato noguldītāja tiesības uz garantēto atlīdzību.
Svarīgi ir arī norādīt, ka noguldījumu piesaistītājs pats sagatavo to noguldītāju sarakstu, kuriem izmaksājama garantētā atlīdzība. Sarakstā iekļauj noguldītājus, kuriem atbilstoši likuma noteikumiem ir tiesības uz garantēto atlīdzību, un ietver informāciju, kāda tā ir dienā, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 14.1 pantu;
"(1) Ja Komisija, noguldījumu piesaistītājs, tā pilnvarnieks, administrators vai likvidators konstatē, ka garantētā atlīdzība izmaksāta personai, kurai saskaņā ar šā likuma noteikumiem nebija tiesību uz garantēto atlīdzību vai arī tā izmaksāta lielākā apmērā, personai ir pienākums atmaksāt nepamatoti izmaksāto garantēto atlīdzību atbilstoši Komisijas, noguldījumu piesaistītāja, tā pilnvarnieka, administratora vai likvidatora pieprasījumam.
(2) Ja persona šā panta pirmajā daļā paredzēto izmaksāto atlīdzību brīvprātīgi neatmaksā, Komisijai, noguldījumu piesaistītājam, tā pilnvarniekam, administratoram vai likvidatoram ir pienākums celt prasību par minēto līdzekļu atmaksu."
Noguldījumu garantiju likuma 17. pants paredz, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par:
Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas, garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu, kas veikts pie tā piesaistītāja, ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad iestājas noguldījumu nepieejamības gadījums.
Komisija garantētās atlīdzības izmaksas noguldītājiem veic saskaņā ar noguldījumu piesaistītāja sagatavo noguldītāju sarakstu, kuriem izmaksājama garantētā atlīdzība. Noguldītājam nav nepieciešams iesniegt noguldījumu piesaistītājam iesniegumu un citus dokumentus, kas pamato noguldītāja tiesības uz garantēto atlīdzību.
Noguldījumu piesaistītājs sarakstu iesniedz Komisijai ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc noguldījuma nepieejamības iestāšanās.Garantēto atlīdzību izmaksā latos (Garantētie noguldījumi ārvalstu valūtā tiek aprēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa noguldījuma nepieejamības iestāšanās dienā). Garantēto atlīdzību nosaka atbilstoši garantētā noguldījuma apmēram noguldījumu nepieejamības gadījuma iestāšanās dienā, ņemot vērā šādus noteikumus:
Komisija garantētās atlīdzības izmaksas noguldītājiem veic saskaņā ar noguldījumu piesaistītāja sagatavo noguldītāju sarakstu, par noguldītājiem kuriem izmaksājama garantētā atlīdzība.
Noguldījumu piesaistītājs sarakstu iesniedz Komisijai ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc noguldījuma nepieejamības iestāšanās.
Garantēto atlīdzību izmaksā ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā no dienas, kad iestājies noguldījumu nepieejamības gadījums. Šo termiņu ar Komisijas lēmumu var pagarināt uz Noguldījumu garantiju likumā noteikto laiku.
Garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, laiku un vietu nosaka Komisija, informāciju par to publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vienā laikrakstā.


