Krājkonts
Ja vēlaties izveidot finanšu rezervi neparedzētiem gadījumiem, izvēlieties Krājkontu, kur nauda būs nošķirta no ikdienas tēriņiem.
| Gada procentu likme | Uzkrāto procentu summa | Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (10%) | Kopējais ienākums |
0% |
0 LVL |
0 LVL |
0 LVL |

Informācija par iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla
Sākot ar 2010. gada 1. janvāri, saskaņā ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" privātpersonu ienākumi no kapitāla tiek aplikti ar nodokli.
Rūpējoties par mūsu klientu ērtībām, Swedbank nodrošina iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanu par ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, jau kopš 2010.gada.
Mūsu noguldītājiem pašiem nav jāveic nodokļa nomaksa un nav jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ienākumu deklarācija (izņemot gadījumus, kad gada ienākumu deklarēšana ir nepieciešama saskaņā ar likumu par IIN).
Skaidrojums nodokļa piemērošanai
Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumiem nodoklis par ienākumiem no kapitāla ir attiecināms uz dažiem bankas pakalpojumiem, tādēļ piedāvājam mūsu noguldītājiem skaidrojumu, kā notiks nodokļa piemērošana un iekasēšana.
Termiņdepozīts
- Nodokļa likme ir 10 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
- Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri neatkarīgi no līguma spēkā stāšanās datuma.
- Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, depozīta termiņa beigās, un pārskaitīs valsts budžetā.
Termiņdepozīts ar ikmēneša procentu izmaksu
- Nodokļa likme ir 10 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
- Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri neatkarīgi no līguma spēkā stāšanās datuma.
- Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, depozīta termiņa beigās, un pārskaitīs valsts budžetā.
Dinamiskais depozīts
- Nodokļa likme ir 10 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
- Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
- Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, reizi mēnesī, un pārskaitīs valsts budžetā.
Krājkonts
- Nodokļa likme ir 10 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
- Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
- Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, depozīta termiņa beigās vai citā procentu izmaksas brīdī, un pārskaitīs valsts budžetā.
Mērķa krājkonts
- Nodokļa likme ir 10 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
- Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
- Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, reizi ceturksnī vai līdzekļu izmaksas brīdī, un pārskaitīs valsts budžetā.
Pilngadības krājkonts
- Nodokļa likme ir 10 % no izmaksātajiem peļņas procentiem.
- Likumā ir noteikts, ka nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, peļņas procentu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
- Nodokli Swedbank ieturēs automātiski peļņas procentu izmaksas brīdī, tas ir, termiņa beigās, un pārskaitīs valsts budžetā.
Dividendes
- Nodokļa likme ir 10 %.
- Likumā ir noteikts, ka no dividendēm, kuras aprēķinātas par publiskajā apgrozījumā esošajām akcijām, nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, dividenžu izmaksas brīdī, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
- Nodokli no šīm dividendēm Swedbank ieturēs automātiski, veicot dividenžu pārskaitījumus saviem klientiem.
- Par nodokļa ieturēšanu no pārējām dividendēm, kuras izmaksā Latvijas uzņēmums, ir atbildīgs šis uzņēmums. Savukārt par nodokļa samaksu no tām dividendēm, kuras izmaksā ārzemju uzņēmums, ir atbildīgs pats dividenžu saņēmējs.
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana
- Nodokļa likme ir 10 % no ienākuma.
- Ienākums no dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar uzkrājuma veidošanu ir pozitīvā starpība starp atpirkuma summu, izbeidzot apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, vai apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līguma termiņa beigās un iemaksātajām apdrošināšanas prēmijām.
- Nodokli apdrošinātājs ieturēs automātiski ienākuma gūšanas dienā, tas ir, ienākuma izmaksas brīdī, un pārskaitīs valsts budžetā, sākot ar 2010. gada 1. janvāri.
Privātie pensiju fondi
- Likumā, sākot ar 2010. gada 1. janvārī, ir noteikts, ka ar nodokli ir apliekams arī ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas (peļņas).
- Nodokļa likme ir 10 %.
- Nodokli Swedbank atklātais pensiju fonds ieturēs automātiski papildpensijas kapitāla izmaksas brīdī.
Ieguldījumu fondi
- Likumā ir noteikts, ka par kapitāla pieaugumu, t. sk. ienākumu no tādu kapitāla aktīvu kā ieguldījumu fondu apliecības atsavināšanas, ir jāmaksā nodoklis.
- Nodokļa likme ir 15 %.
- Kapitāla pieaugumu nosaka kā kapitāla aktīva atsavināšanas (piem., pārdošanas) cenas un iegādes vērtības starpību. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi par vērtspapīru iegādi un turēšanu, kā arī citi likumā noteiktie ar kapitāla aktīva iegūšanu saistītie izdevumi.
- Atsavinot ieguldījumu fondu daļas, kuras iegādātas līdz 2009. gada 31. decembrim, ar nodokli apliekamo ienākumu nosaka, no ieguldījumu fondu atsavināšanas vērtības atņemot ieguldījumu fondu iegādes vērtību, dalot ar ieguldījumu fonda turēšanas laika mēnešu skaitu un reizinot ar mēnešu skaitu no 2010. gada 1. janvāra līdz pārdošanas mēnesim ieskaitot.
- Piemērs:
- 2009. gada aprīlī klients iegādājās ieguldījumu fondu daļas par LVL 1 000 (tai skaitā fonda pirkšanas komisija 15 LVL ).
- 2010. gada februārī pārdod fondu daļas par 1 500 LVL.
- Fondu turēšanas izmaksas šajā periodā bijušas 7 LVL.
- Klientam jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis:
(1 500 - 1000 - 15 - 7) / 10 (mēnešu skaits, cik ilgi fondi bija klienta īpašumā) * 2 (mēnešu skaits, cik ilgi fondi bija klienta īpašumā pēc 01.01.2010.)*15 % = 478 / 10* 2*15 % = 14,34 LVL.
- pieauguma aprēķināšana, ienākuma deklarēšana un nodokļa nomaksa jāveic klientam. Deklarācija par kapitāla pieauguma ienākumu VID jāiesniedz
- līdz nākamā mēneša 15. datumam, ja ienākums mēnesī pārsniedz 500 LVL.
- līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 15. datumam, ja ienākums mēnesī pārsniedz 100 LVL, bet nepārsniedz 500 LVL.
- līdz nākamā gada janvāra 15. datumam, ja ienākums mēnesī nepārsniedz 100 LVL.
- Deklarācijas forma un informācija par tās aizpildīšanu pieejama Ministru Kabineta noteikumos nr. 1660.
Ienākumi no akciju un parāda vērtspapīru atsavināšanas
Arī no fizisko personu ienākumiem no tādu kapitāla aktīvu kā akciju un parāda vērtspapīru atsavināšanas ar 2010. gada 1. janvāri jāmaksā nodoklis. Šādi ienākumi likumā tiek saukti par kapitāla pieaugumu, un tas ir viens no ienākuma no kapitāla veidiem. Ņemot vērā, ka akcijas un parāda vērstpapīri ir vieni no klientu darījumos biežāk sastopamo vērtspapīru veidiem, sniedzam informāciju par nodokļa piemērošanu arī kapitāla pieaugumam no šiem vērtspapīriem:
- Nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 15 %.
- Kapitāla pieaugumu nosaka kā kapitāla aktīva (akciju vai parāda vērstpapīru) atsavināšanas (piem., pārdošanas) cenas un iegādes vērtības starpību. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi par kapitāla aktīva iegādi un turēšanu, kā arī citi likumā noteiktie ar kapitāla aktīva iegūšanu saistītie izdevumi.
- Par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad fiziska persona - nodokļa maksātājs - saņem naudu.
- Taksācijas gada ietvaros gūtos ienākumus un zaudējumus no kapitāla aktīvu atsavināšanas, ja taksācijas gadā ir atsavināti vairāki kapitāla aktīvi, var summēt: ja kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas - pozitīvs, tad radušos zaudējumus taksācijas gada ietvaros var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu; ja aprēķinātais kapitāla pieaugums (ja ir bijis tikai viens kapitāla aktīva atsavināšanas darījums) vai kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumu un zaudējumu summa ir negatīva, nodokļa aprēķināšanas vajadzībām to neņem vērā.
- Ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva, tad radušos zaudējumus nevar segt no nākamo taksācijas gadu kapitāla pieauguma vai uz taksācijas gada cita veida ienākumu rēķina.
- Kapitāla pieauguma aprēķināšana, ienākuma deklarēšana un nodokļa nomaksa jāveic pašam klientam. Deklarācija par kapitāla pieauguma ienākumu VID jāiesniedz:
- līdz nākamā mēneša 15. datumam, ja ienākums mēnesī pārsniedz 500 LVL.
- līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 15. datumam, ja ienākums mēnesī nepārsniedz 500 LVL.
Procentu ienākumi no parāda vērtspapīriem
- Arī procentu ienākumi no parāda finanšu instrumentiem (piem., kuponu maksājumi) kopš 2010. gada 1. janvāra ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums.
- Nodokļa likme ir 10 %.
- Likumā noteiktais izņēmums ir ienākumi no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību parādzīmēm. No šiem ienākumiem fiziskām personām Latvijā ienākuma nodoklis nav jāmaksā.
- Par ienākuma nodokļa ieturēšanu no izmaksātā ienākuma ir atbildīgs ienākuma izmaksātājs. Tomēr gadījumos, kad procentu ienākums tiek izmaksāts ārvalstīs, nodokļa ieturēšanu no šī procentu ienākuma var nebūt iespējams nodrošināt, un šādā gadījumā pašam ienākuma saņēmējam būtu jāparūpējas par nodokļa nomaksu.
* Šeit sniegtā informācija ir informatīva un Swedbank neuzņemas nekādu atbildību par izdevumiem vai zaudējumiem, kuri var rasties, ja tā nesakritīs ar Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kompetentas iestādes sniegto skaidrojumu. Lai iegūtu pilnvērtīgāku informāciju par ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, Swedbank iesaka Jums konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā vai pie saviem nodokļu konsultantiem.
Kontaktinformācija
Noderīgas saites
- Cenrādis
- Ko var krājējs?
- Regulārais maksājums
- Noguldījumu garantijas likums
- personai par darījumiem, kuru sakarā ir pieņemts notiesājošs spriedums krimināllietā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;
- ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām vai citiem ieguldītājiem, kas darījuši zināmu, ka ir profesionāli ieguldītāji;
- personām, kuras ir vienā koncernā ar sistēmas dalībnieku;
- pensiju fondiem;
- valstij un pašvaldībām;
- sistēmas dalībnieka valdes un padomes locekļiem, revīzijas komisijas vadītājam un šīs komisijas locekļiem, iekšējā revīzijas dienesta vadītājam un šī dienesta locekļiem, citiem sistēmas dalībnieka darbiniekiem, kuri ir pilnvaroti plānot, vadīt un kontrolēt sistēmas dalībnieka darbību un kuri ir atbildīgi par to, kā arī personām, kuras tieši vai netieši ieguvušas vairāk nekā piecus procentus no sistēmas dalībnieka kapitāla;
- personām, kuras ir atbildīgas par likumā noteikto sistēmas dalībnieku grāmatvedības dokumentu revīziju;
- personām, kuras ir 6. un 7. punktā minēto personu pirmās pakāpes radinieki vai laulātie;
- personām, kuras darbojas 7. punktā minēto personu vārdā;
- personām, par kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatējusi, ka, pamatojoties uz individuāli noslēgta līguma īpašiem noteikumiem, tās ir saņēmušas augstas procentu likmes vai finansiālas koncesijas, vai izraisījušas, vai izmantojušas savā labā apstākļus, kas sistēmas dalībniekam ir radījuši finansiālas grūtības vai veicinājuši tā finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.
- noguldījumu piesaistītāju maksājumi - Noguldījumu garantiju likumā noteikta vienreizēja sākotnējā iemaksa un regulāri reizi ceturksnī veiktie maksājumi, kas tiek aprēķināti Noguldījumu garantiju likumā noteikto procentu apmērā no noguldījumu piesaistītāja garantēto noguldījumu vidējā atlikuma iepriekšējā ceturksnī;
- vienreizēja iemaksa no valsts budžeta;
- vienreizēja Latvijas Bankas iemaksa;
- ienākumi (augļi), kas iegūti, pārvaldot noguldījumu garantiju fondu.
- centrālo banku un noguldījumu piesaistītāju noguldījumiem;
- finansu iestāžu noguldījumiem;
- to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, tai skaitā tranzītfondiem;
- to noguldītāju noguldījumiem, kuri, atbilstoši likumam ir ar noguldījumu piesaistītāju saistītas personas;
- trešo personu noguldījumiem, kas izdarīti šā 7. punktā minēto personu vārdā vai uzdevumā (pilnvarojumā);
- noguldījumiem, kas noguldītājiem individuāli piešķirti ar sevišķi augstām procentu likmēm vai citiem noteikumiem, kuru izpilde veicinājusi noguldījumu piesaistītāja finansiālā stāvokļa pasliktināšanos;
- garantētajiem noguldījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, ja stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums;
- garantētajiem noguldījumiem, kuri izriet no prasījuma, kas pret noguldījumu piesaistītāju ir radies vai varētu rasties sakarā ar to, ka noguldījumu piesaistītājs veicis darījumus ar uzrādītāja noguldījumu (depozītu) sertifikātiem vai uzrādītāja obligācijām;
- noguldījumi, kas saskaņā ar likumu veido noguldījumu piesaistītāja pašu kapitālu.
- viena noguldītāja vairākus garantētos ieguldījumus, kas veikti pie viena noguldījumu piesaistītāja, summē un uzskata par vienu garantēto noguldījumu;
- noguldītāja tiesības uz garantēto atlīdzību un tās viņa saistības pret noguldījumu piesaistītāju, kuru izpildes termiņš iestājas līdz noguldītāju garantētās atlīdzības pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, tiek savstarpēji dzēstas ar ieskaitu un to ņem vērā, aprēķinot garantēto atlīdzību;
- ņem vērā arī personas noguldījuma daļu kopīgā noguldījumā (daļa noteikta ar noguldījumu piesaistītāju noslēgtajā līgumā vai, ja tā nav noteikta, kopīgais noguldījums sadalāms vienlīdzīgās daļās).
Ieguldītāju aizsardzības shēmas un noguldījumu garantijas sistēmas noteikumi
Vēlamies Jūs informēt, ka saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu Swedbank ir ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībniece, un uz klientu naudas noguldījumiem Swedbank attiecas Noguldījumu garantijas likuma noteikumi.
Lūdzam Jūs iepazīties ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem ieguldītāju aizsardzības shēmas un noguldījumu garantijas sistēmas noteikumiem.
Ieguldītāju aizsardzības shēma un dalībnieki
Ieguldītāju aizsardzības sistēma ir pasākumu kopums ieguldītāju interešu aizsardzībai, šai aizsardzībai nepieciešamo finanšu līdzekļu nodrošināšanai un kompensāciju izmaksai saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu. Sistēmas dalībnieces ir visas juridiskās personas, kas saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.
Kam ir tiesības uz kompensāciju?
Tiesības uz kompensāciju ir ieguldītājam - personai, kas nodod sistēmas dalībniekam naudu vai finanšu instrumentus, lai saņemtu ieguldījumu pakalpojumu.
Kādos gadījumos var saņemt kompensāciju?
Kompensāciju izmaksā par neatgriezeniski pazudušiem finanšu instrumentiem un zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums situācijā, kad sistēmas dalībnieks ar tā finanšu stāvokli tieši saistītu iemeslu dēļ nespēj pilnā apjomā un termiņos izpildīt savas saistības pret ieguldītāju, bet ne situācijā, kad ieguldījumu pakalpojuma izpilde nav notikusi sistēmas dalībnieka normālas darbības laikā.
Finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
Neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ir ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet daļēji vai vispār nav veicis, kā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finanšu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši.
Kāds ir kompensācijas lielums?
Neatkarīgi no dienas, kad ieguldījumu aizsardzības shēmas dalībnieks pieņēmis izpildei ieguldījuma pakalpojumu kompensācija vienam ieguldītājam ir 90 % apmērā neatgriezeniski pazudušo finanšu instrumentu vērtības vai zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums, bet ne vairāk kā 20 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par kompensācijas pieteikuma pamatotību.
Kompensāciju neizmaksā:
Kā pieteikties kompensācijas saņemšanai?
Kompensācija tiek izmaksāta tikai tiem ieguldītājiem, kuri Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesnieguši pieteikumu par finanšu instrumentu neatgriezenisku pazušanu vai zaudējumiem, ko radījis neizpildīts ieguldījumu pakalpojums. Pieteikums kompensācijas saņemšanai jāiesniedz gada laikā, kopš ieguldītājam kļuvis zināms, ka ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībnieks nav izpildījis savas saistības, bet ne vēlāk kā piecus gadus no saistību neizpildes dienas.
Noguldījumu garantijas sistēma
Noguldījumu garantijas sistēma ir izveidota un darbojas, pamatojoties uz Noguldījumu garantiju likumu. Tā ir izveidota, lai nodrošinātu noguldītājiem atlīdzības izmaksu par noguldījumiem, kas veikti pie noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieka, bet kļuvuši nepieejami, t. i., gadījumā, kad noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieks nespēj klientam izmaksāt viņa noguldījumu tādēļ, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija sistēmas dalībniekam anulējusi licenci, tiesa pasludinājusi noguldījumu piesaistītāju par maksātnespējīgu vai citos gadījumos, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk tekstā - Komisija), ir konstatējusi ka noguldījumu piesaistītājs nespēj izmaksāt noguldītājam garantēto noguldījumu, un pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
Noguldījumu garantijas sistēmas dalībnieki
Noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieki ir noguldījumu piesaistītāji, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas bankas un to filiāles, krājaizdevu sabiedrības, kā arī ārvalstu banku filiāles Latvijā.
Izņēmums - Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētu banku filiāles Latvijā, ja šo valstu normatīvie akti paredz noguldījumu garantēšanu banku filiālēs ārvalstīs, ieskaitot Latviju, un aptver visus šajā likumā paredzētos noguldījumus, turklāt garantētā atlīdzība nav mazāka par Noguldījumu garantiju likumā noteikto garantēto atlīdzību;
Ja Noguldījumu garantiju likuma noteikumi attiecināmi Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu banku filiālēm Latvijā , noguldījumu nepieejamība iestājas ar brīdi, kad šāda noguldījumu nepieejamība ir iestājusies atbilstoši attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem.
Noguldījumu garantiju fonds
Noguldījumu garantiju fonds ir mantas kopums, kuru veido:
Ja noguldījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu, lai veiktu garantētās atlīdzības izmaksas saskaņā ar likumu, tās ar komisijas starpniecību tiek izmaksātas no valsts budžeta.
Kam ir tiesības uz kompensāciju?
Noguldījumu garantiju likums noteic, ka garantēto atlīdzību izmaksā noguldītājam, kuram atbilstoši likuma noteikumiem ir tiesības uz garantētās atlīdzības saņemšanu. Garantētās atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši informācijai, kāda ir noguldījumu piesaistītāja grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā. Noguldītājam nav nepieciešams iesniegt noguldījumu piesaistītājam iesniegumu un citus dokumentus, kas pamato noguldītāja tiesības uz garantēto atlīdzību.
Svarīgi ir arī norādīt, ka noguldījumu piesaistītājs pats sagatavo to noguldītāju sarakstu, kuriem izmaksājama garantētā atlīdzība. Sarakstā iekļauj noguldītājus, kuriem atbilstoši likuma noteikumiem ir tiesības uz garantēto atlīdzību, un ietver informāciju, kāda tā ir dienā, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 14.1 pantu;
"(1) Ja Komisija, noguldījumu piesaistītājs, tā pilnvarnieks, administrators vai likvidators konstatē, ka garantētā atlīdzība izmaksāta personai, kurai saskaņā ar šā likuma noteikumiem nebija tiesību uz garantēto atlīdzību vai arī tā izmaksāta lielākā apmērā, personai ir pienākums atmaksāt nepamatoti izmaksāto garantēto atlīdzību atbilstoši Komisijas, noguldījumu piesaistītāja, tā pilnvarnieka, administratora vai likvidatora pieprasījumam.
(2) Ja persona šā panta pirmajā daļā paredzēto izmaksāto atlīdzību brīvprātīgi neatmaksā, Komisijai, noguldījumu piesaistītājam, tā pilnvarniekam, administratoram vai likvidatoram ir pienākums celt prasību par minēto līdzekļu atmaksu."
Noguldījumu garantiju likuma 17. pants paredz, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par:
Kāds ir garantētās atlīdzības lielums?
Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas, garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu, kas veikts pie tā piesaistītāja, ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad iestājas noguldījumu nepieejamības gadījums.
Kā var pieteikties garantētās atlīdzības saņemšanai?
Komisija garantētās atlīdzības izmaksas noguldītājiem veic saskaņā ar noguldījumu piesaistītāja sagatavo noguldītāju sarakstu, kuriem izmaksājama garantētā atlīdzība. Noguldītājam nav nepieciešams iesniegt noguldījumu piesaistītājam iesniegumu un citus dokumentus, kas pamato noguldītāja tiesības uz garantēto atlīdzību.
Noguldījumu piesaistītājs sarakstu iesniedz Komisijai ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc noguldījuma nepieejamības iestāšanās.Kā tiek noteikta un izmaksāta garantētā atlīdzība?
Garantēto atlīdzību izmaksā latos (Garantētie noguldījumi ārvalstu valūtā tiek aprēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa noguldījuma nepieejamības iestāšanās dienā). Garantēto atlīdzību nosaka atbilstoši garantētā noguldījuma apmēram noguldījumu nepieejamības gadījuma iestāšanās dienā, ņemot vērā šādus noteikumus:
Komisija garantētās atlīdzības izmaksas noguldītājiem veic saskaņā ar noguldījumu piesaistītāja sagatavo noguldītāju sarakstu, par noguldītājiem kuriem izmaksājama garantētā atlīdzība.
Noguldījumu piesaistītājs sarakstu iesniedz Komisijai ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc noguldījuma nepieejamības iestāšanās.
Garantēto atlīdzību izmaksā ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā no dienas, kad iestājies noguldījumu nepieejamības gadījums. Šo termiņu ar Komisijas lēmumu var pagarināt uz Noguldījumu garantiju likumā noteikto laiku.
Garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, laiku un vietu nosaka Komisija, informāciju par to publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vienā laikrakstā.




