Februārī Latvijas iedzīvotāji turpināja cītīgi dzesēt Latvijas ekonomiku, strauji samazinot tēriņus veikalos. Sezonāli izlīdzinātā mazumtirdzniecības apjoma dinamika bija -4.4%, bet gada griezumā kritums sasniedzis 25.3%.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma kopējā dinamika nav pārsteigums, taču nedaudz pārsteidz tas, ka februārī strauji kritās arī pārtikas apgrozījums, pat nedaudz straujāk nekā nepārtikas. Taupīšana uz pārtika rēķina liecina, ka daļa sabiedrības ir ļoti norūpējusies par savu nākotni. Tas liek domāt, ka pasākumiem, kas atbalsta darbu zaudējošos, var būt tāda stimulējoša ietekme uz ekonomiku, kas ar uzviju „atpelnītu” iztērētos līdzekļus, ietekmējot sabiedrības noskaņojumu un atturot to no tik radikāliem pasākumiem kā taupīšana uz pārtikas rēķina, kas ir lielā mērā vietējs produkts. Ilglietošanas preču apgrozījuma krišanās samērā precīzi atspoguļosies importa kritumā, tāpēc, kaut arī šis process samazina valsts nodokļu ieņēmumus, to īpaši kavēt nevajadzētu. Investoru uzticības atgūšanai ir ļoti svarīgi, lai tekošā konts būtu ar nelielu deficītu vai pat ar pārpalikumu, kā tas bija janvārī.

Kāds varētu būt bijis mazumtirdzniecības apgrozījums martā un kāds tas būs turpmākajos mēnešos? Nekas neliecina, ka kritums mēnešu griezumā varētu apstāties. Noskaņojums par nākotnes iespējām turpina kļūt negatīvāks, kreditēšanas apjomi ir nelieli, bet pasaules tirdzniecībā turpinās krīze, tāpēc arī eksporta ienākumi visdrīzāk turpina samazināties. Tāpēc nav avotu, no kuriem ekonomikā varētu ieplūst nauda, kas varētu tikt tērēta veikalos.

Latvijas ekonomikā nostiprinās zema patēriņa, ekonomiskās aktivitātes, importa un cenu līdzsvars. Pēc tam, kad būs noslēdzies šobrīd vērojamais aktivitātes straujās sarukšanas periods (visdrīzāk šī gada 2.pusē), ekonomika ieslīgs „miera stāvoklī”, no kura to izraus tikai pasaules ekonomikas atdzīvošanās, kas veicinās eksportu, naudas ieplūšanu ekonomikā un arī sekojošu iekšzemes pieprasījuma nozaru atdzīvošanos.

Saglabājam savu prognozi par to, ka turpmāko apjomu sarukumu galvenokārt noteiks tieši apgrozījuma samazināšanās nepārtikas preču pusē, tāpēc starpība starp pārtikas un nepārtikas preču gada dinamiku palielināsies. Tādu tipisku ilglietošanas preču kā mājsaimniecības elektropreču noiets februārī joprojām bija 41.8% virs 2005.gada vidējā līmeņa, bet pārtikas tirdzniecība bija 4.1% zem 2005.gada vidējā līmeņa (sezonāli izlīdzinātie dati). Varbūt pārtikas apgrozījums vēl nedaudz samazināsies, bet elektropreču tirdzniecībai jākrīt salīdzinoši vairāk. Galu galā tas atspoguļosies IKP, kas šogad IKP nokritīsies apmēram līdz 2005.gada līmenim, turklāt piesardzību rosinošā ekonomiskā vidē cilvēku vēlme tērēt lietām, bez kurām kādu laiku var iztikt, būs mazāka, nekā 2005.gadā.