Kā rāda Swedbank dati*, pārliecinoši lielākā daļa restrukturizēto kredītu klientu (84%) ir apmierināti ar kopīgi atrasto risinājumu. Izplatītākais risinājums, kas pielietots, lai atrisinātu kredītapmaksas grūtības 90% gadījumu bijusi kredīta apmaksas termiņa pagarināšana (visbiežāk piemērota kopā ar citu risinājumu). Vēl vairāk nekā pusei (51%) kredītņēmēju kredītapmaksas problēmas risināt palīdzējusi Swedbank Grupā izsniegto īstermiņa saistību pievienošana ilgtermiņa saistībām.

17.7% gadījumu atrisināt kredītapmaksas grūtības Swedbank klientiem palīdzējusi maksājuma atlikšana uz laiku. Vēl kā risinājumi izmantoti arī kredīta brīvdienas jeb pamatsummas atlikšana (izmantots 8.2% restrukturizētajiem hipotekārajiem kredītiem), aizdevuma likmes veida maiņa (izmantots 5.2% restrukturizētajiem hipotekārajiem kredītiem), kā arī aizdevuma valūtas maiņa (izmantots 5.2% restrukturizētajiem hipotekārajiem kredītiem).

“Swedbank ir svarīga klientu stabilitāte ilgtermiņā. Jāatceras, ka veidojam attiecības ar klientu, nevis viņa mājokli, tāpēc mums svarīgākais ir saglabāt un stiprināt klienta finansiālo stabilitāti ilgtermiņā. Nonākot kredīta apmaksas grūtībās, nekavējoties jāsazinās ar banku un jāsāk meklēt risinājumu. Svarīgākais – būt godīgam pret sevi un banku,” saka Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.

“Grūtībās nonākušo kredītņēmēju, kurš atliek problēmu risināšanu, varētu salīdzināt ar cilvēku, kurš ir saslimis, taču vizīti pie ārsta atliek. Jebkurā dzīves situācijā, kad saskaramies ar problēmām, risinājums jāmeklē uzreiz – atlikšana tikai attālina no jautājuma atrisināšanas un to sarežģī. Tāpat jāpatur prātā, ka vēlme saglabāt savu statusu šādā brīdī ir neracionāla – ziedojam pārāk daudz no ilgtermiņa pozīcijām īstermiņa ieguvumiem,” saka LU Psiholoģijas nodaļas profesors Ivars Austers.

Tomēr, lai arī banka piedāvā virkni risinājumu, kā atvieglot aizdevuma apmaksu, joprojām liela daļa klientu atliek problēmas risinājumu līdz pēdējam brīdim, kad banka vairs nespēj palīdzēt. Būtiski atcerēties, ka daudzi kredītņēmēji joprojām nav informēti par kredīta nemaksāšanas sekām un nezina, ka sekas var būt vienlīdz nopietnas hipotekārā, autolīzinga, īstermiņa, studiju kredīta un arī nomaksas rēķinu kavēšanas gadījumā.

Ja kredīta maksājumi tiek kavēti ilgāk nekā 60 dienas:

• Parādnieks, atbilstoši esošajai likumdošanai, tiek iekļauts Latvijas Bankas Kredītu reģistrā;
• parāda lieta tiek nodota parādu piedziņas kompānijai;
• tiesu izpildītājs vai parādu piedziņas kompānija turpina piedzīt parādu, līdz visas saistības tiek nokārtotas pilnībā;
• visus parāda piedziņas izdevumus sedz parādnieks;
• parādniekam tiek bloķēti konti visās Latvijas bankās.

Kā notiek bankas sadarbība ar klientu – parādnieku
Kavējuma:

• 5. un 50.dienā kredītņēmējs saņem SMS par kavējuma atgādinājumu
• 10. dienā parādnieks saņem bankas ziņojumu par kavējumu un tiek aicināts izmantot risinājumus, kas atvieglotu kredīta atmaksu
• 20. un 40. dienā tiek nosūtīta atgādinājuma vēstule par kavējumu, aicinājumu izmantot risinājumus, kā arī tiek informēts par sekām
• 30. dienā zvans kredītņēmējam ar aicinājumu izmantot risinājumus un brīdinājumu par sekām, nemaksājot kredītu
• 60. dienā parādnieks saņem brīdinājuma vēstuli par parāda piedziņas procesa uzsākšanu

Kā rāda Latvijas Bankas dati** 79.8% kredītņēmējiem nav problēmu ar kredīta atmaksu – viņi spēj pildīt savas saistības regulāri un laikus. Lielāko daļu no uzņemtajām saistībām veido kredīti, kas savulaik ņemti patēriņa preču iegādei (45.2% no visām kredītsaistībām). Tam seko 35.1% norēķinu karšu kredīti, 6.8% hipotekārie kredīti mājokļu iegādei un 6%  finanšu līzingi.