 |
|
|
|
|
|||||||||||
|
Lai izveidotu ilgspējīgu budžetu un efektīvu sabiedrisko sektoru, ir nepieciešamas strukturālās reformas, bet to ietvars 2010.g. gada budžetā ir nepilnīgi ieskicēts. Tādēļ pie šiem pašiem jautājumiem būs atkal jāatgriežas vēlāk, secināts jaunākajā Swedbank pētījumā, ko veica Swedbank Grupas Ekonomisko pētījumu daļa. Latvijas fiskālā politika pēc iestāšanās Eiropas Savienībā bija izteikti procikliska un nepieciešamās rezerves netika izveidotas. Līdz ar to, ekonomikas lejupslīdes ietekmē krītoties budžeta ieņēmumiem un parādoties nepieciešamībai ieguldīt līdzekļus banku sistēmas stabilitātē, kā arī pasaules kreditēšanas krīzei liedzot iespēju aizņemties finanšu tirgos, pērnā gada nogalē Latvijai nācās griezties pie Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) un lūgt palīdzību pieaugošā budžeta deficīta finansēšanā. Lai ievirzītu valsts budžetu ilgspējīgā gultnē un turpinātu saņemt ārvalstu finanšu atbalstu, Latvijai ir jāveic smaga fiskālā konsolidācija gan attiecībā uz ieņēmumiem, gan izdevumiem. Swedbank pētījumā secināts, ka nodokļu politikā nepieciešams (i) uzlabot jau esošo nodokļu iekasēšanu un administrēšanu, (ii) mazināt ekonomisko aktivitāti bremzējošus šķēršļus, (iii) paplašināt un vienkāršot nodokļu bāzi, un (iv) virzīties uz to nodokļu ieviešanu, kas ir vieglāk iekasējami un neizkropļo uzņēmējdarbības vidi. Sociāli taisnīgāku nodokļu slogu var panākt, piemērojot nodokli kapitāla pieaugumam un mājokļiem, uzskata Ekonomisko pētījumu daļas eksperti. Nekustamā īpašuma nodoklis mājoklim var kalpot par ekonomisko motivāciju mazāk izkropļojošu alternatīvu progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešanai un/ vai pašlaik plānotajam iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu samazināšanai. Runājot par izdevumiem, ir nepieciešama sabiedriskā sektora efektivitātes uzlabošana. Lai to nodrošinātu, vispirms jāpieņem lēmums par to, kādus pakalpojumus jeb funkcijas sabiedriskais sektors nodrošinās, kādā mērā un kādā veidā (piem., atsevišķas darbības neveicot vispār un/ vai nododot privātajam sektoram), un tikai tad jāizvērtē iespējamā izmaksu samazināšana un ietekme uz budžetu, secina pētījuma autori. Diemžēl pašreiz plaši pielietojamā prakse joprojām ir - sākt ar konkrētu konsolidācijas apjomu un tad attiecīgo funkciju „piedzīt” pie finansējuma. Šāda metodoloģija nenodrošina, ka veiktās izmaiņas budžeta struktūrā ir ilgspējīgas un nepieciešamā kvalitātē, ir sistēmiski sabalansētas un efektīvas. Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā: „Vērtējot valdības ierosinājumus 2010.g. budžetam, jāsecina, ka iecerētās izmaiņas fiskālajā politikā reizēm neatbilst ilgtermiņa mērķim, strukturālās reformas apstājas it kā pusceļā vai novirzās pa sānu celiņiem. Tas nevajadzīgi paildzinās un sadārdzinās esošo krīzi. Ilglaicīgai atlabšanai nepieciešams palielināt valdības lēmumu uzticamību. Savlaicīga 2010.g. budžeta pieņemšana mazinās īstermiņa nenoteiktību un būs zināms atbalsts ekonomikai. Bet dēļ tā, ka nepieciešamais strukturālo reformu ietvars nākošā gada budžetā ir nepilnīgi ieskicēts, pie šiem pašiem jautājumiem būs atkal jāatgriežas vēlāk. Jāatceras, ka šobrīd pieņemtie lēmumi ietekmēs to, kāda Latvijas tautsaimniecība būs tuvākajos 5 – 10 gados. Diemžēl pašlaik netiek darīts labākais, ko varētu izdarīt.” Swedbank pētījums (Swedbank Analysis) ir Swedbank Grupas Ekonomisko pētījumu daļas produkts par aktuālām ekonomikas tēmām. Tas var nesakrist ar Swedbank oficiālo viedokli. |
|||||||||||||
