Šī gada pirmajā ceturksnī Baltijas valstu ekonomikas parādījušas spēju labi pretoties ārējās vides arvien nelabvēlīgākajai ietekmei, konstatēts jaunākajā Hansabankas speciālistu sagatavotajā Baltijas Makroekonomikas apskatā. Baltijas eksporta pieauguma tempi ir bijuši labi, jo īpaši Latvijai un Lietuvai. Iekšējā tirgū notiekošie procesi iezīmē arvien skaidrākas atšķirības starp Lietuvu, kurā mazumtirdzniecības apgrozījuma temps joprojām ir augsts un pārējām Baltijas valstīm, kurās patērētāju uzvedība gadu mijā kļuva daudz piesardzīgāka, jo īpaši Latvijā. Vēl krasākas pārmaiņas Igaunijā un Latvijā notiek investīciju jomā, tajās krasa piebremzēšanās tendence bija saskatāma jau pērnā gada nogalē. Tas un samērā nelielie nodokļu ieņēmumi liek domāt, ka nozīmīgs iekšzemes pieprasījuma pieaugums šajās valstīs 2008.gadā nav sagaidāms, tādējādi ekonomikas attīstība būs atkarīga no eksporta kāpuma.

Par labajām eksporta izaugsmes izredzēm Baltijā liecina gan pirmo mēnešu faktiskie rezultāti, gan prognozes par uzņēmumu rīcību situācijā, kad straujas izaugsmes iespējas nāksies meklēt ārējos tirgos. Hansabanka prognozē, ka IKP izaugsme Latvijā un Igaunijā šogad būs starp 3 un 4%, arī Lietuvā notiks piebremzēšanās, taču pakāpeniskāk — līdz apmēram 6% pieaugumam. Nākamgad izaugsme atkal paātrināsies Igaunijā, bet 2010.gadā šis process aptvers visas Baltijas valstis, straujāku izaugsmi virzīs gan globālās ekonomiskās situācijas uzlabošanās, gan strukturālās izmaiņas pašā Baltijā.

„Latvijas ekonomikas pieaugums 2008. un 2009.gadā noteikti nebūs tik straujš kā aizvadītajos trijos gados, taču kvalitatīvās pārmaiņas ekonomikā šajā laikā notiks pat vēl dinamiskāk”, saka Mārtiņš Kazāks, Hansabankas galvenais ekonomists. „Nedomāju, ka mūsu ekonomika nākamā gada beigās būs kļuvusi daudz lielāka, taču tā noteikti būs daudz gudrāka”, piebilst M.Kazāks.

Iekšējā pieprasījuma kāpuma strauja piebremzēšanās bija neizbēgama un nepieciešama, lai veidotos labvēlīgāka makroekonomiskā vide eksporta attīstībai. Jebkuras tautsaimniecības panākumus ilgākā laika posmā nosaka tas, cik precīzi ekonomiskie stimuli virza procesu dalībnieku virzību tā, lai viņu rīcība vairotu sabiedrības labklājības pieaugumu. Latvijas ilglaicīga izaugsme turklāt ļoti lielā mērā atkarīga no eksporta. Lai gūtu sekmes pasaules tirgū, ir patiešām saspringti jāstrādā, taču situācijā, kad ļoti labu peļņu varēja gūt pašmāju tirgū, spiediens to darīt nebija pietiekoši spēcīgs. Ir pat pārsteidzoši, cik labi eksportētāji spēja pretoties līdz šim nelabvēlīgajai videi. Pārmaiņas ekonomikā viņiem lielā mērā ir atvieglojums, kaut gan jāatzīmē, ka uzņēmumiem, kuru izdevumu struktūrā lielu daļu veido enerģija, vienlaikus būs jāpārvar tās izmaksu pieauguma ietekme. Taču ekonomikai turpinot attīstīties, enerģijas izdevumu caurmēra īpatsvaram nākotnē ir jāsarūk. Redzot, ka pārmērīgi straujais izmaksu pieaugums ir piebremzējies vai pat apstājies, ārvalstu investori būs ieinteresēti Latvijā atvērt ražotnes eksportam.

Ekonomikas izaugsmes piebremzēšanās rezultātā jau ir sākusies ārējās nesabalansētības samazināšanās — jau pērnā gada beigās tekošā konta deficīts nozīmīgi saruka un šis process šogad noteikti turpināsies. Mērenā līmenī šis deficīts vidēji ilgā laika posmā ir uzturams, pateicoties gan ārvalstu tiešajām investīcijām, gan ES fondu ieplūdei, gan ilgtermiņa aizdevumiem, kas tiek izlietoti darba ražīguma celšanai.

Cita svarīga ekonomikas sabalansēšanās izpausme būs inflācijas samazināšanās. Tā vēl nav sākusies, taču nav praktiski nekādu šaubu, ka gada inflācijas augstākais punkts būs viens no šī gada otrā ceturkšņa mēnešiem. Tāpat kā pērn iekšējie un ārējie inflācijas virzītāji vienlaicīgi kļuva spēcīgāki, tā turpmāk tie vienlaicīgi pavājināsies, ja vien neturpināsies straujš globālais enerģijas un pārtikas cenu kāpums. Inflācija parasti uz izmaiņām makroekonomiskajā situācijā reaģē ar aizkavēšanos, taču šī gada otrajā pusē tā būtiski samazināsies, optimistiskajā scenārijā nokrītoties līdz viencipara skaitlim.

Pārkaršanas procesam aizejot vēsturē, pamatoti mainījušās arī ekonomiskās politikas prioritātes. Kaut arī bremzēt iekšējā pieprasījuma pieaugumu vairs nav nepieciešams, Hansabanka mudina valdību turpināt piesardzīgu fiskālo politiku. Cenšoties izlīdzināt IKP pieauguma kritumu ar valsts budžeta tēriņiem, kas nav pilnībā noraidāma pieeja, nedrīkst aizmirst par pašu galveno — ilgtspējīgas izaugsmes pamatu veidošanu. Jāatzīst, ka šajā situācijā ir jācenšas sasniegt daļēji pretrunīgus mērķus. No vienas puses, nevajadzētu pieļaut ekonomisko procesu svārsta kustību no pārmērīga optimisma pārmērīga pesimisma virzienā, tai skaitā, nekustamā īpašumu cenām no pārvērtētiem līmeņiem nokrītot pretējā galējībā. Šis process var nodarīt ievērojamu kaitējumu, mudinot uzņēmumus atteikties no pamatotiem investīciju projektiem, bet daļu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju — pārāk krasi ierobežot patēriņu un pat apsvērt iespēju emigrēt. Vienlaikus nebūtu vēlams radīt ilūziju tirgus dalībniekus, ka procesi, kas būtībā nav ilgtspējīgi, tiem nodrošinās labas peļņas gūšanas iespējas arī nākotnē. Latvijas uzņēmumiem ir rūpīgi jāpārvērtē savs produktu portfelis, jāizmanto neizmantotās iespējas uzlabot darba ražīgumu. Darbiniekiem un potenciālajiem darbiniekiem — jauniešiem, kas izvēlas nākotnes specialitāti, ir jāsaprot, ka pagātnē sevi attaisnojušas izvēles ne vienmēr palīdzēs gūt panākumus arī nākotnē.

Rezumējot — Latvijas valdībai, uzņēmējiem un visiem ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem ir jāparāda, ka viņi spēj mācīties no kļūdām, tai skaitā citur pieļautām un pārvarēt nelabvēlīgu ārējo pavērsienu ietekmi. Tā kā viņi šo spēju jau ir parādījuši agrāk, Hansbanka nešaubās, ka pārejošās grūtības ilgākā laika posmā tikai stiprinās Latvijas tautsaimniecību.