Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nākamgad savu finanšu plānošanai paredz veltīt vairāk laika nekā šogad. Jaunākais Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums liecina, ka rūpīgāk uzmanīt savas naudas lietas nākamgad plāno 62% respondentu, lai gan gandrīz visi no tiem kontroli pār savām finansēm pastiprinājuši jau šogad.

Institūta veiktais pētījums liecina, ka stingrāki savā rīcībā ar naudu 2009. gadā kļuvuši 76% iedzīvotāju. Lielākā daļa aptaujāto jeb 44% lielāko uzmanību finanšu plānošanā pievērš uzmanību izdevumu samazināšanai, bet 41% gan uzmana savus izdevumus, gan meklē iespējas palielināt savus ienākumus. Tikai ienākumu palielināšanai pievērsušies 6% respondentu, lielākoties jeb 82% gadījumu tie ir vīrieši.

Sievietes savu finanšu plānošanai pēdējā gada laikā pievērsušās mazliet biežāk nekā vīrieši. 60% gadījumu ar ģimenes finanšu uzskaiti un plānošanu nodarbojas tieši sievietes. Savukārt jaunu cilvēku starpā joprojām ir izplatīta prakse plānot savas finanses individuāli. 41% aptaujāto vecumā līdz 30 gadiem norāda, ka viņu ģimenē finanses katrs ģimenes loceklis plāno pats par sevi.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use uzskata, ka cilvēki arvien vairāk izprot ģimenes budžeta plānošanas nepieciešamību: "Jaunais gads tradicionāli ir apņemšanos laiks - izmantojot gadu mijas simbolisko nozīmi, cilvēki apņemas īstenot lietas, kuras vecajā gadā nav paguvuši. Mūsu institūta dati liecina, ka šogad šo plānu un vēlmju sarakstos cilvēki arvien biežāk iekļaus arī ar finansēm saistītus uzdevumus. Piemēram, sākt izdevumu un ienākumu uzskaiti, samazināt tēriņus konkrētās izdevumu kategorijās - izklaide, apģērbs, transports vai arī sakrāt noteiku naudas summu kādam mērķim - ceļojumam, sadzīves tehnikai, mājokļa labiekārtošanai."

Eksperte uzskata, ka tie cilvēki, kas personīgajās finansēs nākamajam gadam būs sev formulējuši konkrētus mērķus un gada gaitā centīsies tos sasniegt, 2010. gada beigās ar savu finansiālo stāvokli būs apmierinātāki nekā tie, kas šādus mērķus nebūs nosprauduši. "Tie, kas jaunajā gadā apņemsies iegūt kontroli pār savām finansēm, gada beigās par savām naudas lietām būs optimistiskāki un pārliecinātāki pat tad, ja ne visas apņemšanās būs izdevies piepildīt. Svarīga ir sajūta, ko cilvēki iegūst šajā procesā - nauda vairs netiek uzskatīta par kaut kādu ārēju, neietekmējamu parādību. Nauda kļūst par līdzekli savu mērķu īstenošanai," norāda Ieva Use.

Kā rīkoties ar savām finansēm 2010. gadā?

Ar naudu saistīto apņemšanos tops no Swedbank Privātpersonu finanšu institūta:

1. Pierakstīšu, pierkastīšu un vēlreiz pierakstīšu.

Regulāri veikšu visu savu izdevumu un ienākumu uzskaiti, lai saprastu, cik naudas nopelnu un cik tērēju katru mēnesi un vai mani apmierina šo pozīciju attiecība. Darīšu to vismaz pāris reizes nedēļā, jo pēc ilgāka aizmirsīšu, kad, kam un cik ir tērēts.

2. Noteikšu mērķus.

Savas ģimenes budžeta plānošanai nospraudīšu konkrētus mērķus - vēlamo ikmēneša ienākumu un izdevumu attiecību, maksimālo tēriņu apjomu katrā mēnesī un ilgākā laika periodā. Noteikšu summu, ko vēlos sakrāt līdz nākamā gada beigām.

3. Ne tikai taupīšu.

Plānojot ģimenes budžetu, rūpēšos ne tikai par izdevumu samazināšanu, bet meklēšu arī iespējas palielināt ģimenes ienākumus.

4. Ieklausīšos.

Iesaistīšu ģimenes finanšu plānošanā visus ģimenes locekļus (arī bērnus).

5. Krāšu čekus.

Saglabāšu pirkumu čekus. Lūgšu izsniegt čeku, ja tas nenotiek automātiski. Ja čeku saņemt nebūs iespējams, piefiksēšu iztērēto summu uzreiz pēc pirkuma - pierakstīšu to uz kāda cita čeka.

6. Iepirkšos pēc saraksta.

Pirms došanās uz veikalu sastādīšu plānoto pirkumu sarakstu. Lielāku pirkumu vai maksājumu veikšanai sastādīšu īpašu grafiku - kad plānoju pirkumu, cik naudas tam nepieciešams, ieplānošu, kā iekrāšu nepieciešamo summu.

7. Meklēšu labāko cenu.

Ieplānošu laiku cenu izpētei, jo preču cenas dažādos veikalos var būtiski atšķirties.

8. Motivēšu sevi.

Ieviesīšu savā budžeta plānošanas tabulā jaunu aili, kurā aprēķināšu to, cik daudz ir izdevies ietaupīt, gudrāk rīkojoties ar savu naudu. Piemēram, katru reizi, kad uz darbu braukšu ar riteni, šajā ailē ierakstīšu, cik daudz nāktos iztērēt, ja es brauktu ar auto vai sabiedrisko transportu. Aprēķināšu, cik mēnesī man izmaksā mani kaitīgie ieradumi, iespējams, tas palīdzēs man no tiem atteikties.

9. Veltīšu laiku vaļaspriekiem.

Izvērtēšu iespējas samazināt izdevumus par saviem hobijiem, taču neatteikšos no tiem. Piemēram, vingrošanu sporta zālē vasarā aizvietošu ar krosu piemājas parkā. Filmu skatīšanos kino teātrī dažreiz aizvietošu ar kino vakariem mājās, iznomājot DVD vai skatoties filmas TV.

10. Nosvinēšu panākumus.

Atalgošu sevi un savu ģimeni par veiksmīgu naudas lietu plānošanu. Jau laicīgi paredzēšu, kur novirzīšu naudas līdzekļus, kurus būs izdevies ietaupīt vai nopelnīt papildus. Lielāko daļu novirzīšu uzkrājumu veidošanai, bet nelielu daļu atļaušos iztērēt arī savam un savas ģimenes priekam. Tāpat noteikti atradīšu arī iespēju palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, un ziedošu labdarībai.

Aptauja par Latvijas iedzīvotāju personīgo finanšu plānošanu veikta šā gada decembrī. Aptaujā piedalījās 536 interneta lietotāji no Latvijas.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta darbības mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt ar personīgajām finansēm saistītus lēmumus, kas nodrošinātu stabilitāti turpmākajā dzīvē. Institūts analizē faktorus, kas ietekmē privātpersonu un mājsaimniecību finanses, rūpējoties par cilvēku izglītošanu kreditēšanas, maksājumu, uzkrājumu jomās, kā arī savu personisko finanšu veiksmīgā vadīšanā. Šāds neatkarīgs institūts jau vairākus desmitus gadu darbojas Zviedrijā, bet šogad paplašinājis savu darbību arī Baltijas valstīs.