Hansabank Markets ir apkopojis svarīgākās nākamā gada ekonomikas prognozes, kopumā 2004. gadu nosaucot par iespēju gadu, bet svarīgāko Latvijas izaicinājumu – iestāju Eiropas Savienībā.

2004. gads – iespēju gads

Pēc Hansabankas vērtējuma, nākamajā gadā pasaules ekonomikā būs vērojama atveseļošanās, arī eiro zonas ekonomika atgūsies, lai gan lēnākos tempos nekā ASV. Latvijai tas var solīt izdevīgākus eksporta nosacījumus, jo pieprasījums Eiropā palielināsies. Sagaidāms, ka arī valūtu kursu izmaiņas (eiro turpinās pieaugt) būs labvēlīgas Latvijas eksportētājiem.

Latvijas ekonomiskā attīstība turpināsies straujos tempos, lai gan, pēc Hansabankas prognozēm, IKP pieaugums 2004. gadā varētu atpalikt no šī gada (pašreizējās prognozes attiecīgi 6.4% un 6.9%). Līdzīgi kā pēdējos gados, galvenais attīstības stūrakmens vēl arvien būs vietējais patērētājs un uzņēmumu investīcijas.

Latvija - Eiropas Savienības dalībvalsts

Nākamais gads Latvijai būs ļoti nozīmīgs, jo maijā tā kļūs par ES dalībvalsti. Arī gaidāmā dalība NATO ir svarīga drošas un stabilas ekonomiskās vides veidošanai. Gan valdību, gan privāto sektoru gaida saspringts darbs gan pirms, gan pēc maija. Valdībai, pēc Hansabankas speciālistu vērtējuma, jārūpējas par pēdējām likumdošanas izmaiņām un sistēmu saskaņošanu, savukārt sekmīga ES struktūrfondu apguve būs atkarīga no valdības, pašvaldību, privātā sektora un banku sadarbības. “Iespējams, ka 2004. gadā tikai izdosies uzsākt šo līdzekļu apguvi, tādēļ kopējā investīciju aktivitāte valstī varētu būt palēnināta, gaidot šo līdzekļu ieplūdi. Līdz ar to 2004. gadu var dēvēt par “pielāgošanās un sagatavošanās gadu””, norāda Hansabank Markets vadošā analītiķa Liene Kūle.

Iestāšanās ES un ar to saistītie mērķi prasīs arī lielāku valsts disciplīnu fiskālajos jautājumos. Valdība, apstiprinot 2004.gada budžetu, ir jau paudusi savu labo gribu samazināt budžeta deficītu, kas ir nozīmīgs solis ne tikai investoru acīs, bet dod cerības, ka Latvija spēs izpildīt Māstrihtas kritērijus.

Pēc Hansabankas prognozēm, nākamgad turpināsies algu pieaugums - tiks palielināta minimālā alga un vairākos valsts sektoros ir paredzēta atalgojuma uzlabošanās. Arī privātajā sektorā sagaidāms algu kāpums, lai gan, spriežot pēc vairākām aptaujām, tas varēt būt mazāk straujš nekā 2003. gadā. Diemžēl Hansabanka nesaskata būtisku bezdarba samazināšanās iespēju nedz īstermiņā, nedz vidējā termiņā: nodarbinātības situācija uzlabosies tikai līdz ar strukturālo problēmu risināšanu.

Patērētāju pirktspēja celsies ne tikai uz augstāku algu rēķina, bet arī vairāk saistībā ar privātpersonu kreditēšanas pieaugumu. Absolūtos skaitļos no jauna izsniegto privātpersonu kredītu apjoms būs vismaz tikpat liels cik šogad, taču kopumā privātpersonu kredītportfelis pieaugs 30% - 50% robežās. Iedzīvotāji aktīvi iegādāsies nekustamo īpašumu – paredzams, ka arvien aktīvāks būs tieši no jauna uzcelto mājokļu tirgus. Mazumtirdzniecība turpinās izaugsmi, lai gan pieaugums vairāk būs ar mājokli saistītajos sektoros.

2004. gadā cenu līmenis celsies straujāk nekā šogad, turpināsies šī gada otrajā pusē novērotās tendences: cenas ceļas administratīvo izmaiņu rezultātā (augstāki tarifi, nodokļi), kā arī sākas atsevišķu pakalpojumu sadārdzināšanās. Taču nevar uzskatīt, ka ar maiju cenas Latvijā būs Eiropas Savienības līmenī: lai kompercpakalpojumu cenas celtos, nepieciešams straujš pirktspējas (algu) pieaugums Ja šogad vidējā patēriņa inflācija varētu būt 3% robežās, tad nākamgad tā būs jau tuvāk 4%.