Pēteris Strautiņš, Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts

Mazumtirdzniecības apgrozījuma dati par aprīli apstiprināja patērētāju konjunktūras datos saskatāmo nelielo optimisma dzirksti. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums mēneša laikā nedaudz pieauga, par 0.3%, pretstatā kritumam visos 1.ceturkšņa mēnešos (jo īpaši janvārī, kad bija -8.5%). Tie ir sezonāli izlīdzinātie dati jeb koriģēti ar aprīlim parasti raksturīgo apgrozījuma kāpumu pret martu, citiem vārdiem, apgrozījums kāpis nedaudz straujāk nekā parasti šajā laikā.

Taču zemākais punkts mazumtirdzniecības apgrozījumā, kas ir svarīgākais mājsaimniecības patēriņa atspoguļotājs, vēl noteikti nav sasniegts. Tieši mājsaimniecības patēriņš visdrīzāk izrādīsies visilgāk krītošā IKP komponente. Valsts budžetā nepieciešamās lielās korekcijas šogad patēriņu vēl samazinās visai ievērojami, šī procesa „aste” iestiepsies arī 2010.gadā. Ja šobrīd mājsaimniecību patēriņš ir aptuveni 70% no augstākā punkta pirms dižķibeles, tad zemākais punkts šī ekonomikas cikla ietvaros varētu būt ap 60%.

Pērn aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums kāpa straujāk nekā šogad, tāpēc kritums gada griezumā kopš marta ir vēl nedaudz padziļinājies, līdz 29.6% (martā tas bija 27.3%). Tā kā straujā mazumtirdzniecības apgrozījuma krišanās sākās pērnā 2.ceturksnī, tad gada dinamikas datus turpmākajos mēnešos bāzes efekts „pasargās” no būtiskas pasliktināšanās, pat apjomiem turpinot kristies.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma struktūrā lielus pārsteigumus neredzam, joprojām sarūk nepārtikas preču tirdzniecība, pārtikas noieta apjomi ir stabili. Nedaudz izbrīna vien kosmētikas apgrozījuma krasais kritums. Varbūt tas tāpēc, ka mēnesis bija neparasti saulains un spoža saules gaisma liek visam un visiem izskatīties labāk? Pret martu ievērojami pieaudzis apgrozījums lietoto preču veikalos, kas neko labu par dzīves līmeņa dinamiku neliecina, bet to jau mēs tāpat zinājām.