Lija Strašuna
Swedbank vecākā ekonomiste

2009.g. 1. ceturksnī bruto darba algas samazinājās par 6.2%, kas ir mazāks kritums nekā mēs bijām domājuši. Gada laikā algas vēl joprojām pieauga. Sabiedriskajā sektorā kritums bija 15.7%, kas lielā mērā saskan ar SVF Atbalsta līguma plānu. Tomēr tajā pašā laikā vislielākais kritums bija izglītības nozarē (-19.5%), savukārt algas administratīvajiem un apkalpojošajiem dienestiem samazinājās tikai par 5.7%, valsts pārvaldē par 14.3%. Tas parāda, kurā virzienā pirmkārt jāvirza turpmākie valsts budžeta līdzekļu taupīšanas centieni.

Privātajā sektora bruto algas kritās tikai par 0.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un gada laika pat pieauga par 5.1%. Tas nozīme ka pagaidām uzņēmumi mēģināja samazināt izdevumus caur darbinieku atlaišanu, ne tik daudz caur  algu samazināšanu. Tomēr bezdarba kāpums kļuva lēnāks aprīlī, kas norāda uz to ka algu kritums privātajā sektorā vēl sekos, jo uzņēmumi ir spiesti samazināt izdevumus.

Jāuzver ka neto algu kritums noteikti bijis vēl lēnāks, jo, sakot ar 2009. gadu, pieauga gan neapliekamais minimums, gan samazinājās iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme. Mūsu vidējas neto algas krituma prognoze 2009. gadam joprojām ir 15%.

Taču var izvirzīt hipotēzi, ka darbaspēka izmaksu kritums ekonomikā bijis straujāks, nekā saka algu statistika. Kā zināms, daudzos privātos uzņēmumos algas tradicionāli ir daļēji maksātas „aploksnēs”, uz neformālu vienošanos pamata, kas uzņēmumiem nerada nekādas juridiskas saistības. Tāpēc tieši šo izdevumu posteni pie krītoša apgrozījuma ir samazināt visvieglāk. Turklāt visdziļākais ekonomiskās aktivitātes kritums ir bijis nozarēs, kurās ienākumu nedeklarēšana bijusi visizplatītākā –celtniecība, sabiedriskā ēdināšana. Pretējs efekts varētu būt līdz šim pilnībā legāli strādājošu uzņēmumu pārejai „pelēkajā zonā”, arī par šādiem gadījumiem ir dzirdēts, taču diez vai tas spēj līdzsvarot divu iepriekš aprakstīto faktoru ietekmi.