2005. gadā privātais patēriņš joprojām būs galvenais ekonomiskā pieauguma stūrakmens, taču paredzams, ka tā pieaugums 2005. gada otrajā pusē un 2006. gadā vairs nebūs tik straujš kā līdz šim, - secinājuši Hansabankas analītiķi Baltijas Markoekonomikas apskata šī gada pirmajā izlaidumā.

Hansabankas analītiķi 2004. gadu vērtē kā vienu no veiksmīgākajiem kopš neatkarības atgūšanas, kura laikā, neskatoties uz tādiem faktoriem kā Latvijas iestāšanās ES, augstās naftas cenas un sliktā lauksaimniecības sezona, Latvijas tautsaimniecības pieaugums sasniedza 8.5%. Arī 2005. gadā tautsaimniecības izaugsmes potenciāls ir labvēlīgs, un stabilais pieprasījums vietējā tirgū nodrošinās strauju IKP pieaugumu - līdz 7.4%. Viens no galvenajiem ekonomikas dzinējspēkiem joprojām ir privātais patēriņš. 2005. gada sākumā, neskatoties uz inflācijas kāpumu, mājsaimniecības preču patēriņš nav uzrādījis nekādas samazinājuma pazīmes. Patēriņš arī sekmējis importa pieaugumu un ārējās tirdzniecības deficīta palielināšanos.

Analizējot patēriņu, analītiķi pirmām kārtām ir aplūkojuši iedzīvotāju ieņēmumu dinamiku. Algas pieaugums saskaņā ar oficiālo statistiku 2004. gadā nav bijis tikpat liels kā 2003. gadā — attiecīgi 8.8% un 10.9%. Turklāt faktiskais algas pieaugums 2004. gadā pēc inflācijas korekcijas ir tikai 2.4% (2003. gadā tas bija 7.8%). Tomēr 2004. gada nogalē algas turpināja celties. Hansabankas analītiķi prognozē, ka šis process turpināsies arī šogad, un privātpersonu ieņēmumi pieaugs arī 2005. gada pirmajā pusē. Lai arī gada otrajā pusē un nākamajos gados nav paredzams liels faktiskā atalgojuma pieaugums, sagaidāms, ka pozitīvu iespaidu uz ienākumu apjomu dos sociālie pabalsti - plānotā bērnu pabalstu palielināšana un pensiju indeksācija.

Aplūkojot iedzīvotāju parādsaistības, Hansabankas analītiķi norāda, ka tās nepārtraukti pieaug. 2004. gadā straujāko pieaugumu uzrādīja hipotekārie aizdevumi, un sagaidāms, ka mājokļu kreditēšana saglabās līdera pozīcijas arī nākotnē. Turklāt to veicinās arī labvēlīgie monetārie nosacījumi. Arī dolāra likmju kāpums patērētājus nav ietekmējis, jo aktīvi notikusi kredītu valūtas maiņa uz eiro. Tāpat attīstās otra iedzīvotāju kreditēšanas sfēra – patēriņa finansēšana. Apskatā secināts, ka aizdevuma portfeļa pieauguma rādītāji 2005. gadā būs straujāki nekā prognozēts iepriekš, aizņemtie līdzekļi tiks plaši izmantoti investīcijām un patēriņam, savukārt uzkrājumu veidošana tāpat kā līdz šim būs zemā līmenī.
Kopumā patēriņš līdz 2005. gada 1. ceturksnim ir samērā augstā līmenī, taču Hansabankas analītiķi norāda, ka šī situācija nevar būt ilgstoša. To ietekmēs inflācijas spiediens, ar laiku sāks parādīties arī parādsaistību ietekme uz mājsaimniecību budžetiem. Līdz ar to 2005. gada vidū privātais patēriņš varētu pieaugt mazāk nekā ierasts, ietekmējot arī vispārīgo ekonomisko aktivitāti un sekmējot tirgus pašregulāciju.

Jaunajā Baltijas makroekonomikas apskatā analizēti arī atsevišķi tautsaimniecības sektori, un secināts, ka novērojama vietējās industrijas dominējošā loma. Trīs galvenie sektori pēc to ieguldījuma IKP ir tirdzniecība (19.5% no IKP), transports , uzglabāšana un komunikācijas (19%) , kā arī ražošana (11.7%). Tiem seko nekustamais īpašums un komercpakalpojumi, kas veidojuši 10.9% no IKP un būvniecība ar 9.1% no IKP. Tā kā šīs nozares ir galvenokārt vērstas uz vietējo tirgu, jāsecina, ka to pieaugumu nodrošinājis tieši iekšējais pieprasījums.

Tirdzniecība jau vairākus gadus ir bijis viens no lielākajiem IKP veidotājiem. Ja iepriekšējos gados pieaugumu daļēji veidoja tirdzniecības pārvietošanās no tradicionālajiem tirgiem uz lielveikaliem, tad šobrīd šis process vairs nav tiks spēcīgs un galvenais tirdzniecības attīstības dzinējspēks ir patērētāju pirktspēja. Lai arī inflācija daļēji samazina ienākumus, ņemot vērā kreditēšanas aktivitāti, kas paredzama šajā gadā, domājams, ka patērētāji turpinās izmantot iespējas uzlabot savu labklājību, it īpaši iegādājoties ilglietošanas preces mājai un dzīvoklim. Plānojams, ka 2005. gada otrajā pusē tirdzniecības pieaugums sāks samazināties, taču salīdzinoši tas joprojām būs augsts.

IKP struktūrā otro vietu ieņem transports, noliktavu darbība un komunikācijas. Transporta sektorā nozīmīgu ieguldījumu devusi avioindustrija un paredzams, ka tās pieauguma tendence turpināsies, savukārt komunikāciju nozarē, neskatoties uz trešā mobilo sakaru operatora ienākšanu tirgū 2005. gadā lielas izmaiņas vēl nav gaidāmas, tikai 2006. gadā pieaugošā konkurence varētu samazināt cenas.

Ražošanas izaugsme 2005. gada sākumā samazināja tempus, taču nozares situāciju uzlabo tas, ka aug cenas vairumā rūpniecības veidu. Lielākā pieauguma tempu samazināšanās 2004. gadā bija tekstilizstrādājumu rūpniecībā (-6.6%) un kokrūpniecībā (no 16% 2003. gadā uz 5.9% 2004. gadā). Arī 2005. gads šīm nozarēm varētu būt sarežģīts, jo tekstilizstrādājumu ražotājiem nāksies cīnīties ar konkurenci no Āzijas valstīm pēc tirdzniecības ierobežojumu atcelšanas Eiropas Savienībā 2005. gadā, savukārt kokrūpniecību ir ietekmējusi janvāra vētra. Pārtikas rūpniecība pamazām attīstās un nostiprinās, uzlabojušies pieauguma rādītāji un palielinājies eksporta īpatsvars. Sagaidāms, ka šis sektors turpinās pieaugt straujāk kā iepriekšējos gados.

Būvniecība 2004. gadā bija vadošais segments pieauguma ziņā, sasniedzot 13% izaugsmi. Ja iepriekšējos gados galvenā būvniecības nozares uzmanība tika veltīta komerctelpu būvei, tad tagad par galveno jomu kļuvuši jaunie mājokļi. 2004. gadā atjaunojās ilgi panīkusī dzīvojamo māju būvniecība, un sagaidāms, ka nākamajos pāris gados jaunu dzīvojamo māju piedāvājums būtiski palielināsies, un šis segments turpinās attīstīties. Sava loma tā veicināšanā būs arī bankām, jo tās rada labvēlīgu vidi tieši jauno projektu kreditēšanai un, iespējams, kļūs piesardzīgākas attiecībā uz vecajām paneļu mājām.

Apskatā arī aplūkoti monetārie jautājumi, un secināts, ka jau 2005. gada pirmajos mēnešos bija jūtama lata piesaistes eiro ietekme uz finanšu tirgu – pazeminājušās īstermiņa lata procentu likmes, pietuvojoties zemajām eiro procentu likmēm. Analītiķi arī atzīmē, ka pieaug satraukums par savlaicīgu plānoto eiro ieviešanu. Galvenā riska zona Latvijai ir spēja kvalificēties inflācijas kritērijiem, jo inflācijas ietekme 2005. gadā un 2006. gadā būs lielāka nekā plānots.

Inflācijas pieaugums 2004. gadā bija straujš un skāra visas sfēras, norāda Hansabankas analītiķi. To ietekmēja vienreizēji faktori – administratīvās izmaiņas, globālā cenu paaugstināšanās, psiholoģiska reakcija uz iestāšanos ES, taču arī pastāvīgi notiekošā pielīdzināšanās ES tautsaimniecībām. 2005. gadā inflāciju veidos vairāki faktori: augšupejošās cenas vairumā industrijas sektoru, plānotais gāzes tarifu pieaugums, nelielās, bet tomēr jūtamās ārvalstu valūtu svārstības. Vispārējo inflāciju ražošanas sektorā varētu pazemināt cenu kritums rūpniecībā. Inflācijas prognozi Hansabankas analītiķi palielinājuši līdz 5.5%.