Janvāra mazumtirdzniecības dati atspoguļo to, ka ekonomika pēc dzīrēm ir atgriezusies pie realitātes, proti, iedzīvotāji netērē pāri saviem līdzekļiem, un drīzāk ir piesardzīgi – nepērk neko lieku. Daudzi jau ir zaudējuši darbu, bet vēl vairāki piedzīvojuši algu samazinājumu. Turklāt jūtams, ka valdībai trūkst skaidras vīzijas  par to, kā valstij iziet no krīzes, vismaz tādas, kas pārliecinātu sabiedrību. Tas tikai palielina neziņu un nedrošību. Vienkārša mudināšana palielināt patērētājus palielināt izdevumus šobrīd nestrādātu, un, starp citu, diez vai tas būtu pats labākais padoms.

Gads ir iesācies ar 22.4% kritumu pret pērno janvāri un gaidāms, ka turpmākajos mēnešos kritums vēl nedaudz padziļināsies – vidēji dinamika gada griezumā varētu būt mīnus 25-30%. Neviens faktors neliecina par pretējo, jo ekonomikas nesaņem eksporta ienākumus pasaules pieprasījuma krituma dēļ. Tas liks samazināt algas un nodarbinātību, lai celtu konkurētspēju un produktivitāti. Savukārt valdībai nav līdzekļu, lai stimulētu ekonomiku, bet tai ir jāaizņemas, lai pamatā pārfinansētu tikai esošās parādsaistības un saglabātu maksātspēju.

Tātad, procesi mazumtirdzniecībā nav patīkami, taču tos nekādi nevarētu saukt par neloģiskiem. Latvijas ārējās tirdzniecības deficītam šogad ir jāsamazinās vai pat jāizzūd un tas galvenokārt notiks uz patēriņa samazināšanās rēķina, tajā importa daļa pērn bija apmēram puse vai pat vairāk. Šajā gadījumā mākoņa platīna maliņa ir ziņa, ka mazumtirdzniecības apgrozījumu galvenokārt virza kritums ilglietošanas preču tirdzniecībā, šajā jomā importa īpatsvars ir sevišķi liels. Galvenokārt Latvijā ražotās pārtikas apgrozījums krītas salīdzinoši nedaudz.

Dainis Stikuts
Swedbank vecākais ekonomists