 |
|
|
|
|
|||||||||||
|
Būvniecības apjomu kritums šajā ekonomiskajā situācijā diemžēl ir neizbēgams, jo tā ir viena no cikliski „jūtīgākajām” ekonomikas nozarēm. Nepārsteidz, ka pērnā gada 4.ceturksnī ļoti strauji krītas dzīvojamo māju būvniecība, jo iesāktie projekti tiek iesākti un pabeigti, bet jaunus sākt šobrīd nebūtu lielas jēgas. Turpmākajos gados nostiprināsies ceļu būvniecības absolūti dominējošā pozīcija šajā nozarē. Lai cik tas būtu grūti, valsts līdzfinansēs ES fondus šai jomai, jo šobrīd ir absolūti nepieciešama gan ES fondu stimulējošā makroekonomiskā ietekme, tāpat labāki ceļi ir vairāk nekā vēlami. Šī apakšnozare gada laikā pieaugusi par 12.3%. Tāpat salīdzinoši stabils sektors būs sakaru, elektrolīniju un cauruļvadu būvniecība, jo infrastruktūras uzņēmumu naudas plūsma ir relatīvi stabila, bet plāni sniedzas tālu nākotnē. Rūpniecība drīzāk būs starp pirmajām nozarēm, kas sāks atgūties, bet tas noteikti nenotiks tuvāko mēnešu laikā. Tāpēc rūpniecisko ēku būvniecības apjomu kritums, kas gada griezumā bija -28%, varētu turpināties. Latvijas būvniecības statistikā tās nelielo apjomu un atsevišķu projektu pabeigšanas ietekmē vienmēr parādās motīvi, kas krasi kontrastē ar kopainu un nonāk šķietamā pretrunā ar makroekonomisko loģiku. Tāds motīvs šoreiz ir mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecības pieaugums par 66.8%. Tas ir interesanti, bet diemžēl neko nepierāda. Pēteris Strautiņš |
|||||||||||||
