Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks

Lai gan pēdējos mēnešos pasaules finanšu tirgus ir satraukušas dažās valstīs piedzīvotās vai iespējamās nākotnes problēmas ar savām parādsaistībām (piemēram, Dubaijā un Grieķijā), globālajos finanšu tirgos kopumā ir turpinājusies augšupeja gan pagājušā gada pēdējā ceturksnī, gan arī šī gada pirmajās nedēļās. Tomēr pieauguma tempi ir bijuši lēnāki nekā iepriekšējos ceturkšņos. 2009. gads ir bijis labākais gads attīstības tirgiem kopš 1988. gada (2009. gadā pieaugums 74,5%), bet attīstītajiem tirgiem - kopš 2003. gada (2009. gadā pieaugums 27%). Lai gan janvāra otrajā pusē finanšu tirgos kopumā noskaņojums ir bijis vairāk negatīvs, tuvākajā laikā galvenie nosacījumi pozitīvai akciju tirgus virzībai vēl aizvien ir saglabājušies – gan akciju vērtējumi ir pievilcīgi, gan arī uzņēmējdarbības cikls pirmajā ceturksnī ir vairāk riskantos aktīvus atbalstošs, nekā bremzējošs faktors. 

Privātpersonu patēriņš un mazumtirdzniecības apgrozījums ASV pašlaik ir stabilizējies, bet lielākajā daļā pasaules reģionu ražošanas sektorā notiek strauja atgūšanās, piemēram, Taivānas un Dienvidkorejas ražošanai sasniedzot jau pirmskrīzes apjomus. Tādejādi varētu sagaidīt arī stabilizāciju un atkopšanos darbaspēka tirgū, kas ir priekšnosacījums privātpersonu patēriņa pieaugumam nākotnē. Ieguldījumi akcijās, salīdzinot ar, piemēram, valdību obligācijām, vēl aizvien piedāvā salīdzinoši labu potenciālo ienesīgumu. Pašlaik varam novērot arī peļņas rādītāju uzlabošanos un visticamāk, ka 2009. gada ceturtā ceturkšņa peļņas rādītāji, kuru paziņošana tikko sākusies, bet turpināsies arī februārī un martā, būs spēcīgi. Taču 4. ceturkšņa peļņas rezultāti paši par sevi nekādus pārsteigumus tirgos neizraisīs, un daļēji varētu mazināt bažas par to, ka akciju tirgus analītiķu tuvākajā laikā varētu samazināt savas 2010. gada uzņēmumu pārdošanas apjomu un peļņas pieaugumu prognozes. Pašlaik galvenais risks pasaules finanšu tirgos ir ievērojama globālās ekonomikas atgūšanās tempu palēnināšanās 2010. gadā, kas varētu rasties, vājinoties valdību ekonomikas stimulēšanas pasākumu ietekmei un centrālajām bankām pārlieku agri vai strauji uzsākot ierobežojošu monetāro politiku.

Aplūkojot mūsu pašreizējo izvēli ieguldījumu izvietojumā reģionu griezumā, patlaban mūsu viedoklis ir neitrāls, un mēs nedodam priekšroku kādam konkrētam reģionam. Lai gan uzņēmējdarbības cikls attīstības tirgos saglabājas samērā spēcīgs, taču akciju vērtējumi dažos reģionos kļuvuši dārgāki, bet gaidāmais lielais sākotnējo publisko piedāvājumu apjoms varētu samazināt tirgus likviditāti. Japānai ir visas iespējas 2010. gadā pārspēt globālos tirgus, lai atgūtu 2009. gadā nenopelnīto (Japānā 2009. gada rezultāti eiro izteiksmē bija, piemēram, par nepilniem 30 procentpunktiem zemāki kā Rietumeiropā). Taču pagaidām Japāna turpina cīnīties ar spēcīgās valūtas un deflācijas radīto negatīvo ietekmi.
Savukārt īstermiņa perspektīvas Krievijas un Centrāleiropas un Austrumeiropas akciju tirgiem kopumā ir tādas pašas kā globālajiem tirgiem. Lai gan Krievijai ir samērā spēcīgs potenciāls 2010. gadā pārspēt citus tirgus, ieguldījumi šajā valstī vēl aizvien ir ļoti riskanti. Uzņēmumu pārvaldības un mazākumakcionāru tiesību ievērošanas problēmas liek būt ļoti piesardzīgiem pret šo tirgu. Vietējās ieguldītāju bāzes trūkums Krievijā nozīmē, ka, strauji samazinoties globālajai investoru riska apetītei, akciju pārdevējiem būs problemātiski atrast pircējus un tirgus var zaudēt 50, 60, 70, 80 procentus savas vērtības, kā tas bija 2008. gadā.  Krievijas akcijas joprojām ir lētākas, salīdzinot ar globālajiem attīstības tirgiem, taču turpmāku šo akciju cenu virzību ļoti lielā mērā noteiks naftas cenas un globālā investoru riska apetīte. Naftas cenu pieaugums un augstāka investoru vēlme uzņemties risku veicinātu arī Krievijas akciju tirgu, bet pretēja virzība būtu spēcīgs šī akciju tirgus bremzējošs faktors. Arī ASV dolāra vērtības pieaugums varētu apdraudēt gan Krievijas, gan arī citu attīstības tirgu akciju cenu kāpumu.

Fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgos viens no galvenajiem jautājumiem šogad būs, kā rīkosies centrālās bankas, kurām ir jāveic ļoti sarežģīts darbs - jāuzsāk pārtraukt ekonomiku monetārā stimulēšana, tajā pat laikā mēģinot nekaitēt ekonomikas atgūšanās procesam, kas tikko sācies. Pāragra pievēršanās ierobežojošajai monetārajai politikai ir arī viens no galvenajiem riskiem 2010. gadā arī akciju tirgiem. Pārtraucot naudas iepludināšanu ekonomikā, piemēram, ASV centrālajai bankai vairs neiepērkot ASV valdības obligācijas, var rasties īslaicīgs, tomēr mēreni negatīvs efekts valdību obligāciju tirgos. Pašlaik, izvērtējot, kā tirgū tiek novērtētas iespējas, ka viens vai otrs emitents var nepildīt savas parāda saistības, var novērot netipisku situāciju – daudziem uzņēmumiem šāds risks tiek uzskatīts par zemāku nekā tāda pat kredītreitinga līmeņa valstu valdībām. Šāda situācija visticamāk nevar ilgstoši pastāvēt, un vai nu vienai vai otrai pusei risks ir pārvērtēts vai nenovērtēts. Šajā jomā mēs, iespējams, šogad redzēsim korekciju, kam būtu jāatspoguļojas arī obligāciju cenās.