Kā secināts pēc Hansabankas pasūtījuma OMD Snapshots veiktajā aptaujā par mājokļu stāvokļa un remonta jautājumiem, 17% Latvijas iedzīvotāju tuvākajā laikā plāno pakāpenisku sava pašreizējā mājokļa remontu, 2% plāno remontu visā mājā vai dzīvoklī vienlaicīgi. Savukārt remonts nav nepieciešams 25% mājokļu.

Kā ļoti labu vai labu sava pašreizējā dzīvokļa vai mājas stāvokli attiecībā uz tam nepieciešamo remontu vērtē 30% iedzīvotāju. Savukārt 53% to vērtē kā normālu vai ciešamu, bet par sliktu atzīst 16% iedzīvotāju. 1% uzskata, ka mājoklis ir ļoti sliktā stāvoklī.

Atšķiras arī sieviešu un vīriešu vērtējums par sava mājokļa stāvokli. To par ļoti labu vai labu atzīst 34% sieviešu, bet tikai 22% vīriešu. Savukārt vīrieši 36% gadījumu ir atzinuši, ka mājoklis ir normālā stāvoklī, bet 28% vīriešu to raksturo kā ciešamu. Sievietes savukārt mājokli kā normālu raksturo 25%, bet kā ciešamu – 22% gadījumu. Par sliktu vai ļoti sliktu mājokļa stāvokli atzinuši 14% vīriešu un 18% sieviešu.

Raksturīgi, ka dažādās vecuma grupās ir atšķirīgs skatījums uz sava mājokļa stāvokli attiecībā pret remonta nepieciešamību. No 15 līdz 19 gadus veci respondenti ir 96% atbilžu atbildējuši, ka mājoklis ir ļoti labā, labā vai normālā stāvoklī. Savukārt vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem tā domā tikai 27% aptaujāto. No viņiem 50% uzskata, ka mājoklis ir sliktā vai pat ļoti sliktā stāvoklī.

Personas ar zemākiem ienākumiem savu mājokli daudz biežāk uzskata par normālā stāvoklī esošu, savukārt no cilvēkiem ar augstiem ienākumiem ar sava mājokļa stāvokli nav apmierināti 12%, bet 20% to uzskata par ciešamu.

Par ļoti labu vai labu sava mājokļa stāvokli uzskata 33% Rīgas iedzīvotāju, 27% citu pilsētu iedzīvotāju un 31% lauku iedzīvotāju. Kā normālu vai ciešamu to raksturo 49% rīdzinieku, 62%  citu pilsētu iedzīvotāju un 37% lauku iedzīvotāju. Savukārt par sliktu vai ļoti sliktu to nodēvējuši 17% Rīgā, 12% kādā citā Latvijas pilsētā un 32% laukos mītoši iedzīvotāji.

17% Latvijas iedzīvotāju plāno remontdarbus pakāpeniski visā mājā. 16% ir nolēmuši remontēt virtuvi, 10% - vannas istabu, 9% - dzīvojamās istabas. Koridora remontu iecerējuši 7%, bet bērnistabas plāno remontēt 5% visu aptaujāto respondentu. Aptauja liecina, ka saimniecības ēkās remonts gandrīz nemaz netiek plānots.

25% remontu tuvākajā laikā nav plānojuši nemaz, bet 5% neplāno remontu, jo gatavojas pirkt jaunu māju vai dzīvokli. Visā dzīvoklī vienlaicīgi remontu plāno tikai 2% iedzīvotāju.

Interesanti, ka vīrieši ir daudz mazāk pārliecināti par remonta nepieciešamību: 38% vīriešu tuvākajā laikā neplāno remonta darbus, tostarp sieviešu vidū šāda pārliecība ir tikai 17%. Krasi atšķiras arī domas par to, kurai telpai ir vairāk nepieciešams remonts – 16% vīriešu domā, ka vajadzētu remontēt vannas istabu. Tāpat domā tikai 6% sieviešu. Savukārt 20% sieviešu uzskata, ka remonts nepieciešams virtuvei. No vīriešiem tā domā tikai 9%.

Krasi atšķiras arī dažādās vietās dzīvojošo cilvēku viedoklis par to, ka tuvākajā laikā remonts nav nepieciešams. Tuvākajā laikā remontu nav plānojuši veikt 33% rīdzinieku, 23% citā pilsētā dzīvojošo un tikai 10% lauku iedzīvotāju.