Aprīlis
25.	Joprojām valdzinošā Krievija

Jeļena Fedotova
„Hansa Krievijas Akciju fonda” portfeļa pārvaldniece

Ziņām par Krieviju gan vietējos, gan ārvalstu masu informācijas līdzekļos bieži vien ir negatīva nokrāsa. Tomēr Krievija tās straujās attīstības dēļ investoriem joprojām ir interesants tirgus. Putina „neizpildāmā misija” – 10 gadu laikā divkāršot IKP.

No pragmatiskā redzes viedokļa politiskās brīvības Krievijā investoriem ir svarīgas tik lielā mērā, cik lielā mērā tās iespaido Krievijas kompāniju darbību. Pamatā Kremlis ļauj uzņēmumiem darboties samērā brīvi. Protams, ir arī pretēji piemēri. JUKOS gadījumā Krievijas valdība nodemonstrēja savu varu. Tomēr, no otras puses, Krievijas kompānijām tika nosūtīts noteikts signāls, ka valdība negrasās bezgalīgi lūkoties caur pirkstiem uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Nodokļu likmes šodienas Krievijā uzņēmējiem ir daudz draudzīgākas, nekā tās bija Jeļcina laikā. Uzņēmumu ienākumu nodoklis ir 24%. Tomēr, „Ernst & Young” 2005.gadā veiktajā pētījumā par nodokļiem, kas tika veikts Krievijā strādājošo multinacionālo kompāniju vidū, norāda, ka uzņēmēji nodokļu likumdošanu vērtē kā sarežģītu, kurai pastāv daudz iespējamo tulkojumu, t.i., to nepieciešams reformēt. Pozitīvs ir fakts, ka vairāk nekā puse (59%) no tiesās iesniegtajām strīdus lietām par nodokļu nomaksu tika atrisinātas par labu nodokļu maksātājiem.

Pēdējos gados loģisku iemeslu dēļ ir palielinājusies valsts daļa stratēģiski svarīgajā naftas sektorā. Piemēram, no Londonas Chelsea kluba īpašnieka Romana Abramoviča Krievijas valdība atpirka Sibneftj akcijas. Atpirkšana notika pēc taisnīgas cenas, investoru intereses netika pārkāptas. To pašu var teikt arī par valsts iegādātajām AvtoVAZ un elektrostaciju aparātu ražotāja „Silovije mašini” akcijām.

Kopējā situācija ekonomikā ir laba
Krievijas makroekonomiskā aina ir skaista: pagājušajā gadā ekonomikas pieaugums sastādīja 6,4%, budžeta pārpalikums par 7,5% pārsniedza valsts iekšējo kopproduktu. Aizvien vēl liela problēma ir inflācija, pērn tā sastādīja 10,9%. Šobrīd ļoti apšaubāma ir šogad plānotās inflācijas – 8% - sasniegšana, jo jau gada pirmajos mēnešos cenas ir pieaugušas par 4%. Pēdējos gados pamatā ir atrisināta iepriekšējo gadu problēma – ārējie parādi, rezerves fondā ir uzkrāti 55 miljardi ASV dolāru.

Akciju tirgus apskats
Pēdējos gados investori Krievijas akcijās baudījuši augstu ienesīgumu. No 2000.gada sākuma RTS indekss palielinājās vidēji par 54% gadā. 2005.gadā indekss pieauga par 83%. Ārējās naudas pieplūduma dēļ vispirmām kārtām dārgākas kļuva naftas un gāzes kompāniju akcijas. Pie augstām izejvielu cenām ārvalstu investoru interese par izejvielu sektoru ir pilnīgi saprotama. Turklāt izejvielu sektora kompānijas veido lielāko daļu akciju tirgus kapitalizācijas. Jāpiebilst, ka šobrīd vairums šā sektora uzņēmumu jau ir taisnīgi novērtēti, un tādēļ būtu vērts pārnest uzmanību no „zilajiem karodziņiem” uz otrā un trešā ešelona kompāniju akcijām, kurām piemīt augsts potenciāls un kuras vēl joprojām tiek tirgotas par pievilcīgām cenām.

Tāpēc arī 2006.gadā Krievijas tirgū nebūs garlaicīgi. Neskatoties uz nelielu korekciju pēdējās nedēļās, tirgus perspektīvas vēl aizvien ir pozitīvas, bet iespējas – pietiekamā daudzumā. Par interesantiem investīciju objektu piemēriem var kalpot naftas un gāzesvadu ražotāji, kurus labvēlīgi ietekmē pastāvīgi pieaugošais Eiropas valstu un Ķīnas pieprasījums.

Daudzu šā sektora uzņēmumu ražošanas jaudas ir noslogotas jau vairākus gadus uz priekšu. Pievilcīgs ir arī Krievijas banku un patēriņa sektors. Piemēram, 2005.gadā privātajam sektoram izsniegto kredītu apjoms pieauga par 100%. Neapšaubāmi, ļoti straujais banku sektora pieaugumu nosaka zemā pieauguma bāze: privātpersonām izsniegto kredītu apjoms 2004.gadā sastādīja tikai 2% no Krievijas iekšējā kopprodukta.

Krievijas uzņēmumu vidū aizvien lielāku popularitāti iegūst savu biznesa plānu realizēšanai nepieciešamās naudas piesaistīšana akciju tirgū. 2006.gadā tiek prognozēts rekordliels emisiju apjoms. Interesants jaunatnācējs būs Rosneftj (vērtējamais emisijas apjoms 15 miljardu dolāru), Vņeštorgbank un Gazprombank. Ir vērts pievērst uzmanību arī mazumtirdzniecības sektoram. Par uzmanības vērtām emisijām acīmredzot kļūs Dixy un Evrosetj.

Galvenais jautājums – reformas
Putina uzdevums divkāršot Krievijas IKP neapšaubāmi ir grūts, taču izpildāms. Svarīgākais ir jautājums par to, cik ātri valsts varēs īstenot reformas, kuras Krievijas lietišķo klimatu padarīs atvieglotāku un draudzīgāku investoriem. Pēdējos gados reformas ir virzījušās uz priekšu septiņjūdžu soļiem. Visi indikatori liecina par to, ka šāds temps nesamazināsies arī turpmāk.