Sākot ar šo gadu, Swedbank otrā līmeņa pensiju plānu “Stabilitāte” un “Dinamika” klienti var regulāri sekot līdzi, kur tiek ieguldīti viņu pensiju plānu līdzekļi un kāda ir pensiju plānu struktūra. Informācija tiks atjaunota katru mēnesi, un ikviens interesents ar to varēs iepazīties Swedbank interneta mājas lapā www.swedbank.lv.

Swedbank pensiju plānu pārvaldīšanas stratēģija
Swedbank pensiju pārvaldīšanas stratēģija pamatā vērsta uz gala rezultātu. Pat, ja rezultāti īstermiņā ir svārstīgi, svarīgākais ir uzkrājumu apjoms brīdī, kad sasniegts klienta pensionēšanās vecums. Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība sadarbojas ar Swedbank Robur, kas darbojas jau no 1967.gada un kuru pērn jau trešo gadu pēc kārtas starptautiskā analīzes sabiedrība Lipper atzina par labāko fondu pārvaldnieku Ziemeļvalstu reģionā.

Swedbank pensiju plāni

Komentē Harijs Švarcs, Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības vadītājs:

Kādas ir šī brīža pensiju sistēmas problēmas:

• Sociālais “spilvens” 951 miljona latu apmērā ir iztērēts
• Līdz ar IKP kritumu mazinās arī sociālā budžeta ienākumi
• Demogrāfija un emigrācija mazinās strādājošo skaitu nākotnē
• Trūkst motivācijas maksāt nodokļus
• Notiek vecāku cilvēku diskriminācija darba tirgū
• Iespējas priekšlaicīgi pensionēties ir ierobežotas
• Labklājības ministrija apsver iespēju pensiju vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem

Turklāt jāņem vērā aprēķini, kas liecina, ka pēc 10 līdz 20 gadiem strādājošo skaits būs ievērojami mazinājies. Tas nozīmē, ka viena strādājošā nodokļi būs nepieciešami sadalīt vēl vairāk pensionāriem, nekā tas ir šobrīd. Tāpēc mēs iesakām radikālu sistēmas maiņu, kas ļautu sekmīgi pārvarēt šī brīža problēmas – ir jāsāk uzkrāt “reāls” pensijas kapitāls.

Pie 6% iemaksu apjoma, sagaidāmais pensiju 2.līmeņa pensijas apmērs var sasniegt 31% no pirms-pensijas vecuma algas. Taču, lai sasniegtu dzīvošanai nepieciešamos 70% no pirms-pensijas vecuma algas, atlikumu būtu ieteicams veidot no uzkrājumiem pensiju 1. un 3.līmenī. Tātad – pensiju 2.līmeņa uzkrājums sastādīs gandrīz pusi no pensijai nepieciešamās 70 % pirms- pensijas vecuma algas.

Tuvākajā laikā Latvijā varētu attīstīties tādi ieguldījumu veidi kā valsts sektora obligācijas, riska kapitāls, arī ieguldījumi nekustamajā īpašumā, privātās un publiskās partnerības projekti, kā arī uzņēmumu obligācijas. Taču, lai ieguldījumu veikšana Latvijā kļūtu pievilcīgāka, jānostabilizē ekonomika, kas ietver arī starptautisko reitingu uzlabošanu, procentu likmju samazināšanu un eiro ieviešanas kritēriju izpildi. Vēl ir būtiski sekmēt ilgtermiņa ieguldījumus, piešķirot tiem nodokļu atvieglojumus, jāreformē pensiju sistēma, nosakot nemainīgu ilgtermiņa iemaksu apjomu pensiju 2.līmenī. Tāpat, attīstoties riska kapitālam, jāmaina likumdošana, piemēram, paaugstinot ieguldījumu limitus pensiju fondiem. Un visbeidzot – jāsekmē riska kapitāla attīstība, veidojot nepieciešamo infrastruktūru.