2011.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme, visticamāk, pārsniedza 5% atzīmi. Ļoti iespējams, ka pērna gada nogalē parādu nastas māktā eiro zona ieslīga recesijā. Lai gan Latvijas galvenajos eksporta tirgos arī 2012. - 2013.gadā prognozējama izaugsme, tā būs ievērojami vārgāka kā pērn. Tas bremzēs Latvijas eksporta kāpumu, kamēr optimisma mazināšanās kavēs investīciju un mājsaimniecību patēriņa izaugsmi. Tomēr šāda lēnas izaugsmes scenārija varbūtība ir vien nedaudz lielāka par negatīvu scenāriju varbūtību, kas prognozē dziļu recesiju arī eiro zonas spēcīgajās valstīs. Latvijas eksportētāji šādiem satricinājumiem, šķiet, ir labāk sagatavojušies nekā valdība un mājsaimniecības.

Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks un Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Bāzes scenārijs: vāja izaugsme vai stagnācija Latvijas galvenajos eksporta tirgos
Pasaulē saglabājas augsta nenoteiktība. Swedbank ekonomistu bāzes scenārijs (55% varbūtība) paredz, ka taupības pasākumu, kreditēšanas krīzes un vājā optimisma dēļ eiro zona ieslīgst recesijā. Pavasarī svārstības finanšu tirgos būs krasas, bet gaidāms, ka ES institūcijas stiprinoši lēmumi tiks pieņemti, tā iezīmējot skaidrāku risinājumu parādu krīzei. Tuvojoties rudenim optimisms uzlabosies, ko veicinās arī Eiropas stabilitātes mehānisma ieviešana un labāk kapitalizētas bankas. Tādēļ dziļas recesijas tiek prognozētas vien eirozonas vājajās perifērijas valstīs, kamēr spēcīgākajās valstīs paredzama ļoti lēna izaugsme vai stagnācija. Arī pasaules ekonomika kopumā spēs izvairīties no recesijas, jo attīstības valstīs un ASV ekonomikās atgūšanās turpināsies – lai arī lēnākā tempā.

Bāzes scenārija ietvaros Latvijas galvenajās partnervalstīs 2012.gadā kopumā gaidāma izaugsme, bet lēnāka nekā pērn. Tādējādi arī Latvijas eksporta izaugsme ievērojami palēnināsies. Neskaidrība un stress finanšu tirgos bremzēs investīciju kāpumu un jauno projektu plūsma kļūs piesardzīgāka, lai gan investīcijas balstīs jau iesāktie projekti un struktūrfondu apguve. Optimisma pasliktināšanās kavēs mājsaimniecību patēriņu, un iedzīvotāji netērēs tik daudz ilglietošanas precēm kā pērn. Tādēļ iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta līdz 2% (iepriekš 3%). 2013.gadā situācija pakāpeniski uzlabosies, izaugsmei sasniedzot 3.2% (iepriekš 3.9%).

Negatīvie scenāriji: kā mazināt ārējo satricinājumu ietekmi?
Ja finanšu tirgi negūs pārliecību, ka eiro zonā pieņemtie lēmumi ir adekvāti, pesimisms un riska prēmijas augs, vājajām valstīm vēl vairāk apgrūtinot piekļuvi finansējumam. Tas rezultētos dziļā recesijā arī eiro zonas spēcīgajās valstīs. Diemžēl šāda negatīva scenārija varbūtība ir augusi (40%). Šajā gadījumā arī Latvijai klātos ievērojami sliktāk nekā iepriekš aprakstītajā bāzes scenārijā.

Pirmais sitiens trāpītu pa eksportu. Neskatoties uz pēdējo gadu laikā krietni uzlaboto konkurētspēju, noieta tirgu dažādošanu un lielākām finanšu rezervēm, pieprasījuma kritums Eiropā, kas ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, samazinātu Latvijas eksporta apjomus. Pasliktinātos naudas plūsma un prognozes par pieprasījumu nākotnē, tā bremzējot investīcijas. Mājsaimniecību patēriņš ciestu no optimisma sarukuma, jo neskatoties uz mazāko parādsaistību slogu, bezdarbs joprojām ir augsts, uzkrājumi ir nelieli, ienākumu un reģionālā nevienlīdzība ir augusi. Tas savukārt radītu nodokļu ieņēmumu kritumu. Lai arī 2012.gada valsts budžets ir veidots ar diezgan labu drošības rezervi, īstenojoties šādam negatīvam scenārijam, būtu nepieciešama papildu fiskālā konsolidācija, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 3% no IKP.

Nodrošināšanās pret negatīviem ārējiem satricinājumiem šobrīd Latvijas ekonomikai ir galvenais izaicinājums. Lai arī nudien nevajag ļauties pārspīlētam pesimismam, ir nepieciešams veikt sagatavošanās pasākumus, lai ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem spētu izturēt arī negatīvu scenāriju. Eksportējošie uzņēmumi, šķiet, šādus pasākumus daudzos gadījumos jau ir veikuši, valdība un mājsaimniecības pret šādiem riskiem ir mazāk gatavas.

„Ņemot vērā, ka bāzes scenārija varbūtība ir vien nedaudz augstāka par negatīvo scenāriju varbūtību, valdībai ir nepieciešams „Plāns B”. Ļoti svarīgi, lai šādā plānā ietilpst izaugsmi veicinošas reformas, nevis vienkārša izdevumu griešana un nodokļu palielināšana, kas negatīvi ietekmētu vidēja termiņa izaugsmi un veicinātu ēnu ekonomiku. Lai gan pašlaik nav nepieciešamības šādu plānu ieviest, jāizstrādā tas ir nekavējoties. Arī mājsaimniecībām būtu rūpīgāk jāplāno savi tēriņi, un ja tas iepriekš nav pietiekoši darīts – daļu no saviem ienākumiem novirzīt uzkrājumiem,” saka Mārtiņš Kazāks.

Lai arī varbūtība ir ļoti maza (5%), nevar izslēgt scenāriju, ka kāda valsts atstāj eiro zonu. Šobrīd apņēmība saglābāt monetāro savienību ir liela, jo izmaksas no šāda soļa gan valstij, kas izstātos, gan arī eiro zonā palikušajām valstīm būtu daudz lielākas nekā izmaksas eirozonas glābšanai. Swedbank ekonomisti neuzskata šo par ticamu scenāriju, tomēr nevar izslēgt politiskus riskus. Šāda scenārija negatīvā ietekme uz eiro zonu un pasaules ekonomiku būtu milzīga. Arī Latvija nespētu izvairīties no dziļas recesijas, kas protams būtu seklāka nekā 2008.-2009.gg., jo iekšējā un ārējā nelīdzsvarotība ir strauji mazināta un īstenotas reformas konkurētspējas spēcināšanai.

Lai mazinātu emigrāciju, nepieciešams vairāk jaunu darba vietu
2011.gadā piedzīvojām samērā strauju darba tirgus atgūšanos – bezdarbs ir mazinājies, lai arī daļēji emigrācijas dēļ. Līdzšinējas tendences saglabāsies, bet jaunu darba vietu radīšana kļūs lēnāka. Provizoriskie tautas skaitīšanas rezultāti norāda uz augstāku bezdarba un zemāku nodarbinātības līmeni nekā pirms tam varējām spriest no darbaspēka apsekojuma datiem. No vienas puses, tas nozīmē, ka esošo strādājošo produktivitāte ir krietni augstāka, bet, no otras puses – lielāku sociālo slodzi nodokļu maksātājiem jau dažu gadu perspektīvā un arī lielāku strukturālā bezdarba problēmu nekā domāts līdz šim (proti, bezdarbnieku prasmes neatbilst darba tirgus prasītajām un/vai potenciālā darba vieta atrodas citā reģionā).

Kamēr vājāks optimisms un lēnāks cenu kāpums mazinās darba ņēmēju iespējas panākt lielāku algu, emigrācija, kā arī prasmju un reģionālā nelīdzsvarotība balstīs algu kāpumu. Vislielākais potenciāls algu paaugstināšanai ir eksporta nozarēs, kur produktivitātes uzlabojumi pēdējos pāris gados bija ievērojami lielāki nekā algu kāpums. Savukārt labāka budžeta situācija un politiskais cikls dēļ pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā un Saeimas vēlēšanām 2014.gadā varētu veicināt algu kāpumu valsts sektorā nākamgad.

„Prognozējams, ka vidējā neto alga pieaugs par 3.8% 2012.gadā un ap 6% 2013.gadā. Neto algu kāpums būs straujāks, ja tiks samazināts darbaspēka nodokļu slogs, kā solīts valdības deklarācijā. Savukārt patēriņa cenu kāpums kļūs lēnāks – ap 2.5% šogad un nākamgad, tādējādi iedzīvotāju pirktspēja lēni turpinās augt,” secina Lija Strašuna.

Kādi mājasdarbi jāieraksta valdības „2012.gada plānotājā”?
Pagājušā gada sākumā Swedbank Ekonomisko pētījumu daļa uzskaitīja svarīgākos valdības mājasdarbus 2011.gadam. Iepriekšējā valdība bija bikla veikt reformas. Jaunā valdība jau aktīvāk un plašāk diskutē par izmaiņām izglītības sistēmā, sociālajā sfērā, valsts īpašumu pārvaldīšanā, tomēr tās darbības laiks vēl ir īss un rezultāti vēl tikai gaidāmi. Ir bijuši uzlabojumi ēnu ekonomikas mazināšanā, virzās uz priekšu fiskālas disciplīnas likuma apstiprināšana. Taču nodokļu politika un uzņēmējdarbības vide daudzās jomās joprojām nav labvēlīga jaunu darba vietu radīšanai, un publiskotie Tautas skaitīšanas dati vēlreiz apliecina to nepieciešamību.

Valdības „2012.gada plānotājā” uzdevumi lielā mērā paliek tie paši, kas pērn: jaunu darba vietu radīšanai labvēlīga nodokļu politikas ieviešana, sociālās un pensiju sistēmas ilgtspējas uzlabošana, kvalitātes paaugstināšana augstākajā un profesionālajā izglītībā, efektīva valsts īpašumu pārvaldīšana, ēnu ekonomikas samazināšana un fiskālas disciplīnas uzlabošana. Pēc Tautas skaitīšanas rezultātu paziņošanas uzskatāmi redzama nepieciešamība mainīt reģionāli administratīvo struktūru, saliedējot resursus ap krietni mazāku skaitu reģionālo centru. Šie pasākumi uzlabos ekonomikas izaugsmes potenciālu un stiprinās valsts konkurētspēju vidējā termiņā.