Uzkrājumu veidošanas tendences 2009.gadā

Faktu, ka Latvijas iedzīvotāji cenšas veidot uzkrājumus neatkarīgi no Iedzīvotāju ienākuma nodokļa kapitāla pieaugumam ieviešanas, apliecina Swedbank veiktā aptauja* par biežāk izmantotajiem uzkrājumu un ieguldījumu veidiem. Šogad pieaudzis depozītu un krājkontu lietotāju skaits salīdzinājumā ar līdzīga pētījuma datiem 2008. gadā. Tai pašā laikā Latvijas iedzīvotāji visbiežāk brīvo līdzekļu uzkrāšanai izmanto kontu (atbildi norādījuši 43% aptaujāto respondentu), kam seko pensijas (izmanto vai izmantojuši 29% aptaujāto iedzīvotāju) un depozīti (izmanto vai izmantojuši 27% aptaujāto iedzīvotāju).

Tāpat izplatīti uzkrājumu un ieguldījumu veidi, ko šogad, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, izmanto vairāk iedzīvotāji ir krājkonts (šogad izmanto vai izmantojuši 22% aptaujāto respondentu, pagājušajā gadā - 19%). Vēl aptaujātie iedzīvotāji norādījuši, ka šogad izmanto vai izmantojuši uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (13% aptaujāto respondentu), fondus (6% aptaujāto) un seifus (3% aptaujāto respondentu). Jāatzīmē, ka19% aptaujāto norādījuši, ka šogad nav izmantojuši nevienu uzkrājumu vai ieguldījumu veidu.

Attēlā: Kādi uzkrājumu un ieguldījumu produkti tiek izmantoti vai kādreiz tikuši izmantoti (2008. un 2009.gada dati)

“Svarīgākais, ko rāda pētījuma rezultāti – iedzīvotāji ir apzinājušies nepieciešamību veidot uzkrājumus un, par spīti grūtajiem laikiem, uzkrājumu veidošanas tendence ir tikai vērsusies plašumā, ko īpaši akcentē depozītu lietotāju skaita pieaugums. Tāpēc Swedbank kā uzkrājumu un ieguldījumu eksperts aicina ikvienu izvērtēt savas iespējas veidot uzkrājumus – lai sāktu nav nepieciešamas lielas naudas summas, bieži vien pietiek arī ar šim mērķim regulāri novirzītu mazumiņu. Un varbūt tieši šī var kļūt par vienu jaungada apņemšanos?” saka Kristīne Mūrmane, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītāja.

Savukārt domājot, kas būtu svarīgākais, ja būtu brīvie līdzekļi, ko vēlētos ieguldīt depozītā, pārliecinošs vairākums jeb 83% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem nozīmīgākais kritērijs būtu sabalansētas depozīta procentu likmes  - stabila un droša peļņa. Tas apstiprina tendenci, ka šogad depozītu noguldījumos stabilitāte ir svarīgāka par peļņu. Tikai 13% aptaujāto norādījuši, ka viņiem svarīga būtu tikai lielāka depozītu procentu likme, pat ja tā saistīta ar augstāku risku.

Uzkrājumu un ieguldījumu produktu izmantošanas tendences 2009.gadā:

• Vidējā un augstākā līmeņa vadītāji ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem ir visaktīvākie uzkrājumu un ieguldījumu produktu lietotāji – biežāk nekā citi aptaujātie respondenti ar vidējo vai pamata izglītību viņi izmanto depozītus, krājkontu, pensijas, kā arī uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu un ieguldījumus fondos.
• Visbiežāk nevienu no uzkrājumu un ieguldījumu veidiem nav izmantojušas un neizmanto mājsaimnieces, vai sievietes, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
• Salīdzinot pētījuma datus reģionu griezumā, redzams, ka depozītus visbiežāk izmanto iedzīvotāji Rīgā, savukārt pierīgā dzīvojošie visbiežāk izmanto krājkontu, pensijas, ieguldījumus fondos un uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Vidzemē populārākais uzkrājumu veidošanas instruments ir konts, Kurzemē iedzīvotāji visbiežāk savus uzkrājumus glabā seifā, savukārt Latgalē dzīvojošie biežāk nekā citos reģionos norādījuši, ka neizmanto nevienu no uzkrājumu un ieguldījumu veidiem.
• Vīrieši vidēji trīs reizes biežāk nekā sievietes (9% vīriešu pret 3% sieviešu) izmanto ieguldījumus fondos.
• Aptaujātie krieviski runājošie respondenti vidēji trīs reizes biežāk nekā aptaujātie latviešu valodā runājošie respondenti (6% krievu pret 2% latviešu tautības respondentiem) savu uzkrājumu glabāšanai izmanto seifu.