Ražotāju cenu attīstībā nav izteiktu tendenču, to gada pieaugums šī gada pirmajos sešos mēnešos ir svārstījies ap 12%, nepiedzīvojot krasas izmaiņas. Bez noteikta virziena svārstās arī iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenu indekss, taču plašākā diapazonā. Pēc pakāpeniska krituma pirmajā ceturksnī tas pēkšņi „palēcās” aprīlī, galvenokārt dēļ elektrības tarifu kāpuma, bet pēc tam atkal kopumā ir slīdējis uz leju, acīmredzot ražotāju cenas uz leju „spiež” arvien vājākais iekšzemes pieprasījums.

Šis process apstiprina Hansabankas iepriekš izteikto vērtējumu, ka šobrīd patēriņa cenu inflāciju virza galvenokārt enerģijas un pārtikas izmaksu pieaugums, kamēr pērn vēl ļoti ietekmīgs bija arī pārāk spēcīgais iekšzemes pieprasījums. Tāpēc patēriņa cenu inflācijai būs jāsamazinās pat tad, ja ārējo izmaksu kāpums turpināsies, inflācijas ratiem priekšā divu zirgu vietā palicis tikai viens. Ja ārējo izmaksu kāpums neturpināsies un pat pavērsīsies pretējā virzienā, patēriņa cenu inflācijas bremzēšanās varētu notikt strauji.

Eksportētās produkcijas cenu gada pieaugums aprīlī bija sasniedzis ļoti zemu līmeni, tikai 2.3%, taču sekojošajos divos mēnešos atkal ir strauji paātrinājies. Tas varētu būt noticis gan labu, gan sliktu iemeslu dēļ. Labie iemesli būtu vispārējs cenu kāpums pasaulē precēm, kuras eksportē Latvijas ražotāji, kas tiem ļauj prasīt augstāku samaksu par saviem produktiem. Nelabvēlīgais izskaidrojums būtu nepieciešamība celt cenas, jo eksportētājs vairs nevar uz sevi uzņemties izmaksu kāpumu un jāprasa par savu produktu vairāk neatkarīgi no situācijas tirgū, tādējādi radot tirgus daļas zaudēšanas risku.

Aplūkojot cenu kāpumu pa preču grupām, liela daļa izmaiņu ir visai pašsaprotamas, atspoguļojot tiešu un netiešu enerģijas izmaksu kāpumu, kā arī pārtikas cenu kāpumu pasaules tirgū. Ļoti interesants ir metālu cenu kāpums jūnijā pret iepriekšējo mēnesi par 11%, tāpat nozares dalībnieku komentārus noteikti prasa tas, ka gada laikā metāla cenas kāpušas par 29%. Saskaņā ar The Economist izejvielu cenu indeksu, metālu cenas dolāros šobrīd attiecībā pret šo brīdi pirms gada nav mainījušās, tātad eiro rēķinot, tās ir kritušās. Iemesli varētu būt gan Latvijā ražoto produktu kvalitātes (un līdz ar to cenu) kāpums, kuru statistikā var būt grūti nošķirt no „vienkārša” cenu kāpuma, gan Latvijas ražotāju specializācija kādā šobrīd izdevīgā tirgus nišā.

Pēteris Strautiņš, Hansabanka