2004. gada februārī un martā VBO „Profesionālās Karjeras Izvēles Centrs“ pēc a/s „Hansabanka“ iniciatīvas veica pētījumu par 12. klašu skolēnu profesionālajiem plāniem. Pētījumā piedalījās 643 jaunieši no visas Latvijas, un tas ir pirmais tik plaša mēroga pētījums par profesionālo izvēli Latvijā.

Pētījuma rezultāti rāda, ka ne visiem 12. klašu beidzējiem ir skaidrs priekšstats par profesionālās karjeras veidošanu, taču tajā pašā laikā jaunieši apzinās augstākās izglītības nozīmi darba tirgū - 71% aptaujāto vēlas mācīties augstskolā.

Pētījuma rezultātus „Hansabanka“ nodos Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī nosūtīs Latvijas augstskolām.

„Hansabanka kā līderis Latvijas banku sektorā apzinās savu atbildību sabiedrības priekšā, savukārt jaunieši ir viena no tām sabiedrības grupām, kurām ir jāpievērš īpaša uzmanība. Tas, ko mūsu aptaujātie 12. klašu skolēni izvēlēsies mācīties šogad, ietekmēs Latvijas ekonomisko, politisko un sociālo attīstību jau pēc dažiem gadiem“, teica Uģis Zemturis, a/s „Hansabanka“ valdes priekšsēdētājas vietnieks.

Vispopulārākā joma, kuru izvēlējušies 17% respondentu, ir ekonomika un finanses. Tālāk seko jurisprudence, kuru izvēlējušies 13,7% jauniešu, un uzņēmjdarbība un vadība, kuru plāno studēt 13,5% jauniešu. Tajā pašā laikā vērojama samērā liela neskaidrība par profesijas izvēli, jo tikai 33% 12. klašu skolēni ir minējuši vienu konkrētu profesiju, kuru vēlētos apgūt pēc vidusskolas beigšanas, bet pārējie vai nu šaubās, vai arī viņiem padomā ir vairāki „rezerves varianti“.

Salīdzinot zēnu un meiteņu izvēlētās profesijas, jāatzīst, ka kopīgas ir tikai četras jomas – ekonomika un finanses, jurisprudence, uzņēmējdarbība un vadība un dizains, bet kopumā sievietes izvēlas apgūt humanitārās apkalpojošās jomas specialitātes, kā arī medicīnu, bet vīrieši — tehniskās specialitātes un militāro un kārtību sargājošo jomu.

Atbildot uz jautājumu, kas ir, viņuprāt, populārākās profesijas Latviešu jauniešu vidū, respondenti ir izvēlējušies ekonomiku un finanses (69%), jurista profesiju (68,8%) un informācijas tehnoloģijas speciālista arodu (37%). Interesanti, ka pirmās divas sakrīt ar jauniešu reālajām izvēlēm, bet IT vēlas apgūt tikai 8,4% aptaujāto.

Saskaņā ar pētījumu, būtiskākie faktori, kas nosaka profesijas izvēli ir: darbs ar cilvēkiem – par svarīgu to atzinuši 64% respondentu, augsts atalgojums – 60% un augsts izglītības līmenis – 49%. Vismazākā nozīme profesijas izvēlē ir ģimenes tradīcijām – tās par būtiskām atzina 7% respondentu.

Atbildot uz jautājumiem par savām domām un plāniem saistībā ar Eiropas Savienību, vairāk nekā puse — 56% - skolēnu atzinuši, ka vēlētos mācīties kādā no ES valstīm, taču tikai 18% norāda, ka reāli plāno studēt ārpus Latvijas. 70% jauniešu atzinuši, ka viņus uztrauc konkurences pieaugums darba tirgū pēc Latvijas iestāšanās ES, bet, vērtējot dažādu nozaru izredzes ES, 12. klašu skolēni par perspektīvākajām nosaukuši tūrismu (66%) un informācijas tehnoloģijas (47%).

Pētījums arī aplūko izvēles faktorus atsevišķi pa profesiju jomām, jauniešu plānus par studiju kredītiem, populārākās augstskolas, kā arī ar profesionālo izvēli saistītās informācijas nepieciešamību un pietiekamību.

„Pētījums netieši parāda to, kas jauniešiem raksturīgs — šaubas, neskaidrību, sevis meklējumus, pakļaušanos mītiem par „prestižajām un labi atalgotajām profesijām“. Tajā pašā laikā šī brīža Latvijas jaunieši skaidri apzinās augstākās izglītības nepieciešamību. A/s „Hansabanka“ pētījumu nodos Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā, kā arī nosūtīs Latvijas augstskolām. Ceru, ka kopīgā darba rezultātā mēs varam palīdzēt jauniešiem, kuri atrodas dzīvē svarīgā lēmuma priekšā, atrast sev tuvāko un piemērotāko karjeru,“ atzina U. Zemturis.

Pētījuma pilns teksts pieejams katram interesentam BO VAS „Profesionālās karjeras izvēles centrā“.