Šogad ilggadējam konkursam „Gada glezna”, kuru jau 16 gadus organizē Swedbank un Agijas Sūnas galerija, savus darbus ir iesnieguši 74 mākslinieki – kas ir vislielākais pieteikto darbu skaits konkursa vēsturē.

Swedbank Private Banking balvas pasniegšana „Gada gleznas” autoram – konkursa uzvarētājam – notiks 22.decembrī, pl.17 Agijas Sūnas galerijā (Vecrīgā, Kalēju ielā 9/11).

Savukārt jau no šodienas ikviens var piedalīties otrās svarīgākās konkursa nominācijas – Skatītāju simpātiju balvas – uzvarētāja noteikšanā.

No šodienas līdz 16.janvārim Agijas Sūnas galerijā ikviens apmeklētājs var balsot par ''Gada gleznas'' konkursam iesniegtajiem darbiem. Skatītāju simpātiju balvu „Gada gleznas” konkursā sāka piešķirt sāka tikai pirms dažiem gadiem, taču tā jau ir kļuvusi par populāru tradīciju.

''Gada gleznas'' mērķis ir veicināt Latvijas glezniecības jaunradi un attīstību. Tieši tāpēc iesniedzamajiem darbiem ir tikai divi nosacījumi: autoriem jābūt profesionāliem māksliniekiem un gleznām jābūt radītām konkursa norises gadā. Neparasta ir arī konkursa vērtēšanas sistēma, kas aizgūta no Japānas pieredzes – iesniegtos darbus vērtē viens eksperts, kas ir Latvijas mākslinieku vidū un sabiedrībā atzīts gleznotājs, turklāt katru gadu vērtē cits eksperts. Šogad darbus vērtē Helēna Heinrihsone.

„Māksla ir sava veida ceļojums – ceļojums sevis uz apkārtējās pasaules izzināšanā. Tāpēc ik gadu vēlamies pateikties gleznotājiem, kuri dāvā mums šāda ceļojuma iespēju,” saka Swedbank vadītājs Latvijā Māris Avotiņš, kas ''Gada gleznas'' autoram pasniegs balvu 22.decembra svinīgajā ceremonijā. ''Gada gleznas'' organizatore Agija Sūna īpaši norāda, ka šis konkurss ik gadu atklāj kopainu par to, kas notiek Latvijas aktīvo mākslinieku jaunradē.

''Gada glezna'' tiek noteikta jau 16.gadu un ir viens no vissenākajiem kultūras atbalsta projektiem Latvijas jauno laiku vēsturē.

Iepriekšējos ''Gada gleznas'' pastāvēšanas gados par tās laureātiem ir kļuvuši: 1993. gadā - Vija Maldupe, 1994. gadā - Vilis Vizulis, 1995. gadā - Barbara Muižniece (tagad Gaile), 1996. gadā - Jāzeps Pīgoznis, 1997. gadā - Ilze Avotiņa, 1998. gadā - Edgars Valdmanis, 1999. gadā - Ģirts Muižnieks, 2000. gadā - Daina Stabulniece, 2001. gadā - Ilze Neilande, 2002. gadā - Tatjana Krivenkova, 2003. gadā - Aija Jurjāne, 2004. gadā - Gunta Liepiņa, 2005. gadā - Edvards Grūbe, 2006. gadā - Inta Celmiņa, 2007.gadā - Ieva Maurīte.