Jau piecpadsmito reizi tiks noteikta „Gada glezna”, kas ir viens no vissenākajiem kultūras atbalsta projektiem Latvijas jauno laiku vēsturē. Šogad savus darbus konkursam ir iesnieguši 66 mākslinieki, un tas ir vislielākais iesniegto darbu skaits kopš konkursa pirmsākuma.

Hansabankas balvas pasniegšana Latvijas mākslinieku ikgadējā konkursa “Gada glezna” uzvarētājam notiks trešdien, 19. decembrī plkst. 18.00 Agijas Sūnas galerijā (Vecrīgā, Kalēju ielā 9/11).

„Gada gleznas” konkursa ietvaros arī šogad tiks noteikta skatītāju simpātiju balva, ko piešķirt sāka tikai pirms dažiem gadiem, bet kas jau kļuvusi par tradīciju. Jau no šodienas līdz 13. janvārim Agijas Sūnas galerijā ikviens varēs balsot par “Gada gleznas” konkursam iesniegtajiem darbiem.

„Gada gleznas” mērķis ir veicināt Latvijas glezniecības jaunradi un attīstību. Tieši tāpēc iesniedzamajiem darbiem ir tikai divi nosacījumi: autoriem jābūt profesionāliem māksliniekiem un gleznām jābūt radītām konkursa norises gadā. Neparasta ir arī konkursa vērtēšanas sistēma, kas aizgūta no Japānas pieredzes – iesniegtos darbus vērtē viens eksperts, kas ir Latvijas mākslinieku vidū un sabiedrībā atzīts gleznotājs, turklāt katru gadu vērtē cits eksperts. Šogad darbus vērtēja gleznotāja Aija Zariņa.

Hansabankas valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš, kas „Gada gleznas” autoram pasniegs balvu svinīgajā projekta jubilejas ceremonijā, atzīst, ka šis ir emocionālākais bankas projekts, jo izveidots un atbalstīts kopš Hansabankas dibināšanas 1992. gadā. „Gada gleznas” organizatore Agija Sūna īpaši norāda, ka šis konkurss ik gadu atklāj kopainu par to , kas notiek Latvijas aktīvo mākslinieku jaunradē.

Iepriekšējos „Gada gleznas” pastāvēšanas gados par tās laureātiem ir kļuvuši: 1993. gadā - Vija Maldupe, 1994. gadā - Vilis Vizulis, 1995. gadā - Barbara Muižniece (tagad Gaile), 1996. gadā - Jāzeps Pīgoznis, 1997. gadā - Ilze Avotiņa, 1998. gadā - Edgars Valdmanis, 1999. gadā - Ģirts Muižnieks, 2000. gadā - Daina Stabulniece, 2001. gadā - Ilze Neilande, 2002. gadā - Tatjana Krivenkova, 2003. gadā - Aija Jurjāne, 2004. gadā - Gunta Liepiņa, 2005. gadā - Edvards Grūbe, 2006. gadā - Inta Celmiņa.