Nodarbinātības valsts aģentūra pēc Hansabankas iniciatīvas veica pētījumu „12. klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte – OPEN paaudze“, kas parāda, ka mainoties ekonomiskajai situācijai, mainās arī vidusskolas absolventu priekšstati par perspektīvākajām profesijām. Šogad skolēni vairāk izvēlējušies apgūt šādas profesiju jomas - ekonomiku un finanses, būvniecību, kā arī komunikāciju un medijus. Kopumā mazinājusies skolēnu interese studēt tiesību zinātni un veselības aprūpi, bet augusi interese par inženierzinātni, transportu un pārvadājumiem.

Šogad iezīmējas arī jauna tendence – ar katru gadu aizvien vairāk vidusskolas absolventi plāno ņemt studiju kredītu mācību maksas segšanai. Šogad gandrīz 30% 12. klases skolēni plāno ņemt studiju kredītu, kas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada (22%). Tas nozīmē, ka jaunieši pakāpeniski sāk apzināties kvalitatīvas izglītības nozīmi un izvēlas mācīties pilnu studiju laiku. Tai pašā laikā 50,6% respondentu plāno vienlaikus mācīties un strādāt.

„Hansabanka kā vadošā banka Latvijā uzskata par savu atbildību apzināt šī brīža situāciju 12.klašu skolēnu turpmākās profesionālās izvēles jomā. Tieši pareizas profesijas izvēle lielā mērā veidos Latvijas ilgtspējīgu attīstību. Iepriecina, ka šogad pieaudzis to jauniešu skaits, kas pēc vidusskolas beigšanas plāno studēt augstskolā. Diemžēl līdzīgi kā citus gadus, vairāk nekā puse skolnieku, uzsākot mācības vēlas tās apvienot ar darbu. Jauniešiem jāapzinās, ka šajā dzīves posmā kvalitatīvas augstākās izglītības iegūšana ir prioritāte, kas nākotnē būs neatsverams ieguvums un lielā mērā noteiks konkurētspēju darba tirgū. Studiju kredīts ir viena no iespējām, kā būt par pilna laika studentu, atrodot laiku gan mācībām, gan izklaidēm,“ uzsver Oksana Sivokobiļska, Hansabankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja un valdes locekle.

Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju (32,1%), gandrīz pusei ir padomā vairākas profesiju alternatīvas (48,6%), bet ceturtā daļa respondentu vēl nav izvēlējušies nākotnes profesiju.

„Pētījuma mērķis bija noskaidrot 12. klašu skolēnu profesionālos nākotnes plānus, lai varētu veidot efektīvu profesionālās izvēles atbalsta politiku, kas nākotnē nodrošinātu līdzsvarotu darba tirgu un veicinātu Latvijas attīstību”, uzsver Nodarbinātības valsts aģentūras Karjeras pakalpojumu departamenta direktore Dita Lūka.

Ko plāno studēt?
Iepriekšējā mācību gadā skolēni pēc vidusskolas beigšanas izvēlējušies studēt uzņēmējdarbību un vadību (2007.g. 11%), bet šogad pirmo vietu ieņem ekonomika un finanses (12%). Šogad aptaujāto skolēnu profesiju jomas izvēles topa otrajā vietā ir būvniecība (8,7%), bet trešajā vietā – komunikācijas un mediji (8,6%). Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā otrajā un trešajā vietā bija medicīna (9%) un būvniecība un arhitektūra (8%). Šogad jauniešu interese par veselības aprūpi ir kritusies un tā ierindojusies tikai 6.vietā (7,3%). Savukārt augusi interese par komunikācijām un medijiem. Iepriekšējā gadā šī profesiju joma nebija pat starp 10 biežāk izvēlētajām.

Hansabankā – visplašākās iespējas studentiem
Pētījums rāda, ka Hansabanka ir visatpazīstamākā banka vidusskolēnu vidū, jo 85,2% respondentu atzīmējuši to kā banku, kur iespējams saņemt kredītu studijām. Tas parāda, ka Hansabanka ir jauniešiem tuvākā banka, kas piedāvā individuālus un izdevīgus finanšu risinājumus ikviena vajadzībām. Hansabankai seko SEB banka (57.8%) un Parex banka (40.4%).
Šogad Hansabanka piedāvā visplašāko finanšu risinājumu klāstu studiju maksas un studiju izdevumu segšanai, kas piemēroti visdažādākajām studentu vajadzībām. Studiju kredīts ar valsts galvojumu ir izdevīgs tiem, kuri vēlas segt mācību izdevumus visā studiju laikā. Studējošo kredīts ar valsts galvojumu ļauj saņemt naudu ikdienas tēriņu segšanai visā studiju periodā. Savukārt Hansabankas studiju kredīts ir piemērots tiem, kuriem nepieciešami līdzekļi pirmajam maksājumam par studijām. Hansabanka piedāvā arī īpašu studiju kredītu Latvijas Universitātes 1. kursa pamatstudiju programmu studentiem, kas ir vispiemērotākais risinājums pirmās studiju iemaksas segšanai. Savukārt tiem, kuri plāno studēt ārpus Latvijas, vispiemērotākais risinājums būs kredīts studijām ārvalstīs, ar kuru var segt gan mācību maksu, gan uzturēšanās izdevumus.

Ko uzskata par perspektīvām nozarēm?
Vēl viens faktors, kas apstiprina priekšstatu maiņu līdz ar izmaiņām ekonomikā, ir jauniešu domas par perspektīvākajām profesijām – 1.vietā ierindojas ekonomika un finanses (49%), 2.vietā – veselības aprūpe (48%), bet trešajā vietā – inženierzinātnes (42%). Salīdzinājumam – iepriekšējā gadā par perspektīvāko jomu 12. klases skolēni atzina celtniecību (54%), savukārt šogad vairs tikai 29% (2008.g. - 8.vieta). Starp perspektīvajām jomām ir minēts tūrisms, informācijas tehnoloģijas, zinātne, pakalpojumu sfēra, vadība un ražošana. Taču ne visas šīs perspektīvās jomas parādās starp jauniešu izvēlētajām profesijām. Piemēram, inženierzinātne ir atzīta par vienu no perspektīvākajām profesijām, tai pašā laikā šī joma neparādās starp desmit populārākajām izvēles profesijas jomām.

Meitenēm – humanitārās, zēniem – tehniskās jomas
Salīdzinot zēnu un meiteņu izvēlētās profesijas, iezīmējas atšķirības. Meitenēm desmit biežāk izvēlētajās profesijās neparādās tehniskās jomas – būvniecība, informāciju tehnoloģijas, transports un loģistika. Savukārt zēni mazāk izvēlas humanitārās jomas, tādas kā komunikācijas un mediji, izglītība, tūrisms. Meitenes pēc vidusskolas visbiežāk vēlas apgūt ekonomiku un finanses (12,8%), komunikācijas un medijus (11,2%) un mākslu un kultūru (9,7%). Savukārt zēni - būvniecību (15,8%), ekonomiku un finanses (10,6%), kā arī vadību un administrēšanu (9,8%). Salīdzinot profesiju jomas, kuras pēc vidusskolas beigšanas vēlas apgūt latviešu un krievu skolu audzēkņi, var secināt, ka izvēles ir līdzīgas, bet atšķiras izvietojums „top 10“. Abās grupās pirmo vietu ieņem ekonomika un finanses. Savukārt krievu skolu audzēkņiem otrajā vietā ir humanitārās zinātnes (latviešiem – komunikācija un mediji), bet trešajā vietā - būvniecība (latviešiem – vadība un administrēšana).

Vēlas mācīties un strādāt ārzemēs, taču nezina, kā to sasniegt
Gandrīz puse respondentu (48.4%) norādījuši, ka vēlētos mācīties kādā citā valstī, tikai nezina, kā to sasniegt. Tikai 12.8% norādījuši, ka viņiem ir reāls plāns par iespējām studēt ārpus Latvijas. Līdzīgas atbildes ir arī uz jautājumu par darba iespējām ārpus Latvijas: 51.5% skolēnu norādījuši, ka vēlētos strādāt ārzemēs, taču viņiem nav reāla plāna, kā to īstenot. Taču 16.5% ir reāls plāns, kā īstenot savus nodomus par darbu ārzemēs.

Svarīgākais – augsts atalgojums
Pētījums rāda, ka jauniešu profesiju jomu izvēli galvenokārt nosaka: augsts atalgojums (66.6%), darbs ar cilvēkiem (64.3%) un labi kolēģi (49.3%). Tiem seko iespēja strādāt ārvalstīs (49.2%), intelektuāls darbs (46.9%) un profesijas prestižs (46.8%). Savukārt, par visbūtiskāko informāciju izglītības un profesijas izvēlē jaunieši uzskata profesijas atalgojumu (70.4% aptaujātie to novērtējuši kā ļoti svarīgu faktoru), kam seko izglītības iegūšanas iespējas izvēlētajā profesijā (62%) un profesijas pieprasījums darba tirgū (55%).

Populārāko augstskolu trumpis – dažādība Populārākās augstskolas, kuras skolēni norādījuši kā iespējamo studiju vietu ir Latvijas Universitāte (41%), Rīgas Tehniskā universitāte (21.5%), Rīgas Stradiņa universitāte (11.2%) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (7.6%). Šo augstskolu popularitāti lielā mērā var skaidrot ar to, ka tās piedāvā apgūt ļoti plašu specialitāšu klāstu un atbilst jauniešu vidū iecienītām un populārām izglītības programmām.

Par pētījumu
Turpinot Hansabankas un Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras sadarbību no 2004. gada, Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti jau ceturto gadu veic pētījumu “Profesionālo plānu izpēte 12. klašu skolēnu vidū”. Pētījuma mērķis ir veicināt efektīvu profesionālās izvēles atbalsta politiku, kas nākotnē varētu nodrošināt sekmīgi funkcionējošu darba tirgu un līdzsvarotu Latvijas attīstību. Pētījuma gaitā tika aptaujāti 912 latviešu un krievu tautības 12. klašu skolēni vecumā no 17 līdz 20 gadiem no visas Latvijas, kas ir 5% no kopējā vidusskolas absolventu skaita. 12.klases skolēnu anketēšana veikta 2008. gada martā, t.i., dažus mēnešus pirms vidusskolas absolvēšanas.