Makroekonomiskā situācija Latvijā signalizē par stabilizāciju, un aizvien aktuālāks kļūst jautājums arī par privātpersonu kreditēšanas tirgu, kas atjaunojas līdz ar ekonomikas izaugsmi. Swedbank ir gatava aktīvi kreditēt jaunajos ekonomikas apstākļos. Bankai ir lielākā pieredze gan kreditēšanā, gan arī krīzes situāciju risināšanā un atbalsta sniegšanā klientiem, kas ir pamatā kredītņēmēju finanšu stabilitātei ilgtermiņā.

“Divu iepriekšējo gadu ekonomiskā lejupslīde devusi mums pieredzi un ļauj objektīvi novērtēt – kurš šobrīd grib un var aizņemties. Pieredze mainījusi arī iedzīvotāju paradumus, veicinot pārdomātākus lēmumus. Un pieredze ir pamats kredītņēmēju drošībai ilgtermiņā,” uzsver Oksana Sivokobiļska, Swedbank Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja un valdes locekle Latvijā. „Kopējais Swedbank izsniegto hipotekāro kredītu skaits ir 55 000. Klientiem, kuriem ekonomikas lejupslīdes laikā mainījusies maksātspēja, nodrošinām virkni risinājumu – vairāk nekā 8 000 hipotekāro kredītņēmēju esam samazinājuši ikmēneša maksājumu grūtību periodam. Taču arī pēc dziļas recesijas 80% no visiem Swedbank kredītņēmējiem – hipotekāro, patēriņa kredītu un līzinga ņēmējiem - laikus veic savus kredītu maksājumus”.

Paradumi kļūst pārdomātāki
Mainoties ekonomiskajai situācijai, iedzīvotāju paradumi kļuvuši racionālāki. Salīdzinot 2007. un 2010. gada iedzīvotāju pētījuma datus par pieprasījumu, ievērojami audzis “Prātīgo” patērētāju skaits (sabalansē ikmēneša ienākumus un izdevumus): no 35% 2007.gadā līdz 47% šogad. Savukārt “Tērētāju,” kuru izdevumi ik mēnesi pārsniedz ienākumus, īpatsvars ir samazinājies: no 41% 2007.gadā līdz 36% šogad. Samazinājies arī taupīgo iedzīvotāju skaits (ienākumi biežāk ir lielāki par izdevumiem): no 24% 2007.gadā līdz 18% šogad.

Iedzīvotāji kļuvuši racionālāki, arī izvērtējot tādu lielu pirkumu veikšanu kā nekustamā īpašuma iegāde. Kā rāda Swedbank pētījuma* dati par iedzīvotāju pieprasījumu un plāniem attiecībā uz nekustamā īpašuma, automašīnas un citu lietu iegādi, šobrīd iedzīvotāji visbiežāk (22%) apsver iespēju uzlabot jau esošo dzīvesvietu – to remontējot, renovējot (2008.gadā – 16%). Savukārt jauna nekustamā īpašuma iegādi apsver 8% respondentu (2008.gadā – 15%).

Iedzīvotāju atbildes par pieprasījumu rāda, ka šobrīd lielākā daļa jeb 43% savas iespējas aizņemties vērtē atbildīgi, norādot, ka nejūtas pietiekami droši par nākotnes ienākumiem, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības. Savukārt katrs desmitais respondents (10%) norādījis, ka saņemt mājokļa kredītu šobrīd nebūtu problēmu, jo ienākumi ir pietiekami augsti un tiek saņemti oficiāli. Savukārt 3% aptaujāto atzinuši, ka ienākumi ir pietiekami augsti, taču tiek saņemti daļēji neoficiāli, kas šobrīd liedz saņemt kredītu.

Mājokļu pieejamība augsta
Lai gan vidējā cena par vienu nekustamā īpašuma kvadrātmetru no 2009.gada decembra palielinājusies vidēji par 10%, mājokļu cenas joprojām ir pietiekami zemas, lai būtu pieejamas ģimenēm ar vidējiem ienākumiem. Kā rāda mājokļa cenas pieejamības indekss**, Latvijā vidēji lielas platības mājokļa iegādei nepieciešama summa, kas pielīdzināma 4.5 gadu mēnešalgām. Eiropas Savienības valstīs šis indekss ir vidēji 4 – 6 gadi. Latvijā un Igaunijā dzīvokļu cenas šobrīd ir pieejamākas, nekā Lietuvā, taču paredzams, ka ar laiku šī starpība izlīdzināsies.

Turklāt Swedbank apkopotā informācija apliecina apdomīgumu arī mājokļa veida un vietas izvēlē – cilvēki izvēlas mājokļus, kas atbilst viņu šī brīža (nevis nākotnes) finansiālajām iespējām. No aptaujātajiem respondentiem, kuri plāno iegādāties mājokli tuvākā gada laikā, vislabprātāk to iegādātos kādā no Latvijas pilsētām (atbildi minējuši 26% aptaujāto). Tie, kuri plāno iegādāties mājokli Rīgā, visbiežāk kā vēlamo īpašuma atrašanās vietu norādījuši Zolitūdi (atbildi norādījuši 26% respondentu), Čiekurkalnu (atbildi norādījis 21% aptaujāto), kā arī Rīgas centru vai Kluso centru (13% respondentu norādītā vēlamā mājokļa atrašanās vieta). Kā vismazāk iekārojamās mājokļa atrašanas vietas norādītas tādi Rīgas mikrorajoni kā Pļavnieki un Imanta (kā izvēli nav atzīmējis neviens no respondentiem). Tāpat salīdzinoši neliels skaits respondentu plāno iegādāties mājokli Mežciemā un Mežparkā (atbildi norādījuši 3% aptaujāto), kā arī Purvciemā, Teikā un Ziepniekkalnā (atbildi norādījuši 5% aptaujāto). Visvairāk potenciālo mājokļu pircēju (37%) plāno iegādāties privātmāju, 18% - dzīvokli jaunajā projektā, 16% - sērijveida dzīvokli, bet 13% - dzīvokli pirmskara dzīvojamā ēkā.

Swedbank kreditēšanas politika

“Kā klientu personīgo finanšu konsultanti, rūpējamies par to, lai cilvēks spētu saglabāt savu “finanšu veselību” ilgtermiņā. Šobrīd Swedbank izsniedz aizdevumus klientiem, kuriem ir pamatota vajadzība, iespēja saņemt kredītu un izpratne par atbildīgu aizņemšanos,” uzsver Dzintars Kalniņš, Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs.

Aizdevumu var saņemt Swedbank klienti, kuriem ir:

• stabili ikmēneša ienākumi un darba devējs;
• izglītība un darba pieredze;
• Swedbank ir pamatbanka (alga vai citi ienākumi tiek skaitīti Swedbank kontā);
• laba kredītvēsture;
• kopējās kredītsaistības veidos ap 30% no mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem;
• uzkrājumi un iespējas līdzfinansēt kredītu.

Kam šobrīd aizņemties nebūtu vēlams:

• ir daļēji oficiāli un daļēji neoficiāli ienākumi;
• ja vajadzīgs 100% finansējums, nav pašu ieguldījuma;
• jau ir lielas kredītsaistības, kas pārsniedz 30% no mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem;
• ir slikta kredītvēsture (par esošām saistībām tiek maksāts ar kavējumiem, vai jau uzkrāti parādi);
• nesabalansēta finanšu plūsma (dzīve “no algas līdz algai”).