Aprīlis
15.	Hansabanka prezentē jaunāko Baltijas makroekonomikas apskatu

A/s "Hansabanka" Finansu tirgus daļa Hansabank Markets izdevusi jaunāko pētījumu "Baltijas makroekonomikas apskats", kurā apkopota informācija par nozīmīgākajām norisēm Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ekonomikā. Ņemot vērā ekonomisko attīstības tempu palēnināšanos pasaulē, bankas analītiķi prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu Latvijā 2002. gadā 4,5% apjomā, paredzot straujāku IKP palielināšanos 2003. gadā, kad IKP varētu pieaugt līdz 6,1%.

Hansabank Markets uzskata, ka negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomisko attīstību atstās globālās ekonomikas lejupslīde, kas, iespējams, sasniegusi savu zemāko līmeni. 2003. gadā gaidāma globāla mēroga atveseļošanās, kas palielinās arī IKP pieaugumu. Tomēr ir gaidāms, ka atveseļošanās no globālās recesijas būs lēna, it īpaši Eiropas Savienībā (ES), kur faktiskais kopprodukta pieaugums gaidāms tikai gada otrajā pusē. Līdz ar to sagaidāms, ka ES valstu ekonomikas lejupslīdes sekas Latviju skars vēlāk.

Privātā patēriņa pieaugums

HBM jaunākajā pētījumā paredz, ka pieaugs privātais patēriņš, kas būs saistīts ar algu palielinājumu un izdevīgajām kredītu iespējām. Paredzams, ka sīvākas konkurences iespaidā varētu pazemināsies aizņēmumu procentu likmes un bankas turpinās agresīvu kreditēšanas politiku. Procentu likmes kredītiem un depozītiem ārvalstu valūtās, iespējams, palielināsies tikai gada beigās, kad ASV un eirozonas centrālās bankas ieviesīs stingrāku monetāro politiku, palielinot bāzes procentu likmes.

Vēl viens iekšējo pieprasījumu veicinošs faktors būs investīciju pieaugums, jo integrācija ES prasa ieguldīt lielas investīcijas vairākos sektoros, kā arī uzlabo Latvijas biznesa vides pievilcību ārvalstu investoriem.

Mājsaimniecību patēriņa pieaugums, pēc HBM prognozēm, par spīti augstāka bezdarba draudiem, arī turpmākajos gados būs salīdzinoši spēcīgs. Bezdarba līmenis pieaugs 2002. gada pirmajā pusgadā, ko nosaka ne tikai cikliskie faktori, bet galvenokārt strukturālas problēmas darba tirgū.

Imports, tekošā konta deficīts

Paredzams, ka importa pieaugums arī turpmāk salīdzinājumā ar eksporta pieaugumu būtiski nesamazināsies. Tomēr sakarā ar iekšējo un ārējo faktoru līdzsvara trūkumu saglabāsies ievērojams tekošā konta deficīts, lai gan tas varētu nebūt tik liels kā 2001.gadā. Pagājušā gada maksājumu bilanci būtiski ietekmēja Latvijas Kuģniecības darījums par triju kuģu iegādi. Visa 2002. gada laikā eksporta iespējas būs ierobežotas, bet vietējais patēriņš un investīcijas saglabās stabilu pieprasījumu pēc importa.

Valdības patēriņš un fiskālā politika

2002.gadā valsts fiskālais deficīts ievērojami pārsniegs iepriekšējā gada rādītāju. Pirmsvēlēšanu atmosfēra nosaka, ka valdība necentīsies samazināt izmaksas pat tad, ja ieņēmumu plūsma būs mazāka nekā plānots.

Hansabank Markets skeptiski vērtē valdības izredzes sasniegt šī gada budžetā plānoto ieņēmumu pieaugumu, jo budžets ir sastādīts balstoties uz pieņēmumu, ka tiks panākts 6% IKP pieaugumus. Hansabank Markets paredz, ka izaugsmes rādītājs šogad būs zemāks, līdz ar to budžeta deficīts varētu būt lielāks par parlamenta apstiprinātajiem 2,5% no IKP.

2003. gadā fiskālais deficīts varētu būt mazāks, jo Latvija centīsies panākt atbilstību ES Māstrihtas kritērijiem, tomēr kopumā viss būs atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem un jaunās valdības politikas.

Inflācijas prognoze

Pēc HBM prognozēm, 2002. gada sākumā inflācija saglabāsies virs 3%, bet līdz gada vidum tā samazināsies. Vidējā 2002. gada inflācija būs 2,5%, bet 2003. gadā patēriņa cenu līmenis pieaugs par 3,3%. Saeimas vēlēšanas, kas notiks 2002. gada oktobrī, ierobežos regulējamo cenu pieaugumu, taču pēc vēlēšanām varētu novērot diezgan strauju cenu pieaugumu šajā sektorā.

Tranzīta biznesa prognozes

Jaunu ostu atvēršana Krievijā stipri ierobežo Baltijas valstu tranzīta pieaugumu, un īpaši smagi tas skar Latviju. Tomēr, ņemot vērā zemās naftas cenas un lielās atmaksājamo parādu summas, ir paredzams, ka Krievija paaugstinās naftas un citu izejvielu eksportu vai vismaz saglabās to pašreizējā līmenī. Līdz ar to Baltijas tranzīta biznesa zaudējumi varētu nebūt pārāk lieli. Negatīvi Latvijas tranzīta biznesu varētu ietekmēt arī citi aspekti, to skaitā nelabvēlīgie dzelzceļa tarifi.

Eksports

Kopumā Latvijas eksports turpinās pakāpeniski atgūt savas tirgus pozīcijas Krievijā, kas tika zaudētas 1998.gada finanšu krīzes laikā. Ņemot vērā Krievijas ekonomikas nostiprināšanos, eksportam šajā virzienā vajadzētu turpmākajos gados palielināties. Arī eksports uz citām valstīm varētu pieaugt, jo palielināsies Latvijas ražotāju konkurētspēja. To varētu ietekmēt tas, ka drīzumā vajadzētu sākt atmaksāties lielajām tiešajām ārvalstu investīcijām, kas varētu palielināt vietējās ražošanās efektivitāti un produktu kvalitāte varētu sasniegt ES kvalitātes prasību līmeni.

Hansabank Markets paredz, ka turpmākajos gados investīciju pieauguma tempi Latvijā būs stabili un 2002. un 2003.gados turpinās ieplūst tiešās ārvalstu investīcijas, neņemot vērā to, ka ir palikuši tikai daži lieli privatizējami uzņēmumi.

Makroekonomikas apskats

Baltijas makroekonomikas apskatā, kas tapis sadarbojoties visu triju Baltijas valstu Hansabank Markets ekonomikas analītiķiem, sniegts vispusīgs makroekonomikas vērtējums, būtiskāko ekonomikas raksturlielumu analīze un prognozes. Hansabank Markets veiktais pētījums par makroekonomikas situāciju Baltijas valstīs trīs reizes gadā tiek izplatīts gan bankas klientiem, gan arī ekonomikas studiju virzienu studentiem augstākajās mācību iestādēs, kā arī masu medijiem un citiem interesentiem.

Jaunāko apskatu var apskatīt visi interesenti Hansabankas mājas lapā www.swedbank.lv.

Hansabank Markets ir Hansabank Grupas biznesa struktūrvienība, kuras sastāvā ietilpst arī a/s Hansabanka Finansu tirgus daļa, kura ir pārstāvēta visās trijās Baltijas valstīs. Hansabank Markets ir viena no aktīvākajām Baltijas valstu finansu tirgus dalībniecēm, - pašlaik tā ir stabils līderis institucionālo klientu apkalpošanas ziņā. Hansabank Markets nodarbojas ar dažādu finansu instrumentu tirdzniecību gan savā, gan klientu uzdevumā, kā arī organizē parāda vērtspapīru un riska kapitāla emisijas.