Jaunumi 2009 - 66% iedzīvotāju uzskata, ka viņiem būtu jāuzkrāj vairāk līdzekļu vecumdienām, nekā to dara pašlaik




	Jau šo svētdien – Labestības diena visā Latvijā! 21.05.2012 Lasīt vairāk Swedbank UKC aptauja: Iedzīvotāji visbiežāk novērtē mārketinga akcijas ar tūlītēju ieguvumu 21.05.2012 Lasīt vairāk Swedbank pētījums: Ja vecāki izvēlētos profesiju bērnam, uzņēmēju Latvijā būtu visvairāk 18.05.2012 Lasīt vairāk Visi jaunumi

Jūlijs
13.	66% iedzīvotāju uzskata, ka viņiem būtu jāuzkrāj vairāk līdzekļu vecumdienām, nekā to dara pašlaik

Kā rāda Swedbank veiktais pētījums* par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veikšanas paradumiem un novērtējumu, vairāk nekā puse jeb 53% iedzīvotāju savus šī brīža uzkrājumus vecumdienām novērtē kā zemus vai ļoti zemus. Uzmanību piesaista fakts, ka iedzīvotāji atzīst - viņiem būtu jāuzkrāj vairāk un viņu šī brīža uzkrājumi vecumdienām ir nepietiekami, taču taipat laikā 56% aptaujāto izvēlas konkrēta lēmuma pieņemšanu atlikt, norādot, ka neplāno sākt veidot papildus uzkrājumus pensijai (piemēram, pievienojoties pensiju 3. līmenim).

Tikai 10% aptaujāto respondentu norādījuši, ka viņu uzkrājumi vecumdienām ir normas robežās. Savukārt 37% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem nav uzkrājumu vecumdienām. Vīrieši gandrīz divas reizes biežāk nekā sievietes (32% vīriešu pret 17% sieviešu) novērtējuši savus uzkrājumus vecumdienās kā zemus. Taču tas nebūt nenozīmē, ka sieviešu uzkrājumi vecumdienām ir lielāki – sievietes visbiežāk (atbildi minējušas 40% respondentes) atzīmējušas, ka viņām uzkrājumu vispār nav.

Pārliecinošs vairākums jeb 78% aptaujāto respondentu vecumā no 40 līdz 49 gadiem, atbildējuši, ka viņiem vecumdienām būtu jāuzkrāj vairāk un daudz vairāk finanšu līdzekļu nekā šobrīd. 25% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka vecumdienām viņiem būtu jāuzkrāj tāpat kā līdz šim, savukārt tikai 8% respondentu norādījuši, ka finanšu līdzekļi vecumdienām viņiem nav jāuzkrāj.

Atbildot uz jautājumu, vai tuvākajā laika plāno uzsākt veikt papildus uzkrājumus pensijai, piemēram, pievienojoties pensiju 3.līmenim, teju ceturtā daļa jeb 24% respondentu atbildējuši apstiprinoši – plānojot uzsākt uzkrājumu veidošanu tuvākajā laikā vai pēc pāris gadiem. Tikai 11% iedzīvotāju norādījuši, ka jau pievienojušies pensiju 3.līmenim un veic papildus uzkrājumus vecumdienām.

“Bieži vien mūsos ir apņemšanās uzsākt kaut ko jaunu, piemēram, sportot, ieturēt diētu, apmeklēt muzeju, kurā nekad neesam bijuši, vai arī uzsākt uzkrājumu veidošanu. Citiem vārdiem sakot, esam atvērti pozitīvām pārmaiņām, taču pietrūkst impulsa. Tāpēc mēs, Swedbank, rosinām uztvert šo ekonomikas pārmaiņu laiku kā galveno impulsu un pamudinājumu sākt uzkrājumu veidošanu pensiju trešajā līmenī. Svarīgākais, kas jāapzinās – šodien par pienācīga dzīves un komforta līmeņa nodrošināšanu vecumdienās ir atbildīgs katrs pats, un to iespējams sākt veidot jau šodien,” saka Swedbank Atklātais Pensiju Fonds valdes loceklis Māris Sīlītis.

Pētījumi par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem un novērtējumu veikti arī ASV, iezīmējot ļoti līdzīgas tendences – piemēram,ekonomistu Ričarda Tālera (Richard Thaler) un Kāsa R. Sansteina (Cass R. Sunstein) pētījumā 68% aptaujāto respondentu novērtējuši savus uzkrājumus vecumdienām kā pārāk zemus, savukārt 31% iedzīvotāju minējuši, ka viņu uzkrājumi vecumdienām ir apmēram vajadzīgajā līmenī.

Komentē eksperti:

Roberts Ķīlis, sociālantropologs

Tas, ka Latvijas iedzīvotāji pārsvarā orientējas īstermiņā, ir jau kādu laiku zināms fakts, kura svarīgākie cēloņi ir divi. Pirmkārt, padomju laikā augušajiem nākotnes plānošana un lemšana lielā mēra bija sabiedrisko organizāciju rokās. Un arī tūlīt pēc padomju laika beigām vajadzēja domāt par iztiku īstermiņā – kā izdzīvot šodien. Otrs iemesls ir nesenais optimisms saistībā ar straujo ienākumu un patēriņa kāpumu, kas visās valstīs izraisīja īstermiņa domāšanas dominēšanu (to skaidri rāda neskaitāmi pētījumi).
Taču šajā gadījumā situācija ir sekojoša: normatīva - vērtību līmenī un sociāli akceptēti cilvēki atzīst nepieciešamību iespringt, atmest kaitīgos ieradumus, rīkoties prātīgi. Taču nākošajā – plānošanas līmenī jau ir nopietnas grūtības, jo īstermiņā vairāk valda oportunisms un situatīvisms - sak, tad jau redzēs, skatīsies pēc apstākļiem. Visbeidzot, visgrūtāk ir ar piespiešanos (commitment). Jāsaka, ka spēja piespiesties un īstenot gan klibo arī valstij. Tadējādi, nav labu lomu modeļu, ko ņemt par paraugu, kad cilvēki ir izdomājuši, izplānojuši vidējā termiņā un istenojuši savas apņemšanās, un viņiem klājas labāk, nekā tiem, kuri nav plānojuši un darījuši.
Tadējādi es domāju, ka problēma ir pozitīvas, sociāli atzītas motivācijas piespiesties švakums. Dominē “tad jau redzēs un skatīsies kā būs” attieksme, kas ir demotivējoša.

Viesturs Rudzītis, psihoterapeits

Situāciju, kādu atklāj pētījuma rezultāti var izskaidrot kā daudzu faktoru darbības sekas (mijiedarbību):
Pirmkārt, zināšanu un iemaņu trūkums par to, kā administrēt savu naudu, un kā (arī nespēja) disciplinēt sevi.
Otrkārt, tā noteikti ir iedzīvotāju neuzticība – naudai, politiķiem, veselības aizsardzībai (ka tā varētu būt pietiekami laba, lai ļautu nodzīvot līdz sirmam vecumam) un demogrāfiskajai situācijai (vai pēc 20-30 gadiem būs, kas pelna?)
Treškārt, joprojām dominē iracionāla ticība un atkarības sajūta – gan jau kāds parūpēsies par mani, kā arī mazvērtības sajūta – mēs pašapliecinoties braucam ar dārgām mašīnām tā vietā, lai atlicinātu naudu un veidotu uzkrājumus.
Ceturtkārt, cilvēkos ir vainas sajūta - atkarīgu cilvēku ģenerāla nedrošība par sevi - "es droši vien dzīvoju nepareizi", tāpēc viegli atzīstu, ka neuzkrāju un ka tas ir slikti.

* Iedzīvotāju uzkrājumu veikšanas paradumi, novērtējums. Pētījums veikts, aptaujājot vairāk nekā 900 respondentu vecumā no 20 līdz 49 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.

Jau šo svētdien – Labestības diena visā Latvijā!

Swedbank UKC aptauja: Iedzīvotāji visbiežāk novērtē mārketinga akcijas ar tūlītēju ieguvumu

Swedbank pētījums: Ja vecāki izvēlētos profesiju bērnam, uzņēmēju Latvijā būtu visvairāk