Jaunākajā Swedbank Baltijas makroekonomikas apskatā konstatēts, ka situācija Baltijas valstu ekonomikā ir smaga un arī prognožu samazinājumi kopš mūsu iepriekšējā apskata aprīlī ir ievērojami. Taču labā ziņa - nākotnes izredzes vairs tik krasi nepasliktinās.

Prognozējam, ka 2009.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 17% (aprīlī par 15%). Lietuvas IKP dinamikas prognoze ir samazināta no -13% līdz -16%, bet Igaunijas — no -10.5% līdz -14%. Iemesli visās trijās valstīs ir līdzīgi: 2005-2008.gada nesabalansētās izaugsmes sekas, kā arī dziļā pasaules ekonomikas krīze. Arī zemākais punkts ekonomikā visās trijās valstīs varētu tikt sasniegts apmēram vienlaicīgi — 2010.gadā, nedaudz tālāk nesabalansētību korekcijas process ir pavirzījies Igaunijā, taču trīs valstu cikliskā dinamika tuvinās. Lietuvā, kur pārmērīgā optimisma periods turpinājās visilgāk, arī izmaiņu temps ir visstraujākais.

Latvijā – pielāgošanās un pārstrukturēšanās
Latvijā līdz nākamā gada sākumam lejupslīde ekonomikā būs visumā noslēgusies, kopprodukts turpinās lēnām samazināties 2010.gada pirmajā pusē (galvenokārt valsts izdevumu samazināšanas ietekmē), taču gada beigās jau iespējams neliels pieaugums. Taču bāzes efekta (2009.gadā izmaiņas lejupejošā virzienā ir un būs straujas) kā arī patēriņa un investīciju krituma dēļ, nākamajā gadā kopumā kopprodukts vēl būs par aptuveni 3% mazāks nekā šogad.

Privātais sektors Latvijā ir negaidīti strauji pielāgojies izmaiņām makroekonomiskajā vidē. Ļoti straujā krājumu samazināšana bija viens no galvenajiem iemesliem pārsteidzoši dziļam IKP kritumam 1.ceturksnī par 18%. Daudziem uzņēmumiem ir izdevies vienoties ar darbiniekiem par algu līmeni, kas ļauj šiem uzņēmumiem uzlabot konkurētspēju un nākotnes attīstības perspektīvas.

Valsts pārvaldē strukturālās reformas uzņem apgriezienus, taču ļoti daudz vēl jādara. Svarīgi, lai tās būtu nevis sasteigta reakcija uz finansējuma samazināšanu, bet stratēģiski pārdomāta, sistemātiska rīcība. Vasaras laikā ir jāvienojas par 2010-2012.gada budžeta pamatnostādnēm, jo budžeta likuma apstiprināšanas laikā valdībai aktuāli būs sociālās spriedzes mazināšanas pasākumi. Līdz šim valdošā neskaidrība par turpmāko valdības politiku un lēmumu sasteigtība ir padarījusi privātajam sektoram sarežģītāku jau tā grūto adaptēšanos dziļajai ekonomikas recesijai. Šie faktori arī mudina uzņēmumus atlikt investīcijas, līdz ar to padziļina krīzi un bremzē ekonomikas izaugsmes atsākšanos.

Ekonomikā arī patīkami pārsteigumi
Kopš aprīļa bijuši arī patīkami pārsteigumi. Pēc straujā krituma gadu mijā preču eksports kopš februāra ir nedaudz pieaudzis. Apbrīnojamu vitalitāti demonstrē kokapstrādes nozare, kurai izdevies pietuvināties pērnā gada līmenim un palielināt pārdošanu sarūkošos tirgos. Pārsteidzoši noturīgas izrādījušās tranzīta plūsmas. Tūristu skaits ir samazinājies, taču Rīgas lidostā strauji aug tranzīta pasažieru skaits. Tekošā konta stāvoklis ir uzlabojies straujāk, nekā to paredzēja jebkuras prognozes, 1.ceturksnī jau ir panākts tekošā konta pārpalikums. Tas daļēji skaidrojams ar ārvalstu investoru zaudējumu norakstīšanu, taču arī tirdzniecības bilance strauji tuvojas pārpalikumam, kas varētu tikt sasniegts gada 2.pusē. Straujā ārējās nesabalansētības izzušana liek skeptiskāk izturēties pret apgalvojumiem par lata pārvērtētību, šķiet, šī problēma ir bijusi pārvērtēta, kā arī dod cerības ātrākai izaugsmes atjaunošanai nākotnē.

Kā jau prognozējām, aprīlī atsākās cenu kritums, ko gada sākumā pārtrauca netiešo nodokļu paaugstināšana. Cenas kritīsies arī šī gada 2.pusē un deflācijas procesa turpināšanās sagaidāma arī nākamgad. To noteiks gan ļoti vājais iekšējais pieprasījums, gan deflācijas spiediena pastiprināšanās pasaulē.

Strukturālās reformas – izšķirošs faktors