|
Piektdien, 12. jūnijā notika pirmā Swedbank organizētā interaktīvā mediju ieguldījumu darbnīca, kuras laikā Swedbank Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Harijs Švarcs uzstājās ar izglītojošu lekciju un praktiskiem uzdevumiem par ieguldījumu stratēģijas veidošanas pamatprincipiem un nozīmīgākajiem faktoriem, kā arī analizēja ieguldījumu veidošanas iespējas Latvijas ekonomiskās situācijas kontekstā. Laikā, kad notiek būtiskas izmaiņas valsts ekonomikā un sabiedrībā, iespējams pārliecināties, ka tie iedzīvotāji, kuri bija laicīgi izveidojuši uzkrājumus tagad patiesi novērtē to vērtību. Savukārt tie, kuriem tādu nav, šobrīd meklē papildus iespējas uzkrājumu veidošanai. Tāpēc svarīgi saprast, kā izvēlēties sev piemērotākos uzkrājumu veidus, arī to, kā civēka vecums, ienākumi, pieredze un personīgie faktori ietekmē ieguldījumu izvēli, un kādas ir pašlaik Latvijā vērojamās tendences šajā jomā.
Aplūkojot izplatītākos finanšu tirgus instrumentus, jāmin noguldījumi, dinamiskie depozīti, obligācijas un akcijas. Ieguldījumu fondi būtībā ir vairāku ieguldītāju līdzekļu apvienojums, ko pārvalda peofesionāls ieguldījumu pārvaldnieks ar mērķi gūt maksimāli lielu peļņu, ieguldot vērtspapīros. Ieguldījumu portfeļa izveides, uzraudzības un pārskatīšanas procesā būtiski sekot līdzi diviem faktoriem – riskam un ienesīgumam. Pamatfaktori, kas jāņem vērā ir riska mērķi, ienesīguma mērķi un ieguldīšanas ierobežojumi. Ienesīgums un risks noteikti jāvērtē kontekstā – riska mērķis noteiks to, cik augstu ienesīguma mērķi noteiks investors, un otrādi. Ienesīguma mērķim jābūt saskaņotam ar riska mērķi. Būtiski izvērtēt arī likviditātes prasības – kādas ir paredzamās, kādas neparedzamās prasības, kāds ir likviditātes risks – zaudējumi, kas rodas no relatīvi nelikvīda aktīva realizācijas (pārvēršanas skaidrā naudā) īsā laika periodā. Ieguldījumu veidošanas stratēģijās pamatā iespējams izdalīt 4 investoru tipus: piesardzīgais, metodiskais, spontānais un individuālists. Piesardzīgais investors ir averss pret zaudējumiem. Viņa stratēģijai raksturīgs zems portfeļa apgrozījums un zemas svārstības. Metodiskais investors, veidojot savu ieguldījumu stratēģiju, balstās uz “faktiem”, pētījumiem un disciplīnu. Parasti rīkojas salīdzinoši konservatīvi un neizjūt nekādu emocionālu saikni ar ieguldījumiem. Savukārt spontānais investors ļoti bieži maina savu stratēģiju, seko līdzi “tirgum”, apšauba “ekspertus”, arī pats bieži tirgo. Visbiežāk uztraucas par to, lai nepalaistu garām kādu iespēju, nevis nezaudētu līdzekļus. Kā ceturtais investora tips ir Individuālists – veidojot ieguldījumu portfeli, viņš īsteno savu neatkarīgo pieeju un rīkojas izteikti pašpārliecināti, tāpēc vienmēr gatavs uzņemties lielāku risku. Swedbank veiktais pētījums* par Latvijas iedzīvotāju riska toleranci parādīja, ka atbildot uz jautājumu “kā Jūsu labākais draugs Jūs raksturotu attiecībā uz riska uzņemšanos?” – vairums iedzīvotāju norādīja, ka ir apdomīgi un gatavi uzņemties risku pēc atbilstošas izpētes veikšanas (atbildi minēja 45% respondentu. Tāds pats skaits aptaujāto (45%) iedzīvotāju novērtēja sevi kā piesardzīgus attiecībā pret riska uzņemšanos. Tikai 5% respondentu bija raksturojuši sevi attiecībā pret riska uzņemšanos kā īstu spēlmani. Savukārt 4% iedzīvotāju norādījuši, ka vispār izvairās no jebkāda riska. * Pētījums par iedzīvotāju riska toleranci, maijs, 2009, aptaujāti 962 iedzīvotāji Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās. |
|||||||||||||

