Pēteris Strautiņš, Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts

Janvāra ārējās tirdzniecības dati parāda, ka šobrīd ledus laikmets ir ne tikai Latvijas, bet arī pasaules ekonomikā.
Straujš importa sarukums bija gaidāms, drīzāk varēja brīnīties, kur tas tik ilgi „kavējas”. Diemžēl strauji krities arī eksports. Varam sevi mierināt, ka Latvijas eksporta dati (-25.3%) nav „nekas īpašs” uz daudzu citu pasaules valstu – Vācijas, Japānas, Taivanas kritumu fona, varētu pat teikt, ka lejupslīde bijusi salīdzinoši mērena. Domājams, ka pakalpojumu eksportam klājies salīdzinoši labāk (par to vēl nav datu), tāpēc kopējais preču un pakalpojumu eksports ir krities mazāk.
Nevar precīzi prognozēt, cik liels šogad būs Latvijas eksports un imports, bet skaidrs ir tas, ka imports samazināsies straujāk. Pret iepriekšējā gada janvāri importa apjoms sarucis par 36.1%, samazinot tirdzniecības deficītu līdz mazākajam apjomam kopš 2005.gada aprīļa. Domājams, ka importa apjoms noteikti turpinās strauji samazināties. Viens no iemesliem - ilglietošanas preču tirgotājiem ir jāpārdod krājumi apstākļos, kad strauji samazinās noiets, jo sarūk patēriņš, jo sevišķi uz ilglietošanas preču rēķina.
Eksports nelabvēlīgās globālās vides ietekmē vēl varētu samazināties, taču tirdzniecības negatīvā bilance noteikti saruks. Preču imports janvārī pārsniedza eksportu par 37.4%, kas ir ļoti maz, salīdzinot ar laiku vēl nesenā pagātnē, kad atšķirība bija gandrīz divas reizes. Ja pakalpojumu tirdzniecībā aptuveni saglabājušās līdzšinējās tendences, tad kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības importa pārsniegums pār importu varētu būt ap 25%.
Vai to var uzskatīt par lielu panākumu? Deficīts saruks tāpēc, ka ir sarukušas iespējas aizņemties importa finansēšanai, nevis tāpēc, ka Latvijai būtu bijusi sekmīga eksporta veicināšanas politika.
Runājot par atsevišķām nozarēm, iepriecina sniegums medikamentu jomā, tas ir nozares, pirmkārt tās līdera Grindeks tālredzīgas politikas atspoguļojums. Protams, palīdz arī apstāklis, ka medikamenti ir cikliski „mazjūtīga” nozare. Tāda diemžēl nav kokapstrāde, kuras eksports pret pērnu gadu sarucis gandrīz uz pusi. Tā nav nozares vaina, bet gan globālās celtniecības krīzes rezultāts, kuras pārvarēšana ir atkarīga no Eiropā un ASV veiktajiem ekonomikas „siltināšanas” pasākumiem. Tāpat no celtniecības visai atkarīgs arī šībrīža eksporta līderis metāla izstrādājumi. Tāpēc šobrīd par galveno eksporta produktu kļuvuši pārtikas produkti un tādi tie visdrīzāk būs arī turpmākajos mēnešos, jo pārmērīga taupīšana uz ēšanu cilvēkiem nav raksturīga pat recesijas laikā.