Pēteris Strautiņš
Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts

Septembrī Latvijas eksports sasniedza līdz šim lielāko apjomu jeb 419,6 miljonus latu, pirmo reizi pārsniedzot 400 miljonu robežu. Ļoti iepriecina tas, ka sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos Latvijas ražotāji spēj palielināt pārdošanas apjomus ārzemēs. Jau daudzkārt ir uzsvērts, ka eksporta pieaugums turpmāk būs galvenais labklājības pieauguma avots. Iespējams, ka eksportu jau sāk pozitīvi ietekmēt iekšzemes pieprasījuma atslābums, kas palīdz eksportētājiem piesaistīt darbiniekus un paplašināt ražošanu, bet par to precīzi vēl grūti spriest.

Eksporta noieta tirgu struktūrā turpinās pārorientēšanās no ES uz NVS valstīm un kategoriju „pārējās valstis”, kas nav minēto bloku dalībnieces. To acīmredzot izskaidro NVS un dažādu „eksotisko tirgu” joprojām salīdzinoši straujā izaugsme. Diemžēl stabili samazinās koksnes eksports, tās īpatsvars jau nokrities līdz 13%, tāpēc šai nozarei eksporta līdera jomu tuvākajā laikā neatgūt. Turpretim strauji, par 26.3% mēneša laikā pieaudzis pārtikas eksports, bet metālu eksports samazinājies par 4.3%, acīmredzot celtniecības sektora globālās krīzes ietekmē. Tendencēm turpinoties, pārtika drīz varētu kļūt par galveno eksporta preci. Ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 89.8% mēneša laikā acīmredzot noticis atsevišķu darījumu ietekmē, kas mūsu mazajā ekonomikā mēnešu statistikā mēdz būt jūtama. Iespējams, te notiek kādas re-eksporta aktivitātes, jo arī šo preču imports audzis ļoti strauji – par 46.3%.

Diemžēl septembrī pieaudzis arī imports, piebremzējot augustā vērojamo ļoti straujo tirdzniecības deficīta samazināšanās tendenci. Pieaugums gan galvenokārt skaidrojams ar cenu pieaugumu, apjomu ziņā imports visdrīzāk ir samazinājies. Turklāt patēriņa un  investīciju apsīkums nevar neatstāt negatīvu iespaidu uz importu turpmākajos mēnešos. Satiksmes līdzekļu importa pieaugums par 45% situācijā, kad automašīnu tirdzniecība turpina strauji samazināties, noteikti nav ilgtspējīga parādība. Gada laikā visvairāk – par 50,6% pieaudzis minerālproduktu imports, bet globālajam izejvielu cenu kritumam turpmāk Latvijas izdevumus par šiem produktiem vajadzētu samazināt.