Maijs
11.	Hansabanka paaugstina šī gada IKP prognozi līdz 9%

Šogad ekonomikas attīstība saglabāsies tikpat dinamiska kā pērn

Latvijas ekonomiku šobrīd virza daudzpusīga attīstība – gan eksporta izaugsme, gan iekšējais patēriņš ļauj šī gada IKP prognozi paaugstināt līdz 9%, saglabājot nemainīgu 2007. gada prognozi 7.5% līmenī. 2005. gada pēdējais kvartāls apliecināja augstas izaugsmes tendences, sasniedzot 10.5% IKP pieaugumu kvartālā, tādējādi paaugstinot kopējo 2005. gada IKP pieaugumu līdz 10.2%, teikts jaunākajā Hansabankas makroekonomikas apskatā “Baltic Outlook”.

“Līdzīgi kā 2005. gadā, šī un nākamā gada izaugsmes pamatā būs spēcīgs iekšējais patēriņš, lai arī ārējais eksporta pieprasījums saglabās augstu pieauguma tempu. Tuvākajos gados paredzam IKP izaugsmes samazināšanos, taču tas vairāk ir saistīts ar arvien pieaugošajiem salīdzinošajiem bāzes rādītājiem, nekā ekonomikas aktivitātes mazināšanos,” stāsta Mārtiņš Kazāks, Hansabankas galvenais ekonomists.   

Iekšējais pieprasījums joprojām ir viens no galvenajiem izaugsmes faktoriem. 2005. gadā caurmērā reālais mājsaimniecību patēriņš pieauga par 10.8%. Tas ir lielākais vienā gadā piedzīvotais pieaugums kopš 1990. gada. Lai arī patēriņa cenu inflācija saglabājās augsta – 6.7%, mājsaimniecību patēriņš nemazinājās, un gluži pretēji – ir pamats domāt, ka inflācijas gaidas veicina ātrāku patēriņu, kas gan tādējādi palielina inflācijas inerci. 2005. gadā reālā mazumtirdzniecības izaugsme sasniedza vēsturisko rekordu – 21.1%. Pie tam, lielāko izaugsmi piedzīvoja ne-pārtikas preču tirgotāji, piemēram, automašīnu pārdošanas apjomi pieauga par 38.1%.

Patēriņa pamatā ir algu pieaugums. 2005. gadā vidējās mēnešalgas palielinājās par 17.7%, kas, ņemot vērā inflāciju, nozīmē 9.7% reālas izaugsmes. Hansabankas analītiķi paredz, ka šogad un arī 2007. gadā algu reālais pieaugums būs augstāks nekā IKP izaugsme, proti, attiecīgi 10% un 9% apjomā. Būtisks mājsaimniecību patēriņu veicinošs faktors ir arī kreditēšana un pērn mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pieauga par 85.4%. Lai arī izaugsmes tempi vairs nebūs tik ātri, vairums banku turpinās aktīvu kreditēšanas politiku un Hansabankas analītiķi paredz, ka, piemēram, mājokļu kreditēšanas izaugsme 2006. un 2007. gadā būs attiecīgi 57% un 34% robežās. “Baltic Outlook” apskata veidotāji paredz, ka 2007. gada nogalē izsniegto hipotekāro kredītu apjoms sasniegs 33% no IKP, pietuvojoties 15 “veco” Eiropas Savienības (ES) valstu vidējam rādītājam, kas ir 47%.     

Tuvākajos gados eksporta izaugsme pamazām normalizēsies, jo 2005. gadā uzrādītais 20% pieaugums nav uzturams ilgtermiņā. Šogad eksports augs nedaudz mazāk par 15%, bet 2007. un 2008. gadā Hansabankas analītiķi prognozē eksporta attīstību 8 – 10% līmenī. Visvairāk – 48% Latvijas eksporta nonāk “vecajās” 15 ES dalībvalstīs, bet gandrīz 30% eksporta rada pieprasījums “jaunajās” 10 ES dalībvalstīs. Šajā valstu grupā Latvijas eksporta izaugsme varētu samazināties, jo pagājušajā gadā pieredzētais 70% pieaugums nebūs saglabājams ilgetrmiņā, un šo tirgu piesātinājums ir gaidāms. Hansabankas analītiķi paredz, ka tuvākajos gados Latvijas ražotāji varētu būtiski palielināt eksportu uz NVS zonas valstīm, kas šobrīd ir 12% līmenī no kopējā eksporta apjoma. Šādas izaugsmes pamatā būs pieaugošs pieprasījums Krievijā un citās NVS valstīs, ko rada enerģijas resursu cenu pieaugums.    

Hansabankas ekonomikas analītiķi paredz, ka arī šogad inflācija saglabāsies augsta un būs 6 – 6.3% robežās, bet 2007. gadā tā samazināsies līdz 4.2%, kas gan arī ir augstāks rādītājs nekā agrāk prognozētie 4%. Gan šogad, gan 2007. gadā gaidāms administratīvi regulējamo cenu pieaugums, piemēram, gāzes cenas palielinājās šī gada maijā, bet jauns palielinājums gaidāms jau 2007. gada sākumā. Turklāt, līdztekus šobrīd paaugstinātajiem Latvenergo tarifiem industriālajiem lietotājiem, no 2007. gada gaidāms arī elektroenerģijas tarifu pieaugums mājsaimniecībām, lai gan precīzs šī cenas palielinājuma apjoms vēl nav zināms. Patērētājus patīkami iepriecinās komunikāciju sektora pakalpojumu cenas, kur saspringtas konkurences rezultātā gaidāmi cenu samazinājumi.    

Attiecībā uz monetāro politiku Hansabankas analītiķi norāda, ka lata procentu likmju veidošanos aktīvi ietekmē Latvijas Bankas iegrožojošā darbība. Pēdējais Latvijas Bankas lēmums palielināt obligāto rezervju normu stāsies spēkā tikai 24. maijā. Tomēr “Baltic Outlook” pētnieki atzīmē, ka šogad gaidāma lata un eiro likmju starpības samazināšanās,  kas radīsies, pakāpeniski pieaugot eiro likmēm, Eiropas Centrālās Bankas (ECB) darbības rezultātā. Hansabankas analītiķi uzskata, ka, turpinoties ECB eiro likmju paaugstināšanas politikai, Latvijas Banka varētu šogad vairs neturpināt jaunu iegrožojošo lēmumu pieņemšanu.