Pēteris Strautiņš, Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts

Pērnā gada beigās Latvijā jau ļoti spēcīgi izpaudās pasaules finanšu krīzes ietekme. Šajā laikā, pieaugot procentu likmēm, kā arī banku un kredītņēmēju piesardzībai, krasi samazinājās kreditēšana, tāpat būtiski reālā izteiksmē (salīdzināmās cenās) sāka sarukt eksports. Abu šo faktoru ietekmē krasi saruka līdzekļu ieplūde Latvijas ekonomikā, pastiprinot jau kopš gada sākuma vērojamo patēriņa samazināšanos. Precizētie dati par IKP izmaiņām 2008.gada 4.ceturksnī parāda, ka ekonomiskā aktivitāte gada griezumā samazinājās par 10.3%, bet 2008.gadā kopumā par 4.6%.

Vienīgā IKP komponente izlietojuma aspektā, kas pieauga, bija valdības patēriņš. Taču nav šaubu, ka 2009.gadā tas samazināsies, jo valsts pārvalde strauji samazina izdevumus. Tomēr noteicošais ekonomikas dinamiku veidojošais faktors šogad būs privātā patēriņa samazināšanās, jo tas veido apmēram 2/3 ekonomikas. 4.ceturksnī privātā patēriņa gada kritums sasniedza 20.1%. Iespējams, ka šī gada laikā lejupslīde pret iepriekšējā gada attiecīgajiem periodiem vēl padziļināsies, tā liek domāt janvāra mazumtirdzniecības dati un vispārējais noskaņojums. Patēriņš un līdz ar to lielā mērā arī imports šopavasar kusīs kā sniegs saulē, to vienlaicīgi mazinās eksporta samazināšanās, mājsaimniecību centieni uzlabot savu finansiālo situāciju brīdī, kad to ienākumi krīt. Šobrīd lielākā nenoteiktība ir saistīta ar eksporta dinamiku. Ja vēl nesen cerējām, ka eksports būs IKP sarukumu bremzējošs faktors, tad ļoti straujais starptautiskās tirdzniecības sarukums gadu mijā var likt no šī pieņēmuma atteikties. Tieši šobrīd esam ekonomiskās aktivitātes visstraujākās samazināšanās periodā, tās temps gada otrajā pusē kļūs mērenāks, taču zemāko punktu ekonomika visdrīzāk sasniegs tikai nākamā gada laikā. Mēs provizoriski vērtējam, ka šogad IKP samazināsies par apmēram 15%. Labā ziņa – šī gada beigās mums būs mazāka, taču ārēji sabalansēta un no inflācijas brīva ekonomika, kas vairs nebūs atkarīga no parādu pieauguma kā patēriņa finansēšanas avota. Tas būs labs pamats nākamā izaugsmes cikla veidošanai.

Runājot par dinamiku sektoru griezumā, tajā lielu pārsteigumu nav. Visstraujāk saruka viesnīcu un restorānu bizness, par 29.2%, jo ēšana ārpus mājas ir viens no pirmajiem izdevumu posteņiem, kurus ģimenes samazina apstākļos, kad zūd optimisms par ienākumiem nākotnē. Mazāk krasi, taču ievērojami mazinājās aktivitāte tirdzniecībā un finanšu jomā. Jau ilgāku laiku neiepriecina situācija apstrādes rūpniecībā, taču šobrīd tās dinamika (-11.5%) jau aptuveni līdzinās ekonomikas kopējai dinamikai. Salīdzinoši labi klājās citai svarīgai eksporta nozarei — transportam un sakariem, tā gada griezumā saruka par 2%, arī šogad tās perspektīvas ir relatīvi labas, jo gada pirmajos 2 mēnešos Latvijas lielākās — Rīgas ostas kravu apgrozījums ir audzis. Salīdzinoši stabilas ir arī primārās, ar dabas resursu ieguvi saistītās nozares (lauksaimniecība, mežsaimniecība u.c.), bet to īpatsvars ekonomikā ir neliels, kā arī nozares, kas pamatā pieder sabiedriskajam sektoram – izglītība, medicīna.