Lai gan iekšzemes kopprodukta kritums turpinās, 2009.gada otrajā pusē par pozitīvu pārsteigumu kļuva eksports, kas atkopās straujāk, nekā prognozēts. Lai eksports kļūtu arī par noturīgu un efektīvu visas ekonomikas atkopšanās virzītājspēku, šogad ir nepieciešams, lai deflācijas „labo darbu” stafeti konkurētspējas uzlabošanā pārņemtu produktivitāti veicinošas un atbalstošas strukturālās reformas.

Privātajā sektorā tās ir pārdomāti jāturpina, arī valsts sektorā tās jāvirza uz priekšu, jo daļa uzsākto ir iestrēgušas, bet daudzās jomās tās vēl nemaz nav iesāktas. Lai to panāktu, ir nepieciešams izveidot konkrētu darbu precīzu plānu vismaz šā gada griezumā.

Strukturālajām reformām nepārņemot deflācijas „stafeti” un liekot tai pārāk ilgi vilkt ekonomikas konkurētspēju vienai pašai, cenām arvien vairāk samazinoties, atkopšanās būs lēnāka un krietni smagāka. Tas radīs lielāku spiedienu uz bezdarbu un ienākumiem, kas savukārt var novest pie kopējās ekonomikas stagnācijas.

Savukārt reformu īstenošana ar tālāku skatījumu, nekā ceturksnis vai pusgads, sniedz iespēju straujākai un sabalansētākai ekonomikas izaugsmei, ātrākai valsts parāda atmaksai un sabiedrības labklājības veicināšanai.

Ceturtdien, 14. janvārī, pl.10.30 Swedbank Centrālajā ēkā Balasta dambī 1 (25.stāva zālē) tiks prezentēti jaunākā „Swedbank Economic Outlook” secinājumi un prognozes par Latvijas ekonomiku:

• Kas ir mainījies ekonomikā kopš septembra?
• Vai eksporta atgūšanās būs noturama? Kas to noteiks?
• Kāda būs ekonomikas atkopšanās un kādi ir lielākie riski, kas to apdraud?
• Vai līdz ar ekonomikas izaugsmes atsākšanu uzreiz jutīsimies labāk?
• Kas jādara, lai pēc iespējas mazāk sāpīgi uzlabotu mūsu konkurētspēju?
• Kādi darbi un mērķi vajadzīgi valsts „2010.gada plānotājā”?

Atbildot uz šiem un citiem jautājumiem, prezentācijā piedalīsies Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists un Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste.