Šī gada maija ārējās tirdzniecības dati ir patiesi daiļrunīgi, jo īpaši tas attiecas uz importu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi imports ir samazinājies par 89,5 miljoniem, kas ir visu laiku lielākais kritums mēneša ietvaros, ja neņem vērā gadu miju (decembris – janvāris) sezonālas svārstības. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju imports ir sarucis par 77,6 miljoniem latu jeb 11,5%. Jādomā, ka ekonomikai turpinot piebremzēties, importa kritums turpmākajos mēnešos kļūs vēl dziļāks. Šis process ir apsveicams, jo samazinās ārējās tirdzniecības deficīts: par 43,2% attiecībā pret pērnā gada maiju.

Starp preču grupām procentuāli viskrasākais kritums ir skāris koksni (-58%), tas acīmredzot noticis galvenokārt Krievijas eksporta tarifu dēļ. Taču strauji sarūkošais satiksmes līdzekļu (-28,6%), dažādu mehānismu un elektroiekārtu (-28%) imports atspoguļo straujās pārmaiņas Latvijas ekonomikā — patēriņa samazināšanos, kā arī mazākas investīcijas sektoros, kas vērsti galvenokārt uz iekšzemes pieprasījumu. Vairāk nekā pirms gada tērēts par minerālresursu un pārtikas preču importu, kas galvenokārt skaidrojams ar cenu pieaugumu pasaules tirgos.

Diemžēl attiecībā pret iepriekšējo mēnesi sarucis arī eksporta apjoms, taču gada pieaugums joprojām pozitīvs: +6,2%. Eksporta struktūrā kā pārliecinošs līderis izvirzījušies metāli un to izstrādājumi (22,6% no kopapjoma), ilggadīgais līderis — koksnes produkti tagad veido 17,2% īpatsvaru. Metāli arī ir viens no straujāk augošajiem sektoriem (+35,2%), tikai nedaudz atpaliekot no satiksmes līdzekļiem (35,8%). Augstās lauksaimniecības produktu cenas stimulē pārtikas preču eksporta veselīgo kāpumu par +23,3% naudas izteiksmē. Lielāko negatīvo ietekmi uz eksportu rada koksnes un tās izstrādājumu eksporta kritums par 21,8%. Ir pamats cerēt, ka šis process ir pārejošs un jo tā galvenais vaininieks ir krīze mājokļu celtniecībā ASV un atsevišķās ES valstīs — cikliski ļoti svārstīgā nozarē, kurā dziļiem kritumiem seko strauja izaugsme.