Patēriņa cenas februārī pieauga straujāk nekā mēs bijām domājuši, proti, par 1.1% mēneša laikā. Akcīzes nodokļu palielināšanas ietekme bija lielāka nekā mēs gaidījām. Alkohola un tabakas cenas izauga par 10.5%, degvielas cenas – par 12.6%. Savukārt, pārtikas, apģērba un apavu, mājokļa iekāršu, viesnīcu un restorānu cenas kopumā samazinājās.

Pēdējie dati parāda, cik būtiska ietekme uz inflāciju pašlaik ir administratīvām cenām. Piemērām, lai gan mēneša inflācija janvārī bija 2.2%, tomēr, atskaitot, nodokļu pacelšanas efektu, tās jau samazinājās par 1.6%. Tas liecina par nozīmīgu deflācijas spiedienu, bet administratīvas cenas (t.i. tarifu un nodokļu ietekme) ir tas spēks, kas vēl uztur inflāciju. Tomēr, pat neskatoties uz šo inerci, mēs gaidām, ka jau aprīlī valstī sāksies pastāvīga mēneša deflācija un saglabāsies līdz gada beigām. Savukārt martā inflāciju lielā mērā vēl uzturēs slimnīcu un ambulatoru pacientu aprūpes pakalpojumu sadārdzināšanas.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir svarīgi mazināt administratīvo cenu efektu. Mēs uzskatām, ka pēc iespējas ātrāk jāsamazina energoresursu tarifi, lai tie būtu saskaņā ar pasaules tendencēm. Tas mazinātu ienākumu krituma un bezdarba palielināšanās ietekmi uz mājsaimniecībām, kā arī palīdzētu uzņēmumiem samazināt izmaksas un celt konkurētspēju. Piemēram, vien elektroenerģijas, siltumenerģijas un ūdens tiešas izmaksas sastāda 11% no patēriņa groza. Savukārt energoresursu cenu netieša ietekme uz pārējām precēm un pakalpojumiem ir vēl lielāka.

Dainis Stikuts
Swedbank vecākais ekonomists