 |
|
|
|
|
|||||||||||
|
Janvāra dati par patēriņa cenu pārmaiņām apstiprināja gada sākumā izskanējušās pretrunīgās ziņas par tirgotāju reakciju uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšanu. Atsevišķās preču un pakalpojumu grupās PVN likmes kāpums tika pilnībā novirzīts uz patērētāju pleciem, taču citās likmes pieaugumu tirgotāji uzņēmās uz sevi, kas krītošā patēriņa apstākļos ir dabiska reakcija. Tādējādi kopumā patēriņa cenas pieauga par 2.2% mēneša laikā, kas ir lēnāk, nekā būtu gadījumā, ja viss nodokļa likmes pieaugums atspoguļotos cenās. Līdzās PVN kāpumam palielinošu ietekmi uz inflāciju atstāja akcīzes nodokļa kāpums cigaretēm, taču cigarešu sadārdzināšanās janvārī bija ievērojami zemāka par izskanējušajām aplēsēm par nodokļa likmes kāpuma ietekmi uz cenām. Tas var būt izskaidrojams ar to, ka pārdošanā vēl bija pieejamas vecās akcīzes markas cigaretes, tādējādi šis nodokļa kāpums visticamāk ietekmēs inflāciju arī februārī. Būtisku mazinošo efektu uz mēneša inflāciju atstāja cenu kritums apģērbiem un apaviem sezonas izpārdošanu dēļ, kā arī degvielai, krītoties pasaules naftas cenām. Gada inflācija arī janvārī turpināja samazināties pērnā gada augstās bāzes dēļ, sasniedzot 9.8%. Lai arī februārī tika palielināta akcīzes nodokļa likme vairākām preču grupām, visticamāk kopumā patēriņa cenas mēneša griezumā būtiski nemainīsies gan sezonālu faktoru dēļ, gan arī strauji rūkošā patēriņa ietekmē. Domājams, ka martā vai aprīlī cenas mēneša griezumā sāks samazināties un sāksies deflācijas periods, kas ar izņēmumiem atsevišķos mēnešos iesniegsies 2010. gadā. Pieaugot bezdarbam un samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, tirgotāji arvien vairāk būs spiesti samazināt cenas, lai uzturētu pircēju aktivitāti. Tādējādi arī gada inflācija turpinās samazināties, gada otrajā pusē pārejot deflācijā, kas nozīmē, ka vidēji 2009. gadā cenas varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī.
Ivonna Slapiņa |
|||||||||||||
