IKP samazināšanās par 10.5% pret iepriekšējā gada 4.ceturksni ir pārsteidzoši liela, taču iemesls ir nevis negaidīti strauja ekonomikas lejupslīde kopš pērnā gada 3.ceturkšņa, bet mums līdz galam neizprotamas CSP veiktās korekcijas ar iepriekšējo periodu datiem. Pārsteidzoša 2007.gada 4.ceturkšņa IKP „pieauguma” dēļ (kāds agrāk datos nebija) pērnā gada 4.ceturksnis šobrīd salīdzinājumā izskatās ļoti slikti. Arī 2008. gada 1. ceturkšņa sezonāli izlīdzinātais pieaugums no 5.1% sarucis līdz 0.5%.

Ja agrāk domājām, ka sezonāli izlīdzinātajā IKP dinamikā pakāpenisks kritums sākās jau 2007.gada beigās, tad tagad tur redzam pieaugumu, tad pārsteidzoši strauju kritumu 2008.gada sākumā, tad atkal nelielu pieaugumu. Taču reālajā pasaulē ekonomika nemēdz šādi „raustīties”, tāpēc datu pārskatīšanas rezultātā tie kļuvuši savstarpēji nesaskanīgi un, iespējams, dezinformē visus to lietotājus.

Jaunākie IKP sezonāli izlīdzinātie dati tagad norāda, ka ekonomikā recesija vēl nav iestājusies. Teorijā recesiju definē kā sezonāli izlīdzināta IKP samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem vismaz 2 ceturkšņus pēc kārtas, bet jaunākie CSB publicētie dati rāda, ka IKP 2. un 3. ceturksnī ir palielinājušies par attiecīgi 1.3% un 1.1%, nevis samazinājušies par attiecīgi 2.9% un 1.2% kā tas bija publicēts iepriekš. Līdzīgas aprēķinu nesaskaņas bija publicējot 2. un 3. ceturkšņa sezonāli izlīdzinātās IKP laikrindas, kuras tika labotas pēc mūsu aizrādījuma. Iespējams, ka tā atkal ir tikai tehniska kļūda datu ceļā no statistiķa galda līdz datubāzei. Tāpēc šādi pārskatot datus, CSP var „pēkšņi atklāt”, ka IKP 4.ceturksnī samazinājies par 15% nevis 10.5%. Līdz ar to nevar izprast, kas īsti notiek ar Latvijas ekonomiku un kāda būtu adekvāta ekonomiskā politika.

Nepieciešams SCP komentārs par metodoloģijas izmaiņām, kas izraisīja šādu datu pārskatīšanu, un apliecinājums, ka turpmāk tik iespaidīgas izmaiņas vairs nevajadzēs veikt.

Dainis Stikuts
Swedbank vecākais ekonomists