Lija Strašuna
Swedbank vecākā ekonomiste

Mēneša deflācija turpinājās arī maijā, lai gan cenu kritums nebija tik straujš kā mēs prognozējām (tikai -0.5%). Galvenokārt tas ir tāpēc, ka pārtikas cenas vairs nekrīt tik strauji kā līdz šim. Ir novērojams arī neliels sezonāls dārzeņu cenu kāpums – veikalos nopērkama jaunā raža no Latvijas laukiem un siltumnīcām. Arī atpūtas un kultūras preču cenu kritums nebija tik straujš. Rodas iespaids, ka izdevumu samazināšanas iedzīvotājiem ir lielāka nekā parāda PCI izmaiņas – varam novērot iespaidīgas atlaižu akcijas gandrīz visos veikalos (apģērbiem, apaviem, sadzīves tehnikai, mēbelēm utt.), tomēr PCI šīm precēm parāda daudz mērenāku cenu kritumu. PCI arī nepārada pāreju uz lētāku preču iegādi, kas tāpat samazina iedzīvotāju izdevumus.

Neskatoties uz šiem faktoriem, ir jāatzīmē, ka mēneša deflācija paātrinājās (aprīlī tas bija tikai -0.3%). Šī tendence varētu saglābāties arī nākamajos vasaras mēnešos. Degvielas cenas ir gandrīz vai vienīgais faktors, kas pašlaik šobrīd ceļ PCI līmeni un padara cenu kritumu ne tik izteiktu.

Pašlaik gada inflācija ir 4.7%, kas ir ļoti krasais samazinājums no 9.9% šī gada janvārī. Mēs gaidām, ka jau rudens sākuma valstī varētu būt gada deflācija. Pagaidām mēs nemainām mūsu gada vidējo inflācijas prognozi un tā joprojām ir ap 2%.