 |
|
|
|
|
|||||||||||
|
Uģis Zemturis / Valdes priekšsēdētājas vietnieks/ Nekustamā īpašuma tirgus virzību nosaka gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puse. Piedāvājums pēdējos gados ir palielinājies, tiek attīstīti jauni mājokļu projekti (turklāt ar banku finansējuma palīdzību), un šo mēs uzskatām par galveno nekustamā īpašuma tirgus stabilizējošo faktoru nākotnē. Tas varētu veicināt cenu stabilizāciju. Piedāvājums tikai palēnām tiecas uz pieprasījuma līmeni, un tas, ka abas puses vēl nav vienādojušās, ir bijis par iemeslu līdzšinējam cenu pieaugumam. Savukārt pieprasījuma pusē mēs saredzam stabilu iekšējo pieprasījumu, jo aug ekonomiskā aktivitāte un iedzīvotāju labklājība. Liels neskaidrību avots nekustamā īpašuma tirgū ir spekulanti, kas arī veido daļu no pieprasījuma. Tomēr jāsaka, ka bankas pārsvarā kreditē iedzīvotājus, kas mājokli iegādājas savām vajadzībām: 2005.gada vidū veiktā aptauja parādīja, ka kredītņēmēji ar vairāk kā vienu hipotēku veido ļoti nelielu procentu no visiem kredītņēmējiem. Lai arī pastāv risks, ka spekulantu aktivitāte samazinās, mēs uzskatām, ka tirgus pamatā balstās uz mājsaimniecībām, kuras mājokli iegādājas savām vajadzībām (dzīvošanai) - šis segments ir daudz stabilāks. Makroekonomiskās tendences ļauj prognozēt, ka tuvākajos gados iedzīvotāju dzīves līmenis turpinās uzlaboties. Pašsaprotami, ka pie augošām cenām pakāpeniski mazinās to cilvēku loks, kas var atļauties iegādāties jaunu nekustamo īpašumu. Tomēr reālā situācija rāda, ka arī pie esošajām cenām iedzīvotāji ņem kredītus un pērk dzīvokļus. Pilnībā nav novērtēts arī tas, ka daudzām ģimenēm ir ‘starta kapitāls‘ – visbiežāk tas ir sērijveida dzīvoklis, kas tiek nomainīts uz jaunuzceltu īpašumu. Hansabanka atbalsta pārdomātu kredītu ņemšanu. Bankai pat ir speciāli izstrādāta Pārdomāta kredīta anketa, kuru var redzēt Hansabankas mājas lapā. Viens no svarīgiem apsvērumiem, izšķiroties par kredītu, ir izsvērt ikmēneša maksājuma sadārdzināšanās iespējas. Latvijā ir populāri ņemt kredītus ar mainīgo kredītu likmi, kas nozīmē, ka kredītņēmējam ir jārēķinās ar pieaugošu procentu likmju risku. Tomēr eiro procentu likmju palielināšanās pēc mūsu prognozēm tuvākajos gados būs mērena (no pašreizējiem EUR LIBOR indeksa 2.6% līdz 3-3.5%), līdz ar to nav pamats sagaidīt kredītmaksājuma pieaugumu uz pusi vai vairāk, kā tas dažviet ir izskanējis. Sevišķi jāuzsver, ka banka skatās, vai ikmēneša kredīta maksājumi nepārsniedz 30% no mājsaimniecības ienākumiem. Ja tas tiek ievērots, tad problēmām nevajadzētu rasties. Bankas ir ieinteresētas ilgtermiņa sadarbībā ar klientu. Un problēmu gadījumā droši var apgalvot, ka jebkura sevi cienoša banka meklēs risinājumus, lai klients pārciestu krīzi – pagarinās termiņu, atliks maksājumus utt. Hipotekārie kredīti ir attiecības uz daudziem gadu desmitiem un ir tikai loģiski, ka šajā laikā notiek daudz pārmaiņu. Pasaulē ir uzkrāta liela pieredze hipotekārajā kreditēšanā un daudzām Latvijas bankām ir pieejama to mātes kompāniju pieredze. Uzziņai: |
|||||||||||||
