Hansabankas speciālisti ir izstrādājuši pētījumu par Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa plānošanu, ar mērķi sniegt savas idejas un celt diskusijas kvalitāti par ekonomikas ilgtermiņa perspektīvām.

Galvenie secinājumi pētījumā

• Tā kā stratēģisku mērķu sasniegšanai ir nepieciešams arī no daudz kā atteikties, ir jāattīsta ideja par sociālo līgumu kā procesu, kurā katra sabiedriskā grupa no kaut kā atsakās, saņemot pretim līdzīgu piekāpšanos no citām.
• Velkot paralēles starp valsti un uzņēmumu, ir svarīgi saprast kopīgo un atšķirīgo:
  • Valsts ekonomiku kopumā, tāpat kā uzņēmumu, veido aktīvu kopums — iedzīvotāji, dabas resursi, zīmols; īstenojot ekonomisko politiku, ir jāņem vērā to mijiedarbība.
  • Taču valstij, atšķirībā no uzņēmuma, nav nepieciešama viena pamatkompetence, kaut arī var būt vēlams veidot „puduru portfeli”,
• Latvijas ekonomikas iespējas ir daudz plašākas, nekā tiek uzskatīts. Ir lielas iespējas arī nozarēs, kuras šobrīd nešķiet „modernas”.
• Zināšanu pieaugumam būs izšķiroša loma labklājības pieauguma nodrošināšanā, taču tas nenozīmē, ka zināšanas ir vienīgais izaugsmes resurss.
• Jēdziens „zināšanu ekonomika” tiek traktēts vienkāršoti, to pielīdzinot augstajām tehnoloģijām, kas tā nav.
• Izglītības politikā deviņdesmitajos gados pieļauto kļūdu dēļ augsto tehnoloģiju nozaru darbaspēka trūkuma problēmu nevarēs ātri un viegli atrisināt. Šīs dekādes beigās sāks samazināties studijas uzsākošo cilvēku skaits, līdz ar to „kanāls”, caur kuru varēs mazināt zināšanu deficītu noteiktās jomās, kļūs arvien šaurāks. Viens no risinājumiem būtu mūžizglītības attīstība, kura varēs palīdzēt tiem, kuri apguvuši specialitātes, kurās izveidosies pārprodukcija.
• Nevar likt vienlīdzības zīmi starp jēdzienu „augstās tehnoloģijas” un „zināšanu ekonomika”, pēdējā ietver arī spēju attīstīt radošas idejas, uzlabot biznesa procesus, atrast jaunus risinājumus t.s. „zemo” tehnoloģiju nozarēs, kas dažkārt nepavisam nav tik zemas.
• Tātad, līdzās zināšanu pieaugumam, svarīgi izaugsmes virzītāji būs arī — kapitāla intensitāte un dabas resursu prasmīgāka izmantošana.
• Latvija nav dabas resursu ziņā trūcīga zeme, atjaunojamo resursu potenciāls uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši liels.
• Pat, ja resursu ekonomikas īpatsvars ekonomikā nākotnē kopumā būs samērā neliels attiecībā pret zināšanu ekonomiku, šī sektora loma valsts politikā būs relatīvi liela, jo te ir nepieciešams daudz „mikromenedžmenta” no valsts puses, gan tāpēc, ka sabiedriskais sektors ir tieši iesaistīts resursu nozarēs galvenokārt kā mežu īpašnieks, gan tāpēc, ka privātā sektora regulēšana var būtiski uzlabot privāto spēlētāju darbības ietekmi uz kopējās labklājības pieaugumu.
• Lai veicinātu konkurētspējīgiem puduriem nepieciešamās kritiskās masas attīstību, valdībai nepieciešams stimulēt resursu koncentrēšanos atsevišķās nozarēs, kurās Latvijai ir objektīvas konkurētspējas priekšrocības.
• Latvijas kapitāla un cilvēkresursu atdevi var celt ar iesaistīšanos reģionālos biznesa aktivitātes puduros (klasteros), tiem vienmēr nav jābūt Latvijā centrētiem. Valstu robežām ekonomiskajos procesos ir arvien mazāka nozīme.
• Zināšanu ekonomikas attīstība ir atkarīga no daudziem faktoriem, taču pats svarīgākais, protams, ir izglītība, kuras kvalitātes celšanā izšķirošu lomu var spēlēt konkurence par iespējām sniegt pakalpojumus par valsts naudu, gan starp dažādām sabiedriskā sektora institūcijām, gan starp sabiedrisko un privāto sektoru.
• Jāveic aktīva iedzīvotāju un uzņēmumu lobēšana pasaulē. Vājo atbalstīšana ir sociālās politikas uzdevums, ekonomiskajai politikai jāatbalsta stiprie.
• Valsts zīmola attīstīšana ir process, kurā it kā mijiedarbojas dažādos politikas sektoros pieņemtie stratēģiskie lēmumi. Valsts zīmola attīstīšanas galvenie uzdevumi ir eksporta, investīciju, tūrisma un Latvijas kā dzīvesvietas veicināšana. Zīmolam ir jābūt pamatotam realitātē un vienlaikus jāpiedāvā mērķauditorijām vērtības, kas tām ir svarīgas. Šī zīmola veidošanai jābūt it kā divvirzienu procesam, citiem vārdiem, attīstības plānošanā ir jācenšas veidot valsts attīstību tā, lai tā apmierinātu dažādu šī procesa klientu, tai skaitā ārvalstu mērķauditoriju vajadzības.

Ko var darīt jau rīt?

• Dilemmu identificēšana ilgtermiņa attīstībā;
• Nodokļu pārdale no darba algām uz patēriņu – tā radītu ilgtermiņa attīstību veicinošus stimulus;
• Zemes politikas maiņa, veicinot neizmantoto zemju apstrādi vai apmežošanu;
• Likumdošanas liberalizēšana darba attiecību jautājumos, vienlaikus padarot darbiniekiem labvēlīgāku nodokļu likumdošanu;
• Atbalsts reģionālo centru stratēģiju izstrādei, procesa koordinācija, ar mērķi veicināt reģionālo centru specializāciju;
• Papildus resursi valsts zīmola attīstībai, komunikācija ar sabiedrību par vēlamajām zīmola vērtībām.

Par Hansabankas analītiskajām diskusijām
Diskusijā par Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa plānošanu š.g.3.oktobrī kā paneļa diskusijas dalībnieki piedalījās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, AS Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks un Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Pētījumu prezentēja Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts un viens no pētījuma autoriem Pēteris Strautiņš. Diskusiju vadīja Hansabankas valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš. Šogad pirmo reizi diskusija tika rādīta arī tiešraidē internetā – Hansabankas mājas lapā http://swedbank.lv.

Šī ekonomikas un uzņēmējdarbības speciālistu tikšanās turpina Hansabankas analītisko diskusiju ciklu, kas tika aizsākts 2005.gadā ar ekspertu diskusiju par inflācijas veidošanos, kam sekoja diskusija par eiro ieviešanas problēmām, darbaspēka aizplūšanu no Latvijas, kā arī par uzkrājumu veidošanu gudrākai nākotnei iedzīvotājiem un valstij. Hansabankas analītisko diskusiju mērķis ir pulcēt vienuviet zinātnē, uzņēmējdarbībā un sabiedrībā augsti novērtētus ekspertus, lai ne tikai pārrunātu valsts attīstībai būtiskus jautājumus, bet arī meklētu labākos risinājumus.