AS Hansabanka izveidojusi jaunu, līdz šim Latvijā nebijušu indeksu investoriem un ieguldījumu fondu pārvaldītājiem – Hansabankas Valsts parāda vērtspapīru indeksu. Tas palīdz sekot līdzi izmaiņām Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgū un izprast iespējamo ienesīgumu šajā tirgū. Indekss katru dienu tiek publicēts Hansabankas mājas lapā http://swedbank.lv, kā arī Reuters sistēmā (lapā HANSALW).

AS Hansabanka analītiķu izstrādātais Hansabankas Valsts parāda vērtspapīru indekss aptver Latvijas valsts parāda vērtspapīrus. “Hansabanka” aprēķina parādzīmju un obligāciju indeksus, kā arī kopējo Valsts parāda vērtspapīru indeksu, kas aptver visus apgrozībā esošos valsts vērtspapīrus. Visi minētie indeksi atspoguļo kopējo ieguldījumu atdevi latos.

Skaidrojot indeksa veidošanu, Hansabankas analītiķi norāda, ka tas iekļauj visus konkrētajā datumā Latvijā apgrozībā esošos valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus. Jebkurš emitēts vērtspapīrs tiek iekļauts indeksā no brīža, kad tiek uzsākta tā kotācija Rīgas Fondu biržā (RFB). Indeksa veidošanā nepastāv nekādi apjoma ierobežojumi, un iekļauto vērtspapīru skaits var nepārtraukti mainīties.

2005.gada jūnija beigās indeksā iekļauto vērtspapīru kopējā nominālvērtība bija 391.4 miljoni latu, no kuriem 336 miljoni jeb 86% sastādīja obligācijas. Valsts parāda īstermiņa parādzīmes Latvijā veido salīdzinoši mazu daļu no parāda vērtspapīru tirgus. Lielākais īpatsvars obligāciju tirgū ir 5 gadu obligācijām. Kopējais indeksā iekļauto emisiju skaits šobrīd ir 13: 6 obligācijas un 7 parādzīmes.

Pirmais pusgads valsts vērtspapīru tirgū bija ļoti sekmīgs: Hansabankas Valsts parāda vērtspapīru indekss pieauga no 124.4 līdz 130.0 punktiem, un atbilstošais gada pieaugums bija 8.1%. Indeksa kāpums atspoguļo vispārējās tendences Latvijas finanšu tirgos, proti, pirmajos 6 mēnešos ir ļoti būtiski samazinājušās obligāciju ienesīguma likmes līdz dzēšanai. Līdz ar lata piesaisti eiro šī gada sākumā, ir pastiprinājušies ekonomiskie procesi, kas veicina latu procentu likmju konverģenci ar eiro procentu likmēm. Turklāt izmaiņas ir skārušas arī pašas eiro procentu likmes: ja īstermiņa eiro procentu likmes ir saglabājušās gandrīz nemainīgas, tad garāka termiņa eiro procentu likmes pusgada laikā ir samazinājušās par 70-80 bāzes punktiem. Tā kā ilgtermiņa latu procentu likmju samazinājums gada pirmajā pusē bija salīdzinoši straujāks, tad obligāciju indekss ir uzrādījis labākus rezultātus nekā parādzīmju indekss.

Kā paskaidroja Hansabankas analītiķi, indeksa vidējais termiņš līdz dzēšanai pastāvīgi mainās gan uz esošo emisiju rēķina, gan iekļaujot indeksā jaunus vērtspapīrus. 2005. gada jūnija beigās vidējais Hansabankas Valsts parāda vērtspapīru indeksa termiņš līdz dzēšanai bija 3.7 gadi: parādzīmju indeksam tas bija aptuveni 92 dienas, bet obligāciju indeksam 4.2 gadi.

Indeksa vērtība tiek noteikta katru darba dienu. Vērtspapīru ienesīguma līmenis tiks rēķināts, balstoties uz RFB kotētajām pirkšanas cenām. Tādējādi indekss atspoguļos kopējo ienesīgumu.

„Hansabankas Valsts parāda vērtspapīru indekss ir vērtīgs salīdzināšanas instruments dažādiem fondu pārvaldītājiem un investoriem gan Latvijā, gan ārpus tās. Tas kalpo kā etalons iespējama ienesīgumam Latvijas tirgū. Pirms indeksa izveidošanas fondu pārvaldītājiem un ieguldītājiem šāds rādītājs nebija pieejams, kas apgrūtināja rezultātu novērtējumu,“ teica Liene Kūle, AS „Hansabanka“ vecākā analītiķe.