Labdien! Swedbank mājas lapā ieviesām jaunu rubriku - "Eksperta komentārs". Pašreizējā makroekonomiskajā situācijā sabiedrībā ir arvien lielāka vajadzība pēc ekspertu skaidrojuma un prognozēm par svarīgākajām norisēm, šajā rubrika katru nedēļu tiks publicēti ekspertu komentāri par aktuālām tēmām.

Diskusija par dzīvojamās platības nodokli - vēl pusceļā
Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists

Augusta beigās valdība nolēmusi atteikties no iepriekš izstrādātā dzīvojamo platību nodokļa varianta, kas paredzēja noteikt ar nodokli neapliekamās platības dzīvoklim (50 m2) un mājai (100 m2), bet apstiprināšanai Saeimā nolēma virzīt variantu, kas paredz visu dzīvojamo platību aplikšanu ar nodokļa likmi 0,4 – 0,5% no to kadastrālās vērtības gadā. Tas nozīmē, ka gandrīz mūs visus tieši vai netieši ietekmēs šī jaunā nodokļa ieviešana. Kādus secinājumus izdarīt?

Pirmkārt, lai arī šis nodoklis uzliks papildu slogu mājsaimniecībām jau tā grūtajā ekonomiskajā situācijā, tas ir solis uz priekšu Latvijas nodokļu sistēmas sakārtošanā, efektivizēšanā un arī nevienlīdzības izlīdzināšanā. Līdz šim Latvija bija unikāla valsts, jo nekustamā īpašuma sektors bija izveidots par “beznodokļu” zonu.

Kopumā, raugoties no makroekonomikas viedokļa, nodokļu sloga palielināšana no ienākumiem uz patēriņu ir atbalstāma. Lai kompensētu plānoto nodokļa sloga palielināšanu (nodoklis dzīvojamajām platībām un PVN), valdībai būtu jādomā par ienākumu nodokļa samazināšanu. Tas būtu atbalsts eksporta uzņēmumiem, kas ļautu samazināt darbaspēka izmaksas un palielinātu to konkurētspēju globālajos tirgos. 

Otrkārt, jāuzteic valdība par lēmumu atteikties no idejas atcelt neapliekamo minimumu dzīvokļiem (50 kv.m) un privātmājām (100 kv.m).  Nebūtu taisnīgi piešķirt atvieglojumus īpašumam. Taisnīgāk nodokļu atlaides piešķirt cilvēkam, lai piemērošana būtu maksimāli solidāra, samērīga, godīga un arī vienkārša. Citādi varētu rasties situācija -  nekustamo īpašumu projektu attīstītājs ar vairākiem desmitiem īpašumu maksātu mazāku nodokli nekā daudzbērnu ģimene, kam objektīvu iemeslu dēļ pieder lielāks dzīvoklis. Tāpēc visai saprotams veids ir ļaut pašvaldībām pašām izvērtēt un piešķirt nodokļu atlaides cilvēkiem. Savukārt atlaižu piešķiršanas kritērijus varētu regulēt ar MK noteikumiem.

Ja tiek ieviests neapliekamais minimums, loģiskāk būtu to balstīt uz cilvēku skaitu, kas dzīvo konkrētajā mājoklī. Šeit diemžēl atduramies pie situācijas, ka valsts neuzticas pašas radītai dzīvesvietas deklarēšanās sistēmai. Tas savukārt rada jautājumu: ja neuzticamies, vai nevajadzētu to kardināli mainīt un uzlabot?  

Treškārt, nodokļu likmes samazināšana no 1.5% uz 0.4 - 0.5% no kadastrālās vērtības šķiet samērīga. Nodoklis nedrīkst būt pārāk liels, lai tas būtu samaksājams. Jācer tikai, ka kadastrālās vērtības īpašumiem tiks atjaunotas regulāri, lai iedzīvotāji nepārmaksātu pēc nekustamā īpašuma cenām, kuras nav aktuālas.

Likuma par “Nekustamā īpašuma nodokli” grozījumi jau tuvākajā laikā tiks iesniegti Saeimā. Kāds tieši būs nodoklis, uz kādiem principiem tiks balstīts neapliekamais minimums, cik daudz maksāsim par individuālajām dzīvojamām platībām, vēl kādu laiku joprojām paliks atklāts jautājums.