Mazumtirdzniecības apgrozījums kā mājsaimniecību patēriņa spoguli
Lija Strašuna, Swedbank vecākais ekonomists

Šo ceturtdien Centrālā Statistikas pārvalde paziņos datus par mazumtirdzniecības apgrozījumu augustā. Kādi pārsteigumi mūs sagaida šoreiz?

Šī gada sākuma likās, ka Latvijā notiek dīvainas lietas – mazumtirdzniecības apgrozījums kāpj kamēr ienākumi vēl krīt. Kā rakstījām mūsu Swedbank ekonomikas apskatā (2010.g. aprīlī), tas bija saistīts ar to, ka iedzīvotāju optimisms diezgan strauji pieauga (jo mazinājās bezdarba gaidas) un cilvēki saka tērēt savus skaidras naudas uzkrājumus (piem. „aplokšņu algas”). Savukārt, jau 2.ceturkšņa datos bija redzams, ka pieauga arī mājsaimniecību ienākumi – pieauga nodarbinātība un nedaudz arī algas – kopējais algu fonds ekonomikā palielinājās, balstot arī patēriņu. Turklāt tika atmaksātas arī ieturētas pensijas par 2009. gada otro pusgadu. Tomēr optimisma kāpums vasaras mēnešos apstājās (iespējams, daļēji saistīts ar neskaidrību par velēšanu iznākumu un nākama gada valsts budžeta konsolidāciju). Krīze arī iemācīja iedzīvotājus, ka ir nepieciešami uzkrājumi, tāpēc mājsaimniecības mēģināja arī veidot drošības spilvenu – kredītu atlikums turpināja samazināties, iedzīvotājiem atmaksājot parādu, kamēr depozīti jau auga. Likumsakarīgi, piebremzējas arī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma temps.

Latvijas ekonomikas izaugsme neapšaubāmi būs atkarīga no mājsaimniecību patēriņa kā iekšzemes kopprodukta (IKP) lielākās sastāvdaļas kāpuma. Tomēr, šogad patēriņš vēl saglabāsies vājš – neskaidrība ekonomikā vēl ir diezgan augsta un iedzīvotāji vēl nejūtas droši par savu nākotni, arī bezdarbs saglabājas augsts. Rudenī lielākie rēķini par apkuri liks ekonomēt uz kaut ko citu. Tāpēc nav pamata tik straujam mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumam kā tas tika novērots šī gada sākumā. Tomēr, līdz ar lēnām augošiem ienākumiem nav arī pamata mazumtirdzniecības kritumam. Prognozējams, ka mazumtirdzniecības apgrozījums un tādējādi arī mājsaimniecību patēriņš turpmākajos mēnešos saglabāsies pašreizējos līmeņos, vienā mēnesī nedaudz krītot, citā piedzīvojot nelielu pieaugumu.