Labdien! Swedbank mājas lapā ieviesām jaunu rubriku - "Eksperta komentārs". Pašreizējā makroekonomiskajā situācijā sabiedrībā ir arvien lielāka vajadzība pēc ekspertu skaidrojuma un prognozēm par svarīgākajām norisēm, šajā rubrika katru nedēļu tiks publicēti ekspertu komentāri par aktuālām tēmām.

Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 3. ceturksnī
Lija Strašuna, Swedbank vecākais ekonomists

Atbilstoši darbaspēka apsekojuma datiem (ko veic CSP), darba meklētāju īpatsvars 3. ceturksnī sasniedza 18.4% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem. Tas gandrīz sakrīt ar iepriekš publiskotiem Eurostat mēneša datiem, nozīmējot, ka septembrī darba meklētāju īpatsvars jau pārsniedza 19% robežu. Bezdarba pieaugums rudenī ir visai iespaidīgs, bet mēs šādu attīstību prognozējām jau iepriekš.

Kā arī gaidījām, palielinājās arī neaktīvo iedzīvotāju skaits – līdz 34.6% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pārsvarā tas notika pieaugoša pensionāru skaita dēļ (t.sk. dēļ pensiju skarbā samazinājuma strādājošiem pensionāriem). No visiem aktīvajiem iedzīvotājiem 3. ceturksnī bija nodarbināti tikai 53.4%.

Sagaidām, ka, lai gan bezdarbs vēl palielināsies, tā pieaugums kļūs daudz lēnāks. Pašlaik nodarbinātība jau ir samazinājusies līdz 2002.gada līmenim, kamēr ekonomiskā aktivitāte ir 2005.gada līmenī. Ekonomikas struktūrai mainoties, samazinoties iedzīvotāju skaitam un sabiedrībai pakāpeniski novecojot, nodarbinātība pārskatāmā nākotnē neatgriezīsies pie 2007.gada pārmērīgi augstiem līmeņiem. Tā kā darbaspēku izmaksu samazināšana notikusi, daļēji samazinot slodzi esošajiem darbiniekiem, atsākoties izaugsmei, nodarbinātības pieaugums būs lēns, jo uzņēmumiem nevajadzēs tik daudz pieņemt darbā jaunus cilvēkus.

Tā kā IKP lielākais kritums jau ir aiz muguras, jāsecina, ka lielākā korekcija darbinieku skaitā jau ir notikusi (vismaz privātajā sektorā). Tajā pat laikā darba tirgus pielāgošanās vēl nav beigusies, jo konkurētspējas ieguvumi līdz šim vēl nav pietiekoši. Turpmākā darba tirgus korekcija visticamāk notiks uz darba algu samazināšanas rēķina un ražīguma uzlabojumiem. Lai gan tas īpaši neuzlabo situāciju tiem, kas jau zaudējuši darbu, tas ļauj justies mazliet drošāk pašlaik strādājošiem. Patlaban nedrīkst pieļaut lēmumu pieņemšanas novilcināšanu, īpaši valsts sektorā, piem., uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, bet tas attiecas arī uz privāto sektoru, kur jāveicina ražīgums. Lēmumu nepieņemšana izpaudīsies lēnākā produktivitātes izaugsmē, daudzkārt palielinot un paildzinot spiedienu uz algām un nodarbinātību, kas savukārt nozīmē dziļāku krīzi.