Eksporta apjomu izaugsme strauji palēninājās 3.ceturksnī
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste

Šī gada 3.ceturksnī preču eksporta fizisko apjomu gada izaugsme strauji bremzējās (no 17.8% iepriekšējā ceturksnī līdz 8.6%). Faktiskajās cenās eksporta pieauguma palēnināšanās bija daudz mazāka (no 33% uz 23%). Tas nozīmē, ka, neskatoties uz pasaules izejvielu cenu kritumu salīdzinājumā ar 2.ceturksni, Latvijas eksporta cenas, visticamāk, turpināja augt. Proti, Latvijas eksportētājiem izdevās pārdot savas preces dārgāk vai arī viņi mainīja savu produktu klāstu (palielinot dārgāku preču īpatsvaru). Tas ir pozitīvi, tajā pat laikā ir jāsaprot – lai radītu vairāk jaunas darba vietas, ir nepieciešams kāpināt tieši ražošanas (un tādējādi arī eksportētos) apjomus, nevis eksportu faktiskajās cenās.

Importa apjomu kāpums 3.ceturksnī bija ievērojami straujāks, nekā eksportam – gada izaugsme bremzējas no 29.4% 2.cetuksnī līdz 16.5%. Tātad importa cenas, visticamāk, turpina augt lēnāk, nekā eksporta cenas. Tas mūsu patērētājiem un ražotājiem ir izdevīgi, jo ļauj patērēt vai saražot vairāk ar tādām pašam izmaksām.

Vislielāko ieguldījumu gan eksporta, gan importa izaugsmei (faktiskajās cenās) joprojām dod starppatēriņa preces (proti, tālākai pārstrādei domātās preces). 3.ceturksnī preču ārējās tirdzniecības deficīts palielinājās par vairāk nekā 200 milj. latu, ko galvenokārt virzīja tieši straujš starppatēriņa importa kāpums. Daļa no tā, visticamāk, tika izmantota arī iekšzemes patēriņam, jo 3.ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums strauji auga. Nenoteiktībai pieaugot un optimismam mazinoties, importa kāpums šī gada beigās, iespējams, palēnināsies krasāk, jo arī eksports, patēriņš un investīcijas varētu augt lēnāk.